Dedestiņa pļavas
Lathyrus pratensis L.

Pļavas dedestiņa


   

Pļavas dedestiņa ir daudzgadīgs augs, augumā 30-120cm, ar tievu un ložņājošu sakneni un dobu, saplacinātu, četršķautņu, ložņājošu un stipri sazarotu stublāju. Lapas, lancetveida, garumā 2-4cm un platumā 0,5-1cm, izvietotas pāros, ir lielas pielapes 0,7-3,7cm garumā un 0,2-1,2cm platumā. Pie tām ir “ūsas”, ar kurām augs ķeras pie balsta.

Ziedneši ir mazliet saplacināti, garāki par lapām 1,5-2 reizes. Ziedi tauriņveida, 1-1,5cm gari, izvietoti ķekarā pa 3-10 ziediem. Auglis- pākstis, izstiepti lineāras. Pāksts garums 2,5-3,5cm un tajā iekšā ir vidēji 8 saspiesti-apaļas, gludas sēkliņas.

Šis augs ir interesants ar to, ka tas pielāgojas dažādiem reģioniem, kurā tas aug, Āzijā šim augam ir savas īpatnības, Gruzijā un Kaukāzā savas, bet pie mums pavisam citas.

Mūsu reģionā mītošā pļavas dedestiņas ir ar koši dzelteniem ziediem, augumā 35-60cm, retos gadījumos sasniedz līdz pat 1m. Stublāji ir spēcīgi sazaroti un spēcīgi aplapoti. Veģetācijas periods 80-90 dienas. Mūsu grupas augi ir izturīgi pret zemām temperatūrām un sēnīšu slimībām, kā arī spēj vēlu nobriedināt sēklas. Tāpēc mūsu grupas pļavas dedestiņu ārstnieciskam nolūkam var ievākt visu vasaras pirmo pusi.

Ārstnieciskam nolūkam pļavu dedestiņu ievāc visu auga ziedēšanas periodu, līdz tam parādās pirmie augļi. Lapas un lakstus ievāc, attīra no citām zālītēm un sadzeltējušām lapām, žāvē svaigā gaisā, izklājot augu uz auduma vai papīra, plānā slānī, laiku pa laikam tos uzrušinot. Augu ir pieļaujams žāvēt arī sasietu nelielās buntītēs un pakabinātu. Pareizi izžāvēta augā ir 14% mitruma. Augu uzglabā 1-2 gadus.

Pļavas dedestiņa saknes rok septembrī- oktobrī, tiklīdz virszemes daļa ir atmirusi, vai arī rok agrā pavasarī, aprīlī. Saknes mazgā un žāvē uz sietiem, ēnainā un labi vēdināmā vietā. Saknes drīkst žāvēt arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45-50C, uzglabājamas 2 gadus.

Pārtikā ir iespējams lietot arī jaunos dzinumus un lapas, kuras parādās agrā pavasarī. Izmanto svaigas- dažādākos salātos.

Pļavu dedestiņa tāpat, kā citi pākšaugi ir vērtīgs olbaltumvielu avots, īpaši tā augļi un lapas veģetācijas periodā un ziedēšanas laikā- 17-28%. Bez proteīniem, auga zaļajās daļās ir 2,5% tauku, 51% šķiedrvielas, 22,4% slāpekli nesaturošās vielas. Auga virszemes daļā ir karotīns, A vitamīns, saponīni, rūgtvielas, ferul un kofeīnskābe, vitamīns C (līdz 800mg% ziedēšanas laikā), kempferols un kvercetīns, kā arī leikoantocianu savienojumi.

Auga virszemes daļā ir 54% neaizstājamās aminoskābes. Prolīns (10,8%), serīns (9,5%), leicīns (9,2%), alanīns (8,9%), histamīns (8,1%), lizīns (7,3%) un triptofāns (7,3%).

Pļavu dedestiņa sevī uzkrāj kāliju (1,4%) un kalciju (0,8%), turklāt augā ir arī 0,25% fosfora, 0,03% nātriju, 0,08% sēra un 0,17% magnija.

Taču tādi elementi, kā varš, cinks, svins, kobalts, niķelis un kadmijs ir niecīgos daudzumos.

Augā ir atrasti mono- un diglicerīdi, fosfatidilholīns, fosfātidilinzitols, fosfātidilskābe, lizofosfolipīdi, fitocerebrozīdi. Bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija augā mainās atbilstoši tā augšanas fāzēm. Maksimālais ononīna saturs (22%) augā ir aktīvas veģetācijas periodā, visvairāk formononetīna (18%) un rutīna (20%) ir ziedēšanas periodā. Flavonoīdi (3,56%) mirklī, kad sāk veidoties auglis no zieda. Taču glikozīda luteolīna un kvercetīna saturs ir nemainīgs.

Ārstnieciskā nozīme

Pļavas dedestiņas aktīvās vielas ir flavonoīdi, kas iedarbojas aktivējoši uz humorālo un šūnu imunitāti. Ārstnieciskā koncentrācijā auga ekstrakti pastiprina cilvēka limfocītu pret audzēju aktivitāti. Pļavu dedestiņa ir iekļaujama arī starp augiem antioksidantiem, kuri pastiprina imunitāti.

Pļavas dedestiņā ir ferulskābe, kurai piemīt pretiekaisuma, antialerģiska, hepatoprotektora, pretvīrusu un antibakteriāla iedarbība. Pateicoties augstam rutīna, ononīna un citu glikozīdu saturam, auga preparātiem piemīt spēcīgas tūskas novērsošas un sāpju remdējošas īpašības. P- vitamīna nutrientu aktivitāte izpaužas, kā alerģisku reakciju mazinoša un bronhiālās astmas norises paātrinoša iedarbība.

Kofeīns un kofeīnskābe, kura ir atrodama auga lapās un stublājos, labvēlīgi, iedarbojas uz smadzenēm, palielinot prāta darba spējas, nepalielinot asinsspiedienu.

Klīniskie un eksperimentālie pētījumi noteica pļavu dedestiņas atkrēpošanos veicinošas īpašības. Novārījums, kurš pagatavots no 0,6-0,8gr drogas uz 200ml ūdens iedarbojas maigi un nerada blaknes. Tas skaidrojams ar kuņģa receptoru kairinājumu, bronhu dziedzeru sekrēcijas palielināšanu un elpceļu epitēliju aktivizāciju. Līdzīgs efekts piemīt parastās māllēpes lapām, purva vaivariņa, anīsa sēklām, lakricas saknei un termopsim, tāpēc pļavas dedestiņa tiek iekļauta drogu maisījumos, ar kuriem ārstē hronisku bronhītu, plaušu tuberkulozi, dažādas izcelsmes klepu, elpceļu abscesu.

Tāpat arī izvilkumus, nostādinājumus un ekstraktus no pļavu dedestiņas lieto, lai mazinātu nervu saspringumu, sirds neirozes, hipertoniju, klimaktēriskos simptomus- augs mazina CNS uzbudinājumu un rada spazmolītisku iedarbību uz iekšējiem orgāniem. Tāpēc pļavu dedestiņu, kopā ar ārstniecības baldriānu, ārstniecības melisu, vilkābeli, divšķautņu asinszāli un sparģeli, lieto, kā sedatīvu līdzekli.

Pļavas dedestiņa sēklu ūdens nostādinājumu lieto, lai ārstētu dzimuma nespēju un kuņģa darbības traucējumus. Ir iegūti arī labi rezultāti, ārstējot nefrītu ar pietiekamu nieru funkciju un urīnpūšļa iekaisumus, pļavas dedestiņu apvienojot ar sparģeli.

Pļavas dedestiņas, vērmeles un augustiņa nostādinājums stimulē apetīti. Tam piemīt rūgta garša, tas kairina mēles receptorus, tādi reflektori pastiprina kuņģa sulas izdali.

Auga saknēs ir savelkošas vielas, kuras var izmantot, lai ārstētu diareju.

No saknes gatavo novārījumu, kurš palīdz pret diareju, sāpēm sirdī un no bezmiega. Divas tējkarotes sakņu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens un ūdens peldē pavāra vēl 15 minūtes. Iegūto novārījumu notur 2h un atdala biezumus. Lieto pa 1-2 ēdamkarotēm, 3-4 reizes dienā.

Pļavas dedestiņas preparāti uzlabo kopējo stāvokli cilvēkiem, kuri ir saaukstējušies. Lai ārstētu elpošanas orgānus, uzlabotu krēpu izvadi un nomierinātu klepu, lieto auga virszemes daļas nostādinājumu ar aprēķinu: 1 tējkarote drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens. Aplej drogas un nostādina 2h, atdala biezumus un lieto pa 1 ēd.k. 3-4 reizes dienā, pusstundu pirms ēšanas.

Nav ieteicams lietot

Eksperimentāli ir noteikts, ka auga lapas un stublāji ir pilnībā droši. Saindēšanās ar šo augu nav reģistrētas, turklāt augā nav atrastas indīgas vielas.

Taču šo augu nevajadzētu lietot lielos daudzumos (devās), jo augs nav pilnvērtīgi izpētīts. Lathyrus augu dzimtei, sēklas mēdz būt bīstamas, tajās ir neirotoksīni.

Pētījumos ir noteikts, ka augs nav indīgs līdz ziedēšanas beigām, taču mirklī kad sāk veidoties saukļi vai sēklas, tāpat kā citi pākšaugi var saturēt sevī aktīvu skābi, kura ietekmē smadzeņu aktivitāti. Toksiskās vielas izjūk, kad tiek termiski apstrādāts.

Ja arī atradīsiet saindēšanās gadījumus ar šo augu, tad droši varat zināt, ka statistika nāk no Indijas, kur bada laikā šis augs bija pamata ēdienkartē, jo tas viegli un visur aug.

Lasīt par parasto deviņvīrspēku ->