Fosfors ir skāba rakstura makroelements. Organismā vidēji ir 500-800gr fosfora. 85% tā atrodas kaulos un zobos.

Fosfora patēriņš pieaug:

• Intensīvu fizisku nodarbju laikā;
• Nepietiekama olbaltumvielu satura uzturā dēļ.
• Augu pasaules produktos fosfors sastopams, kā fitīnu savienojumi, tāpēc no tiem fosforu uzņemt ir sarežģīti.
• Organisma pārsātinājums ar dzelzi un magniju, samazina fosfora absorbciju.

Fosfora vērtīgās īpašības

Fosfors ietekmē prāta un muskuļa darbību, vienlīdzīgi ar kalciju piešķir kauliem un zobiem izturību- tas piedalās kaulu audu veidošanās procesos.

Fosfors piedalās praktiski visās ķīmiskajās reakcijās, kuras notiek organismā un tas ir elements, kurš piedalās enerģijas izstrādē. Fosfors piedalās olbaltumvielu sintēzē, ietilpst DNS un RNS sastāvā, piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņā.

Fosfors kopā ar magniju un kalciju veido un uztur kaulu struktūru. Gadījumos, kad fosfora organismā ir pārlieku daudz, tad kalcijs ar to sāk veidot ūdenī nešķīstošus sāļus. Kalcija un fosfora attiecībai būtu jābūt 1:1,5, tad sāļi tiek viegli absorbēti.

Fosfora īpatnības

Fosfora nepietiekamība:

• Apetītes zudums;
• Vispārējs vājums un nogurums;
• Ekstremitāšu maņu zudums;
• Kaulu sāpes;
• Tirpšana un nejūtīgums;
• Satraukums un baiļu sajūta.

Fosfora satura samazinājums asinīs novērojams fosfatūrijas gadījumā (fosfors pastiprināti izdalās ar urīna palīdzību), kura var būt leikēmijas, hipertireozes, saindēšanās ar smagajiem metāliem, fenolu un benzolu atvasinājumiem gadījumā.

Fosfora deficīts sastopams ārkārtīgi reti, jo tas ir vairums produktos, biežāk pat kā kalcijs.