 |  |  |   |  |
 |  | |
Angliski: Spearwort
Vāciski: Hahnenfuß
Zviedru: anunkel
Igauņu: tulikas
Lietuviešu: vėdrynas
Krievu: лютик
Kodīgā gundega (Ranunculus acris L.)- ir daudzgadīgs lakstaugs, augumā 20-70cm. Stublājs stāvs. Augs, īpaši lapas un stublājs, apmatots ar piegulošiem matiņiem. Lapas izkārtotas pamīšus, staraini dalītas vai šķeltas 3-5 rombiskās līdz lineārās un sēdošās plūksnas.
Nereti (Ložņu gundega Ranunculus repens L.) stublājs ir ložņājošs, kurš iesakņojas stublāju mezglos. Augs 10-50cm augsts ar divkārši trīskārššķeltām lapām.
Ziediņi divdzimuma, pareizi, spilgti dzelteni, 1,5-2,5xm diametrā. Zieds sastāv no 5 ziedlapiņām, ar nektāra berdītēm.
Auglis kaili riekstiņi. Zied maijā un septembrī.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto gundegu virszemes daļu, svaigā un žāvētā veidā. Tautas medicīnā izmanto arī auga saknes. Augu ievāc ziedēšanas laika sākumā (maijs- jūnijs). Augu žāvē labi vēdināmā, ēnainā vietā. Augam žūstot indīgās vielas sabrūk. Drogu uzglabā papīra tarā līdz 1 gadam. Ievācot augu ir vēlams izmantot cimdus, jo ilglaicīgs kontakts ar augu rada ādas apdegumus.
Abi augi (kodīgā un ložņu gundega) sevī ietver sirds glikozīdus (ranikulīns) un alkaloīdus, kuri īpaši daudz ir stublājos un lapās. Turklāt, svaigā augā atrasti flavonoīdi (kempferols, kvercetīns), saponīni, miecvielas, C vitamīns, karotīns, Augļos ir augu tauki, ziedos karotinoīdi (flavoksantīns, alfa-karotīn-epoksīds, hrizantemaksantīns, taraksantīns).
Ārstnieciskā nozīme
Gundegu farmakoloģiskās īpašības ir saistītas ar to ķīmisko sastāvu. Gundegai piemīt atsāpinošas, tonizējošas, brūču dziedējošās īpašības. Turklāt, tautas medicīnā to pielieto, lai paātrinātu augoņu nobriešanu un uzsūkšanos (aplikācija). Var izmantot, arī kā vietēji novērsošu līdzekli muskuļu un reimatisku sāpju gadījumā.
Kopš seniem laikiem tautas zintnieki un dziednieki izmanto gundegas, kā novārījumus un nostādījumus. Svaigu augu lietot, saprotams, ir neiespējams. Taču, ar ļoti vāju sulas atšķaidījumu izmanto strutojošu brūču dezinfekcijai, kā arī lai ierīvētu ķermeni kašķa ērcītes iznīcināšanai.
Tautas medicīnā, lai atvērtu sastrutojumus un furunkulus, liek uz tiem svaigas gundegas putriņu.
Gundegu karstā nostādinājumā iesaka pirms gulētiešanas mērcēt kājas, reimatisma gadījumā. Kopš senatnes ar kodīgās gundegas sulu atbrīvo ādu no karpām.
Tautas medicīnā ar kodīgās gundegas novārījumu, mazās devās, lieto aknas, kuņģa, galvas un neiralģisku sāpju, reimatisma, brūču, apdegumu, abscesu, tuberkulozes (īpaši kaulu), trakumsērgas, malārijas un citu likstu novēršanai.
Turklāt, tautas medicīnā gundega sevi ir labi parādījusi, lai ārstētu nedzīstošas brūces, ādas sastrutojumus, apdegumus, griezumus un ādas plīsumus.
Gundegu izmanto arī cūku tauku ziedēs, lai ārstētu sāpošas locītavas un bojātos ādas laukumus.
Tautas medicīnā tiek izmantoti arī preparāti no gundegu saknēm (parasti kodīgās gundegas). Piemēram, pulveris no saknes, tiek izmantots, lai atbrīvotu ādu no karpām, no tā gatavo vaginālās svecītes, lietojamas neauglības ārstēšanai.
Gundegas sēklas izmanto, kā temperatūras mazinošu un tonizējošu līdzekli, saaukstēšanās slimību gadījumā.
Baktericīdās, brūču dziedējošās un atsāpinošās gundegas īpašības (īpaši ložņu gundegas), tautas medicīnā izsens izmanto, lai ārstētu podagru, reimatismu, radikulītu un artrītu. Augs ir efektīvs arī ādas slimību ārstēšanā. Tautas medicīnā ar gundegas lapu putriņu veiksmīgi ārstē sēnīšu slimības.
Gundegas lapu un ziedu pulveri (īpaši ložņu gundegas) senatnē izmantoja līdzvērtīgi sinepju plāksteriem, kā arī liek uz augoņiem un abscesiem, lai paātrinātu to nobriešanu.