 |  |  |   |  |
 |  |  |
- angliski: meadow Vetchling
- vāciski: Wiesen-Platterbse
- zviedru: gulvial
- igauņu: aas-seahernes
- lietuviešu: pievinis pelėžirnis
- krievu: чина луговая
Pļavas dedestiņa ir daudzgadīgs augs, augumā 30-120cm, ar
tievu un ložņājošu sakneni un dobu, saplacinātu, četršķautņu, ložņājošu un
stipri sazarotu stublāju. Lapas, lancetveida, garumā 2-4cm un platumā 0,5-1cm, izvietotas
pāros, ir lielas pielapes 0,7-3,7cm garumā un 0,2-1,2cm platumā. Pie tām ir “ūsas”,
ar kurām augs ķeras pie balsta.
Ziedneši ir mazliet saplacināti, garāki par lapām 1,5-2
reizes. Ziedi tauriņveida, 1-1,5cm gari, izvietoti ķekarā pa 3-10 ziediem.
Auglis- pākstis, izstiepti lineāras. Pāksts garums 2,5-3,5cm un tajā iekšā ir
vidēji 8 saspiesti-apaļas, gludas sēkliņas.
Šis augs ir interesants ar to, ka tas pielāgojas dažādiem reģioniem,
kurā tas aug, Āzijā šim augam ir savas īpatnības, Gruzijā un Kaukāzā savas, bet
pie mums pavisam citas.
Mūsu reģionā mītošā pļavas dedestiņas ir ar koši dzelteniem
ziediem, augumā 35-60cm, retos gadījumos sasniedz līdz pat 1m. Stublāji ir
spēcīgi sazaroti un spēcīgi aplapoti. Veģetācijas periods 80-90 dienas. Mūsu
grupas augi ir izturīgi pret zemām temperatūrām un sēnīšu slimībām, kā arī spēj
vēlu nobriedināt sēklas. Tāpēc mūsu grupas pļavas dedestiņu ārstnieciskam nolūkam
var ievākt visu vasaras pirmo pusi.
Ārstnieciskam nolūkam pļavu dedestiņu ievāc visu auga
ziedēšanas periodu, līdz tam parādās pirmie augļi. Lapas un lakstus ievāc,
attīra no citām zālītēm un sadzeltējušām lapām, žāvē svaigā gaisā, izklājot
augu uz auduma vai papīra, plānā slānī, laiku pa laikam tos uzrušinot. Augu ir
pieļaujams žāvēt arī sasietu nelielās buntītēs un pakabinātu. Pareizi izžāvēta
augā ir 14% mitruma. Augu uzglabā 1-2 gadus.
Pļavas dedestiņa saknes rok septembrī- oktobrī, tiklīdz
virszemes daļa ir atmirusi, vai arī rok agrā pavasarī, aprīlī. Saknes mazgā un
žāvē uz sietiem, ēnainā un labi vēdināmā vietā. Saknes drīkst žāvēt arī
piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45-50C, uzglabājamas 2 gadus.
Pārtikā ir iespējams lietot arī jaunos dzinumus un lapas,
kuras parādās agrā pavasarī. Izmanto svaigas- dažādākos salātos.
Pļavu dedestiņa tāpat, kā citi pākšaugi ir vērtīgs
olbaltumvielu avots, īpaši tā augļi un lapas veģetācijas periodā un ziedēšanas
laikā- 17-28%. Bez proteīniem, auga zaļajās daļās ir 2,5% tauku, 51%
šķiedrvielas, 22,4% slāpekli nesaturošās vielas. Auga virszemes daļā ir
karotīns, A vitamīns, saponīni, rūgtvielas, ferul un kofeīnskābe, vitamīns C
(līdz 800mg% ziedēšanas laikā), kempferols un kvercetīns, kā arī leikoantocianu
savienojumi.
Auga virszemes daļā ir 54% neaizstājamās aminoskābes.
Prolīns (10,8%), serīns (9,5%), leicīns (9,2%), alanīns (8,9%), histamīns (8,1%),
lizīns (7,3%) un triptofāns (7,3%).
Pļavu dedestiņa sevī uzkrāj kāliju (1,4%) un kalciju (0,8%),
turklāt augā ir arī 0,25% fosfora, 0,03% nātriju, 0,08% sēra un 0,17% magnija.
Taču tādi elementi, kā varš, cinks, svins, kobalts, niķelis
un kadmijs ir niecīgos daudzumos.
Augā ir atrasti mono- un diglicerīdi, fosfatidilholīns, fosfātidilinzitols,
fosfātidilskābe, lizofosfolipīdi, fitocerebrozīdi. Bioloģiski aktīvo vielu
koncentrācija augā mainās atbilstoši tā augšanas fāzēm. Maksimālais ononīna
saturs (22%) augā ir aktīvas veģetācijas periodā, visvairāk formononetīna (18%)
un rutīna (20%) ir ziedēšanas periodā. Flavonoīdi (3,56%) mirklī, kad sāk
veidoties auglis no zieda. Taču glikozīda luteolīna un kvercetīna saturs ir nemainīgs.
Ārstnieciskā nozīme
Pļavas dedestiņas aktīvās vielas ir flavonoīdi, kas
iedarbojas aktivējoši uz humorālo un šūnu imunitāti. Ārstnieciskā koncentrācijā
auga ekstrakti pastiprina cilvēka limfocītu pret audzēju aktivitāti. Pļavu
dedestiņa ir iekļaujama arī starp augiem antioksidantiem, kuri pastiprina
imunitāti.
Pļavas dedestiņā ir ferulskābe, kurai piemīt pretiekaisuma,
antialerģiska, hepatoprotektora, pretvīrusu un antibakteriāla iedarbība.
Pateicoties augstam rutīna, ononīna un citu glikozīdu saturam, auga preparātiem
piemīt spēcīgas tūskas novērsošas un sāpju remdējošas īpašības. P- vitamīna
nutrientu aktivitāte izpaužas, kā alerģisku reakciju mazinoša un bronhiālās
astmas norises paātrinoša iedarbība.
Kofeīns un kofeīnskābe, kura ir atrodama auga lapās un
stublājos, labvēlīgi, iedarbojas uz smadzenēm, palielinot prāta darba spējas,
nepalielinot asinsspiedienu.
Klīniskie un eksperimentālie pētījumi noteica pļavu
dedestiņas atkrēpošanos veicinošas īpašības. Novārījums, kurš pagatavots no
0,6-0,8gr drogas uz 200ml ūdens iedarbojas maigi un nerada blaknes. Tas
skaidrojams ar kuņģa receptoru kairinājumu, bronhu dziedzeru sekrēcijas
palielināšanu un elpceļu epitēliju aktivizāciju. Līdzīgs efekts piemīt parastās
māllēpes lapām, purva vaivariņa, anīsa sēklām, lakricas saknei un termopsim,
tāpēc pļavas dedestiņa tiek iekļauta drogu maisījumos, ar kuriem ārstē hronisku
bronhītu, plaušu tuberkulozi, dažādas izcelsmes klepu, elpceļu abscesu.
Tāpat arī izvilkumus, nostādinājumus un ekstraktus no pļavu
dedestiņas lieto, lai mazinātu nervu saspringumu, sirds neirozes, hipertoniju, klimaktēriskos
simptomus- augs mazina CNS uzbudinājumu un rada spazmolītisku iedarbību uz
iekšējiem orgāniem. Tāpēc pļavu dedestiņu, kopā ar ārstniecības baldriānu,
ārstniecības melisu, vilkābeli, divšķautņu asinszāli un sparģeli, lieto, kā
sedatīvu līdzekli.
Pļavas dedestiņa sēklu ūdens nostādinājumu lieto, lai
ārstētu dzimuma nespēju un kuņģa darbības traucējumus. Ir iegūti arī labi
rezultāti, ārstējot nefrītu ar pietiekamu nieru funkciju un urīnpūšļa
iekaisumus, pļavas dedestiņu apvienojot ar sparģeli.
Pļavas dedestiņas, vērmeles un augustiņa nostādinājums
stimulē apetīti. Tam piemīt rūgta garša, tas kairina mēles receptorus, tādi
reflektori pastiprina kuņģa sulas izdali.
Auga saknēs ir savelkošas vielas, kuras var izmantot, lai
ārstētu diareju.
No saknes gatavo novārījumu, kurš palīdz pret diareju, sāpēm
sirdī un no bezmiega. Divas tējkarotes sakņu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens un
ūdens peldē pavāra vēl 15 minūtes. Iegūto novārījumu notur 2h un atdala
biezumus. Lieto pa 1-2 ēdamkarotēm, 3-4 reizes dienā.
Pļavas dedestiņas preparāti uzlabo kopējo stāvokli cilvēkiem,
kuri ir saaukstējušies. Lai ārstētu elpošanas orgānus, uzlabotu krēpu izvadi un
nomierinātu klepu, lieto auga virszemes daļas nostādinājumu ar aprēķinu: 1
tējkarote drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens. Aplej drogas un nostādina 2h, atdala
biezumus un lieto pa 1 ēd.k. 3-4 reizes dienā, pusstundu pirms ēšanas.