Driģene melnā
HYOSCYAMUS NIGER L.

   

Divgadīgs augs, kurš pārklāts ar samtainu pārklājumu. Sakne vertikāla, maz sazarota, 2-3cm diametrā, mīksta, ar paplašinātu sakneņa kaklu. Auga lapām ir visnotaļ plaša morfoloģija: no augšas tās ir tumši zaļas, no lejas gaišākas, zemākās saknes lapas rozetē, izstieptas olveida, iecirsti-spalveida- škeltas, parasti atmirst ziedēšanas laikā. Stublāju lapas, sēdošas, ol- lancetveidīgi, iecirtsas- placinātas garumā no 3-25cm, platumā 3-10cm. Stublājs izaug 20-60cm garumā un vairāk, cilindrisks, pārklāts ar matiņiem. Ziediņi palieli 2.5-4 cm diametrā, viegli zigomorfi, sēdoši, novietoti uz augšējām lapām. Ziedkausiņš saaudzis, ar dziļu šķēlumu. Zieglapiņas saaugušas, piltuvveida, ar netīri dzeltenu nokrāsu un tumši violetu tīklojumu un zieda viduci.

Auglis- kārbiņa, slēgta ar atverošos vāciņu. Sēklas maziņas ( līdz 1,5mm garumā), brūni- pelēkas, ieapaļas vai mazliet iegarenas un placinātas.

Zied no jūnija līdz jūlijam, sēklas nobriest augustā vai septembrī.

Medicīniskam nolūkam izmanto lapas un lapām klātos stublājus, kurus ievāc no viengadīgiem augiem, kurus ievāc rudenī, kad ir attīstījušās pie saknenes lapas; divgadīgo augu lapas ievāc ziedēšanas periodā, taču kad ir nogatavojušās sēklas, ievāc visu augu.

Žāvē labi vēdināmā un noēnotā vietā, izklājot uz sietiem 1-2cm biezumā, periodiski tos apmaisot, vai arī žāvētājos nepārsniedzot 60C temperatūru. Pirms žāvēšanas, parasti augu sasmalcina.

Melnā driģene ir stipri indīgs augs, kurš var radīt smagu saindēšanos, nereti ar letālu iznākumu. Biežāk saindējas bērni. Tāpēc ar šo augu nepieciešams būt ļoti un ļoti uzmanīgam, ja tas tiek ievākts. Pēc ievākšanas un jeb kuras saskares ar to, ir nepieciešams rūpīgi nomazgāt rokas. Jo var saindēties arī ar auga daļām, kuras paliek uz rokām, piemēram, netīšām paberzējot acis.

Visas melnās driģenes auga daļas satur alkoloīdus, pamatā hiosciamīnu, atropīnu, skopolamīnu: saknēs (līdz 0.18%), lapās (līdz 0.10%), stublājos (apmēram 0.02%), sēklās (līdz 0.10%). Maksimālā alkoloīdu deva lapās ir atrasta ziedēšanas laika sākumā.

Melnajā driģenē ir atrastas arī glikozīdu dabas vielas: hiposcipicīns, hioscirīns, hioskirezīns. Auga sēklās ir līdz 34% autu tauku, parasti gaiši dzeltenā krāsā. Autu tauku sastāvā ietilpst oleīnskābe līdz 22.4%, linolskābe līdz 71.3% un nepiesātinātās skābes līdz 6.3%.

Ārstnieciskā nozīme

Melnās driģenes preparātus pielieto kā spazmolītiskus un atsāpinošus līdzekļus, tāpat arī kā nomierinošus psihiatrijas praksē un ķirurģijā, pirms cilvēks tiek gatavots narkozei.

Melnās driģenes preparātu iedarbību nosaka tajā esošie alkoloīdi- hiosciamīns, atropīns, skopolamīns, kuriem piemīt antiholīnerģiskas īpašības, kas rada terapeitisko efektu. Melnajā driģenē esošais atropīns tiek pielietots acu ārstēšanas praksē, kā mīdrijas līdzeklis. Atropīns rada izteiktu iedarbību uz siekalu sekrēciju, gremošanas un sviedru rades dziedzeriem, kā arī uz sirds ritmiku, zarnu gludo muskulatūru, bronhu muskuļiem. Atropīns arī izsauc acu zīlītes paplašināšanos.

Svarīga melnās driģenes ārstnieciskā īpašība- bronhu muskulatūras atslābināšana un bronhu dziedzeru sekrēcijas samazināšana, kā arī anestezējoša iedarbība, kopā ar hloroformu reimatisma un neiralģisku saslimšanu gadījumā.

Melnās driģenes iespējas jau zināmas cilvēkiem izsenis, taču auga indīguma dēļ, tautas medicīnā šo augu praktiski neizmanto. Ir gadījumi, kad tautas medicīna izmanto melnās driģenes eļļas spirta nostādinājmu, kuru izmanto, lai ārīgi apstrādātu podagras skartās vietas, mazinātu reimatiskas un neoralģiskas sāpes, ārstētu augoņus un karbunkulus sākotnējā stadijā, lai ierīvētos saaukstēšanās, klepus, pleirīta un citu problēmu gadījumā.

Melnās driģenes eļļu vienu pašu pielieto, lai iemasētu muskuļus un sasitumus. Ļoti piesardzīgi, melnās driģenes lapu novārījumus pielieto, lai ārstētu kuņģi, astmas profilaksei, mazinātu aknu un zarnu kolikas, atbrīvotos no caurejas, urīnpūšļa spazmām un zobu sāpēm. Taču, ieteicams šim nolūkam tomēr izvēlēties citus augus un nepasākt ārstēšanu ar melno driģeni pašrocīgi.

Nav ieteicams lietot

Šim rakstam vairāk ir informatīva nozīme, lai spējat atpazīt augu, kuru ir iespējams, satikt visā Latvijas teritorijā! Tā kā šis augs ir ļoti indīgs, to pašrocīgi nebūtu vēlams ievākt un izmantot tā daļas ārstēšanā, bet zināšanas par tā pielietošanu oficiālajā medicīnā var noderēt!

To nekādā gadījumā nedrīkst lietot iekšķigi, ja ir aizcietējumi, neirozes, glaukoma, paroksizmālā tahikardija un mirdzaritmija, hipoacīdais gastrīds un kuņģa čūla ar pazeminātu kuņģa sulas saturu.

Saindēšanos ko raisa melnā driģene reti kad beidzas letāli, taču ir arī tādi gadījumi, galvenokārt, cilvēka organisma īpatnību dēļ. Pirmie saindēšanās simptomi parādās pēc pusstundas. Parādās sausums mutē, pastiprinātas slāpes, kustību uzbudinājums, halucionācijas, pulsa paātrināšanās, elpošanas un redzes traucējumi. Nereti cilvēks sāk trakot un uzvesties plānprātīgi. Āda kļūst sārta, karsta un sausa, acu zīlītes paplašinās un acis spīd. Smagos stāvokļos rodas krampji, var zaudēt samaņu un var iestāties nāve.

Pirmā palīdzība

Saindēšanās gadījumā, ja cilvēkam nav novērojami smagi krampji un samaņas zudumi, tad pēc laika stāvoklis pāries pats par sevi. Taču smagākos gadījumos ir viennozīmīgi jāvēršas pie mediķiem pēc palīdzības, mājas apstākļos, ar smagu stāvokli pašrocīgi netiksiet galā.

Receptes

Melnās driģenes pulveris

Melno driģeni ir ērti lietot pulvera veidā. Pulveri gatavo no auga lapām un to izmanto žultsakmeņu slimības, gastrīta un kuņģa čūlas, dažādu krampju un stipru sasitumu gadījumā. Auga pulveri izmanto pa 0,03gr. ne biežāk kā 3 reizes dienā.

Melnās driģenes nostādinājums

Melnās driģenes nostādinājumu lieto nervu tiku, neirožu, histēriju, sejas nerva neiralģijas, galvassāpju, bronhīta un pneimonijas gadījumā.

Auga un ūdens proporcija ir 1:20 vai 1:30. Esošos masu silda ūdens peldē 15 minūtes (pamata traukā ūdenim ir jāvārās). Iegūto nostādinājumu atdzesē 15-60minūtes un atfiltrē caur marles saiti. Svarīgi ievērot, ja nostādinājuma tilpums neatbilst sākotnējai receptei, to papildina līdz sākotnējam, pievienojot vārītu un atdzesētu ūdeni.

Melnās driģenes izvilkums no lapām

Melnās driģenes izvilkumu lieto dizentērijas, horejas, krampjainas vemšanas un epilepsijas (kā nomierinošu līdzekli) gadījumā.

15gr. smalcinātas drogas aplej ar 100gr. 70% spirtu. Lieto pa 2 pilieniem, atšķaidot tos ēdamkarotē ūdens, ne vairāk par 3 reizēm dienā.

Der ievērot, ka mazās devās melnās driģenes izvilkums iedarbojas nomierinoši, lielās uzbudinoši.

Nereti lieto melnās driģenes izvilkumu kopā ar zilās kurpītes izvilkumu, lai regulētu smadzeņu apasiņošanos.

Melnās driģenes un plankumainā suņstobra izvilkums

Šādu izvilkumu lieto, kā stipru pretsāpju līdzekli onkoloģijas gadījumā. Izvilkumu gatavo no melnās driģenes un plankumainā suņstobra lapām, ņemot tās attiecībā 1:1! Šādu maisījumu jau ar 90% spirtu, attiecībā 1:5. Lieto pa 2 pilieniem uz ēdamkaroti ūdens, ne biežāk kā 3 reizes diennaktī.

Melnās driģenes sēklu eļļas ekstrakts

Tādu eļļu izmanto ārīgi podagras, sasitumu, radikulīta un dažādu ādas slimību gadījumā (psoriāze, kašķis u.t.t.).

Vienu tējkaroti sasmalcinātu driģenes sēklu (visērtāk smalcināt piestiņā) jauc ar 10 ēdamkarotēm augu eļļās un notur vismaz 8-10h.

Melnās driģenes izvilkums ārīgai lietošanai

Melnās driģenes lapu izvilkumu samaisītu ar sēklu eļļas ekstraktu ziež, lai mazinātu pogagriskas, neiralģiskas un reimatiskas sāpes. Liek kā kompresi uz furunkuliem un karbunkuliem.

Smēķējamie maisījumi

Maisījumu no melnās driģenes lapām, velnābola lapām un salvijas izmanto smēķēšanai bronhiālās astmas gadījumā. Bet labāk nemēģiniet, tas būs vēl tas pasākums.

Lasīt par dzelzeni ->