Amoliņš baltais
Melilotus albus Medik.

Baltais amoliņš

    

Baltajam amoliņām otrajā dzīves gadā sāk veidoties stāvs un sazarots stublājs, augumā līdz 60-170cm. Augs ir divgadīgs. Lapas saliktas no trīs lapiņām.

Ziediņu 20-50, kuri aug lapu žāklēs, izvietoti ķekaros

Ziedi sīki, pa 15-40, garos ķekaros lapu žāklēs. Augs zied sākot ar jūniju līdz septembrim. Viens augs zied vidēji mēnesi, katrs ziediņš dzīvo 2 dienas.

Auglis olveidīga pāksts ar korokotu virsmu. Nobriest jūlijā- oktobrī.

Ārstnieciskām vajadzībām ievāc auga virszemes daļu, parasti galotnītes ar ziedkopām un lapiņām. Ievākšanu veic ziedēšanas laikā.

Balto amoliņu vāc sausā un skaidrā laikā, no rīta. Žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā, piemēram, bēniņos. Pieļaujams žāvēt arī speciālos žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Dabīgai žāvēšanai, augu klāj plānā slānī (<5cm) uz auguma vai papīra, periodiski masu maisos. Gatavai drogai piemīt patīkams aromāts un savdabīgi, rūgta garša. Uzglabā hermētiski slēgtā tarā ne ilgāk par 2 gadiem.

Auga virszemes daļā ir holīns, kumarīns (0,35-1,6%), molotskābe, melilotskābe un o-kumārskābe, tanīni, ēteriskā eļļa, vitamīns C, sveķvielas; sēklās vēl arī augu tauki, olbaltumvielas un nelielos daudzumos cietes. Auga ziedēšanas pēdējā fāzē palielinās arī E vitamīna saturs.

Ārstnieciskā nozīme

Preparātiem, kuri izgatavoti no baltā vai ārstniecības amoliņa ir apveltīti ar brūču dziedējošām, sāpju remdējošām, atkrēpošanos veicinošām, karminatīvām, nomierinošām, hipotensīvām, antiseptiskām, sviedru dzenošām īpašībām. Interesanti, ka amoliņiem piemīt stimulējoša biogēna iedarbība, kura ir vairākas reizes spēcīgāka, kā tas novērots alvejai.

Kumarīns nomāc CNS radot pretkrampju iedarbību. Turklāt šī auga līdzekļi veicina leikocītu daudzuma palielināšanos asinīs, leikopēnijas gadījumā, kuru radījusi staru slimība. Taču der zināt, ka šo augu lietot drīkst tikai speciālista pavadībā.

Auga ūdens ekstraktus lieto, kā antibakteriālus un insekticīdus līdzekļus..

Balto amoliņu ar labiem rezultātiem pielieto arī zobu abscesu, reimatisma, mastīta, vidusauss iekaisuma, trombozes, miokarda infarkta ārstēšanai.  Ar tā palīdzību atbrīvojas no aukstumpumpām, lēni formējošiem furunkuliem, embolijas un tromboflebīta.

Nav ieteicams lietot

Augs ir indīgs. Augu nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā, ar to nedrīkst ārstēt bērnus. Augs nav derīgs cilvēkiem ar pazeminātu asins reci, hemorāģisko diatēzi un iekšējām asiņošanām.

Auga lietošanai ir nepieciešams ievērot precīzas devas, jo nekontrolētas un ilglaicīgas lietošanas sākas reiboņi, vemšana, slikta dūša, miegainība, galvas sāpes, smagākos gadījumos, iekšējo orgānu asiņošana, veidojas aknu bojājumi un CNS paralīze.

Lasi par ārstniecības ancīti ->

 .