Žāvēšanas iekārta
Saules enerģijas žāvēšanas iekārta


Šoreiz pastāstīšu par iespēju izveidot pašam savu žāvēšanas iekārtu, kura rezultātā patērēs pavisam maz resursu. Ideja radās līdz ar nepieciešamību izžāvēt lielāku daudzumu dabas velšu vienā piegājienā.

Par izmantoto materiālu cenām es nekomentēšu, jo būtībā viss tika uzbūvēts no pieejamiem saimniecībā materiāliem, kuri pirkti ir daudzus gadus atpakaļ, taču saprotot paša žāvētāja ideju, materiālus var pielāgot arī citus.

Tā tad, būtībā šis žāvēšanas skapis darbojas uz saules enerģiju. Tas sastāv no žāvēšanas kameras un saules kolektora. Dotajā mirklī tam ir pieslēgts 11W 220V ventilātors, kurš ar laiku tiks aizvietots ar 12V ventilātoru un 12V saules baterijas paneli, tādā veidā kļūstot neatkarīgs no elektrotīkla. Dotajā mirklī tas vairāk darbojas testa režīmā, lai pārbaudītu tā lietderību un attaisnotu esošās un turpmākās izmaksas.

Tā kā man nepieciešams žāvēšanas skapis zāļu tēju drogu žāvēšanai, tad man nav nepieciešama sevišķi augsta temperatūra vidēji 35-50C. Iespējams, tajā tiks žāvēti ari augļi, kas var prasīt lielāku temperatūras padevi, tad šis skapis tiks modificēts.

Esošais saules kolektors ir veidots no melnajām ūdens apgādes caurulēm ar diametru 32mm. Kolektors sastāv no trīs sekcijām ieplūde, silšanas kamera un atplūde. Ieplūdes kamera netiek nekādā veidā apstrādāta, lai neietekmētu gaisa kvalitāti, taču tai ir svarīga funkcija. Tā ne tikai pievada kolektoram gaisu, bet arī nodrošina kondensāta atvadi no visa kolektora. Svarīgi ievērot, ka ieplūdē ir nepieciešams iestrādāt sietu, lai izvairītos no insektu ieperināšanās kolektorā. Caur ieplūdes sekciju (esošajā situācijā) gaiss nonāk 10 caurules, kuras silst pateicoties saulei. Silšanas sekcija tiek izklāta ar folija pārklājumu un nokrāsota melna, lai palielinātu saules iedarbību. Un caur to tiek novietotas caurules vai alumīnija skārdenes (kuras ar tiek nokrāsotas melnas). Es neizmantoju alumīnija skārdenes šajā kolektorā, jo šī sistēma ir visnotaļ nevadāma un tā vasarā var pacelt iegūstamo temperatūru līdz pat 80-100C, kas nodrošinās visu drogu pārkalšanu (taču, ja eksperimenti radīs tādu nepieciešamību, esošā caurule tiks aizstāta ar skārdenēm). Svarīgi saprast, ka šis sektors tiek apstrādāts ar krāsām, līdz ar to to maksimāli vajag nodalīt no atplūdes sektora, silšanas sektors nodrošina tikai silšanas funkciju- gaisa apmaiņa tajā ir minimāla. Lielākā kļūda, ko parasti pieļauj būvējot šo sektoru- to pilnībā hermetizē, taču to ir nepieciešams savienot ar ieplūdes sektoru. Silšanas sektorā nereti veidojas kondensāts un ja ūdenim nebūs pieejama izeja caur ieplūdes sektoru, tas iespējams sabojās pašu kolektoru (mitruma ietekmē).

Atplūdes sektors atkal tiek minimāli apstrādāts, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu gaisa kvalitāti. 

Tā tad, kolektora darbība ir vienkārša- pa tā apakšu ieplūst gaiss, nonāk caurulēs, kurās saules ietekmē uzsilst un nonāk atplūdes sektorā- tālāk jau pa cauruli tiek nosūkts un padots uz žāvēšanas skapja apakšu (šajā gadījumā izmantota 50mm pvc caurule). Kolektors novietots pret zemi ~40 grādu leņķī pret zemi.

Žāvēšanas skapja apakšā es izveidoju nelielu telpu (kasti), kas darbojas kā kompensātors, lai ventilātors nesūktu gaisu tiešā veidā no caurules, bet gan no šīs kastes, kuras tilpums ir ~5L un kurai ir pievienota atplūdes caurule no saules kolektora. Un tālāk jau caur ventilātoru gaiss nonāk žāvēšanas kamerā.

Žāvēšanas skapis ir veidots dubultām sienām, neskaitot pašas durvis, jo tās atrodas Dienvidu pusē un dod papildus siltumu. Pārējās sienas ir nosiltinātas ar akmens vati (50mm).

Šodien uz ielas ir vidēji 16C (07.05.2018 Liepājā). Izslēgtā sildskapī vidēji bija 20C. Iedarbinot ventilatoru, aptuveni pēc 1.5h temperatūra pakāpās uz 33C. Pēc maniem pieņēmumiem normālā vasaras dienā ar vidēji 22C vidējo dienas temperatūru, es žāvēšanas skapī varētu sasniegt ap 40C temperatūru.  Problēma, kas rodas: tuvojoties rudenim temperatūra varētu būt nepietiekama, taču palielinot kolektora efektivitāti, vasaras periodā radīsies problēmas ar pārlieku lielu temperatūru žāvēšanas kamerā. Tamdēļ, ir doma par kolektoru kurā ir alumīnija skārdenes, taču kolektora sildkamerā iebūvēt aizslietni, ar ko daļēji varētu aizsegt sildelementus, bet tas vēl tiek domāts.

Žāvēšanas skapja iekšpuse netika apstrādāta, atstājot to maksimāli dabīgu, lai nebojātu iegūto produktu- protams, tas samazinās iekārtas mūžu, taču pieņemu, ka to pareizi kopjot un aizsargājot no ārpuses, tas lielas problēmas neradīs. Iekšpusi izklāju ar spundētiem vagona dēlīšiem no priedes (priedes sveķi rada efektu, ka draugam ķirmim šis koks patīk mazāk- ķirmis smaida ūsās, pēc šī pieņēmuma). Ārpusē izmantoju 6mm biezu, impregnētu finiera loksni, papildus to nokrāsojot no ārpuses.

Jumtu pārklāju ar cinkotu metāla loksni, būtībā tas ir lētākais risinājums, ja salīdzina ar citiem jumta segumiem.

Svarīgi ievērot, ka žāvēšanas skapī ievietojot ventilatoru, nepieciešams izveidot nelielu jumtiņu pašam ventilatoram, kas nodrošinās, lai nekas nenokļūst tajā, kā arī lai gaisa plūsma tiktu padota uz visām pusēm- puslīdz vienmērīgi nepūšot strūklā uz pirmo žāvēšanas plauktu. Protams, ventilatoram ir jābūt viegli pieejamam un kopjamam, tāpēc neiesaku to iebūvēt kaut kur sarežģītā vietā, kā arī iebūvēt žāvēšanas kameras ieplūdē, ne atplūdē ( lai tas strādātu ar sausu gaisu ne atplūdē esošo mitrumu).

Žāvēšanas kamerā izdevās iebūvēt 10 plauktus, kuru vidējais laukuma izmērs ir ~0,5 m2, tā tad būtībā ir iegūti 5m2 žāvēšanas laukuma. Sieti būvēti no 10x10mm priedes līstes, stūros to savienojot ar metāla leņķīšiem un ieklājot tajā stikla šķiedras sietu, kuru var nopirkt praktiski visos būvmateriālu veikalos, taču nāksies pirkt veselu rulli, tāpēc apziniet sev pazīstamos celtniekus- vienmēr var ko sarunāt!

Plauktus sēdināju uz koka līstes, starp kurām nostiepu arī 1mm auklu, papildus stiprībai.

Tas būtībā arī viss no konstruktīvās puses.

Ieteikumi no manas puses, par ko der padomāt:

  • uzstādīšanas augstums- es uzmetināju metāla pamatni, kura nodrošina skapja augstumu virs zemes 50cm (lai žāvēšanas iekārta saskartos ar mazāku mitrumu, kurš nāk no zemes).
  • pārdomāt gaisa plūsmas ceļu- rēķinoties, ka kopā ar gaisu ceļos arī mitrums un vai tam ir kur izgarot/ vai tas tiek atdalīts.
  • Izmantojot polikarbonāta plāksni kolektorā, pārklāt galus ar silikona hermētiķi ( ar laiku polikarbonātā sāk veidoties aļģes vai sūnas).
  • Apstrādājamās virsmas- piedomāt, kuras virsmas apstrādāt, kuras nē, jo žāvētas drogas tik labi uzsūc jel kādas smakas un ķīmiskos elementus.
  • Materiālu izvēle- pārdomāt, kādus materiālus izmantot un kāda tiem būs saskare ar gatavo produktu- piemēram, izklāt iekšpusi ar skaidu plāksni būtu nepareizi.
  • Maksimāli pārdomāt, nepieciešamos siltuma parametrus un nebūvēt pārlieku lielus vai mazus kolektorus, kā arī pārdomāt to iespējamu vadāmību/ kontrolējamību.

Kopumā šis projekts ir viegli realizējams. Paši būvdarbi man aizņēma kādas 5 pilnas darba dienas. Interneta pētīšanai pavadīju vairākus vakarus, lai saprastu, kā panākt man vēlamo efektu. Internetā ir arī cita projekta žāvētāji, kur saules kolektors tiek uzstādīts zem žāvēšanas skapja, iespējams, ka tas būs Jums vieglāks un ērtāks projekts (man vieta neļāva tādu uzbūvēt).

Lielākie ieguvumi šādai iekārtai ir tas, ka tā puslīdz ir autonoma un darbojas uz saules enerģiju. Protams, tā būs grūtāk kontrolējama un lai izžāvētu lielus daudzumus būs nepieciešams laiks, taču plaši pieejamie dehidrātori ir mazietilpīgi, tieši tāpat nevadāmi (pamatā) un darba jaudas tiem ir sākot no 250W. Šis sildskapis pašlaik strādā ar 11W jaudu, nākotnē paredzēts to aprīkot ar saules bateriju, kas nodrošinās ka spīdot saulei darbosies gan saules siltuma kolektors, gan saules baterija, kas darbinās ventilatoru, attiecīgi patēriņu nekādu.

Ceru, ka šis nelielais raksts radīs Jūsos jaunas idejas, kā var realizēt sev nepieciešamo izmantojot maksimāli brīvi pieejamos resursus. Ja šajā rakstā neesmu pieminējis, kādus aspektus, kuri Jums interesē, droši vērsieties, labprāt, atbildēšu un pievienošu arī rakstam trūkstošo informāciju.


 .