Šodienā bieži sastapsiet tādu jaunu nosaukumu kosmētikā, kā hidrolāts, taču nekā jauna tajā nav! Izmantotais nosaukums, ir tikai vairāk ķīmijai piederošs- tautā hidrolātu jau izsens sauc par ziedūdeni.

Ziedūdens ir tik pat sens, kā pirmās ēteriskās eļļas, kuras ieguva pateicoties ūdens destilācijai, no tejienes arī hidro (ūdens), lāts (le lait- piens (FR.)), tas ir pārpalikums, kuru iegūst tvaicējot ēteriskās eļļas.

Kā notiek ēterisko eļļu destilācijas ieguve? Ir noslēgts trauks, kurā vāra ūdeni, tas sāk tvaikot un iet cauri augu masai, tālāk tvaiks nonāk dzesētājā un caur to uzkrāšanās traukā. Tvaiks no augiem absorbē sevī gaistošās vielas un atdala tās no augu masas. Gala traukā iegūstam atdzesētu ūdeni un eļļu- tā kā tā ir eļļa, tā peld pa ūdens virsu. Novācot no ūdens virsmas eļļu, mēs iegūstam nepieciešamo ēterisko eļļu un pāri palikušais ūdens ir hidrolāts jeb ziedūdens.

Ziedūdens variācijas var būt visdažādākās- kādas ēteriskās eļļas varat iegūt, tādus ziedūdeņus arī varat iegūt (pareizāk, tāds ziedūdens paliek pāri).

No kā der uzmanīties, šobrīd daudzi “ražotāji”, mēģina izmantot mirkli, kad ziedūdens atkal ir atguvuši popularitāti.

Ir ražotāji, kuri min ka viņi ražo tikai ziedūdeni un neizgūst ēteriskās eļļas, līdz ar to viņu ziedūdeņi esot ievērojami labāki- bagātāki. Te der saprast, ka ēteriskā eļļa tiek izgūta pateicoties tvaiku dzesēšanai, ja netiek dzesēts tvaiks un iegūts tikai ziedūdens, tad ēteriskās eļļas ir vienkārši zaudētas. Citā gadījumā, nopirktajā ziedūdens traukā, pa ūdens virsmu peldēs neliela kārtiņa ar eļļu. Ja, šādu kārtiņu neredzat, tad ražotājs Jums melo!

Otrs, pirms iegādājaties ziedūdeni painteresējieties no kādiem augiem tas tiek gatavots, mode dara savu un bieži ražotāji ir labu nodomu vadīti, taču zināšanas no ķīmijas viedokļa pietrūkst un tiek ražots nelikvīds. Ziedūdeņu ražošana parādījās vēsturiski, ne to nepieciešamības dēļ, bet gan tas bija ražošanas atkritums un to bija nepieciešams izmantot. 

Piemēram, pasaulē dārgākā ēteriskā eļļa ir rožu, jo lai no rožu ziedlapiņām iegūtu 1ml ēteriskās eļļas, nāksies pārstrādāt ievērojamu daudzumu ziedlapiņu. Rezultātā ir maz ēteriskās eļļas un daudz rožu ziedlapiņu ziedūdens, kuru izliet atkritumos būtu ievērojami dumji. 

Tāpēc, arī šodienā bieži tiek ražots nelikvīds, jo valda uzskats, ka ziedūdens ir speciāli veidots un tam ir īpašā vērtība, taču ja aizdomāsieties, kaut mazliet, tad sapratīsiet- no auga, to tvaicējot izdalās gaistošās vielas. Un te veidojas vairākas frakcijas, viena, kura nepietiekamas temperatūras ietekmē neizdalīsies, daļa gaistošo vielu nesavienosies ar tvaikiem un oksidējoties skābekļa ietekmē zudīs (izgaros), daļa sadegs apstrādes procesā un destilētajā ūdenī paliks tikai tā daļa vielu, kura savienosies ar ūdens tvaiku (tieši savienosies). Papētot individuāli, katru augu, spēsiet atrast tajā esošo ēterisko (gaistošo) vielu saturu, vai vieglākā variantā, papētiet no kādiem augiem iegūst ēteriskās eļļas- tie praktiski arī būs tie, no kuriem ir nozīme veidot ziedūdeņus, ja kādu apsvērumu dēļ tas ir nepieciešams.

Pareiza hidrolāta ieguves metode ir apskatāma zīmējumā. Arī kvalitatīvam hidrolātam ir nepieciešams dzesēšanas process, lai maksimāli maz produkts ciestu no paaugstinātas temperatūras ietekmes. Sākotnēji var šķist, ka ūdens tvaikam ir vidēji 100-110C un tas nemaz tik ļoti neapdedzinās, taču ir jāņem vērā Daltona- Raula fiziskas likumu, par daļējo spiedienu. Tāpēc, iegūstot arī ēteriskās eļļas, tikai daļa mums ierasto ēterisko eļļu augu tiek pakļauti destilācijas metodei, jo tā nav pati saudzīgākā pret izejvieām. Šodienā, izmanto destilācijas sistēmas, kuras neiekļauj sevī dzesēšanu- tādi procesi veicina maksimālu vērtīgo vielu izdegšanu šķīdumā, protams, gala rezultātā tiks iegūts destilēts ūdens+ kādas nesadegušās, vai sadegšanas gala produkta vielas (atkarīgs no izmantotā auga). 

Un, lai cik dīvaini nešķistu hidrolātus mēdz arī viltot, tas tajos gadījumos, kad par izgatavošanas metodiku ražotājs nemin. Notiek tas pavisam vienkārši- jau destilētam ūdenim pievieno ēteriskās eļļas, protams, ūdens ar eļļu pa tiešo nejaucas- tāpēc sajaukšanas ceļā tiek izmantoti dažādi ķīmiski procesi plus gala produkts tiek iekonservēts, lai paildzinātu tā uzglabāšanas termiņu.

Un tagad mazliet viela pārdomām

Saprotot, ka ziedūdens ir pārpalikums ūdens destilācijas procesam, vai nebūtu vērtīgāk izpētīt tādu tēmu, kā sulas spiešana no augiem, to fermentācija, atšķaidīšana ar destilētu ūdeni vai spirtu u.t.m.l. Izspiežot no augiem sulu mehāniski, tiek iegūts pilnvērtīgs auga sastāvs ir tikai jāatrisina tā uzglabāšanas iespēja- tāpēc der papētīt fermentācijas procesus.