Muskares
Muscari

 -
    

Šis augs labi jūtas arī Latvijas dabā, taču tas nav mūsu dabas iemītnieks un biežāk ir sastopams dārzu teritorijās.

Muskares ir daudzgadīgu sīpolaugu dzimts. Augumā tās variē no 40-60cm, atkarībā no sugas. Sīpoli maziņi, olformas, līdz 2cm lielumam. Agrā pavasara efemeroīds vairāk, kā pusi gadu atrodas miega stāvoklī. Muskares sīpols ir savu izskatu izmainījis stublājs, kurā uzkrājas barības vielu rezerves, nākotnes auga veģetācijas periodam. Agrā pavasarī parādās nelielas, lancetveidīgas lapiņas, kuras ir izkārtotas piesaknes rozetē un nelieli ziedkāti. Lapām ir paralēls dzīslojums.

Ziedkāts ir bez lapām un tā galotnē atrodas blīva vārpveidīga ziedkopa. Atkarībā no muskares sugas, ziedi mēdz būt zili, violeti, retāk balti, rozā, dzelteni, ir sastopamas arī kombinētas krāsas ziedkopas, piemēram, zilas ziedkopas ar baltu nokrāsu. Ziedi izvietoti uz īsiem ziedkātiem, augšējie ziedkopas ziedi neauglīgi.

Muskares auglis ir trīskameru kārbiņa, bumbas vai sirds formas, kuras iekšpusē nobriest daudz, krunkainas, melnas un sīkas sēkliņas.

Muskares ir indīgas, tieši to sīpoli. Ārstnieciskam un kosmētiskam nolūkam gatavo Muskares ziedlapiņu spirta izvilkumus. Šim nolūkam ievāc šī auga ziedkopas, tā ziedēšanas laikā.

Muskares sastāvā ir atrasti spirti (feniletilspirts, cinamilspirts, benzilspirts), sarežģīti esteri (evgenols, dimetilhidrohinons, metilevgenols), aldehīdi, flavonoīdi, askorbīnskābe, skābeņskābe.

Ēteriskā eļļa sastāv no feniletanola, benzaldehīda, cinamilaldehīda, benzoskābes, benzilbenzoāta, benzilacetāta, evgenola, hidrohinona. Sīpolos ir atrasti arī alkaloīdi.

Ārstnieciskā nozīme

Auga farmakoloģiskās īpašības nodrošina tās ķīmiskais sastāvs. Muskares ir bagātas ar C vitamīnu, ar ko var skaidrot šī auga pretiekaisuma un antioksidanta iedarbību. Virszemes daļā esošie flavonoīdi palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas, palielina ādas elastību un tvirtumu, tādi piešķirot ādai jauneklīgu izskatu.

 Muskares pielieto arī tautas medicīnā. Augu lieto ārīgi, kā brūču dziedējošu, antiseptisku, sāpju remdējošu līdzekli, ādas iekaisumu gadījumā, kā arī apdegumu un trūču gadījumā.

Muskares ir pazīstamas ar savu nomierinošo iedarbību, tāpēc to plaši lieto neirožu, depresijas un bezmiega gadījumā. Muskares (Muscari armeniacum) ēterisko eļļu plaši pielieto masāžās, inhalācijās, lai ārstētu saaukstēšanās slimības, bronhītu, kā arī to pielieto ginekoloģijā nestabila cikla gadījumā.

Muskares smarža iedarbojas, kā afrodīzijs, atbrīvo no frigiditātes un dzimuma nespējas, pie viena nomierinot nervu sistēmu.

Ziedu spirta izvilkumus pielieto dažādas ādas problēmu novēršanai- izsitumi, pinnes.

Nav ieteicams lietot

Muskares ir indīgas, īpaši to sīpoli, tāpēc šo augu lietot iekšķīgi vajadzētu izvairīties vispār. Grūtniecības un laktācijas periodā šo augu nevajadzētu lietot arī ārīgi, protams, ar to neārstē arī bērnus. Ilgā saskarē ar šī auga sulu var rasties kontakta dermatīts- visbiežāk, no tā cieš dārznieki.

Lasīt par melno nakteni->

 .