Medus
Medus apraksts

Medus ir pazīstams jau izsens un par to īsti nav jāstāsta. Var tikai pieminēt, ka dabīgam medum ir daudz vērtīgu īpašību, kuras viegli uzsūcas organismā, tas attiecas ne tikai uz iekšķīgu lietošanu, bet arī ārīgu. Tāpēc ziedēs to ir vērts pielietot.

Medus ķīmiskais sastāvs

Medū ir vērtīgi fermenti- invertāze, amilāze, diastāze, fosfatāze, katalāze, lipāze. Dabīgā medū ir arī vērtīgi vitamīni un minerālvielas, kā arī aminoskābes. Medus ķīmisko vērtību nosaka bišu suga un vieta, kur tās to ievākušas ( no kādiem augiem).

Medus satur 13-22% ūdeni, 75-80% ogļhidrātus (glikoze, fruktoze, saharoze) un nenozīmīgā daudzumā vitamīnu B1, B2, B6, E, K, C, karotīnu (provitamīnu A) un folijskābi. Un nenozīmīgā daudzumā kalciju, dzelzi, magniju, fosforu, kāliju, nātriju, cinku u.c.

Pareiza medus uzglabāšana

Medu vēlams uzglabāt ir hermētiski noslēdzamā stikla tarā, sausā un tumšā vietā. Optimālā uzglabāšanas temperatūra ir 5C -10C, taču temperatūras samazināšanās pat zem nulles atzīmes, medu nekādā veidā neietekmēs un tas saglabās visas savas vērtīgās īpašības. Taču +40C temperatūras pārsniegšana iznīcina medū visu vērtīgo.

Ar ko medus var kaitēt

Medus ir viens no ievērojamākajiem alergēniem un lai tikai alerģiska reakcija ir novērota 3% pasaules iedzīvotāju, to der lietot prātīgi.

Protams, ka medus lietošanu nopietni jāizsver cukura diabēta slimniekiem, taču tas attiecas tikai, ja medu vēlas lietot iekšķīgi. Medus var radīt alerģisku reakciju, lai to pārbaudītu, pietiks to uzziest uz iekš delnu un mazliet pagaidīt.

Temperatūras ietekme

Medus maksimālā apstrādes temperatūra ir 40C, kuri tiek sasniegti pakāpeniski (~2 diennakšu laikā). Pārsniedzot šo temperatūru, esat ieguvuši sev bezvērtīgu, saldu masu.

 .