Ozols
QUERCUS

Iepazīstoties ar šo rakstu, lūgums, nemēģināt nomizot dzīvus un spēcīgus ozolus, bet gan ievākt mizas cirsmās, no kādiem lauztiem zariem un līdzīgi!

Parastais ozols ir koks, kurš spēj izaugt 20-30m augstumā, ar spēcīgu un dziļu mietveida sakņu sistēmu. Jaunu dzinumu mizas krāsa olīvu brūna, ar gadiem kļūst sudraboti pelēka, un jau uz veciem kokiem tā kļūs spēji brūni pelēka- klāta dziļām grumbām.

Lapas ozolam izkārtotas pamīšus uz īsiem lapu kātiem, lapas plūksnaini daivainas, apgriezti olformas (7-15cm garas, ar izņēmumiem), ar “ausītēm” pamatnē. Daivas nevienādas, vesela, parasti notrulinātas.

Ziedi divdzimuma, taču abu dzimumu ziedi attīstās uz viena koka. Auglis ozolam ir ozolzīle, brūni dzeltenā krāsā. Augs zied mirklī, kad tam sāk plaukt lapas, aprīlis- maijs, taču tas notiek tikai sākot ar 40- 60 gadu vecumu.  Augļus nobriedina septembra beigās- oktobra sākumā. Ozols ir izteikts gaismas mīlis un tas neaugs kādā augsnē pagadās. Labā augsnē un apstākļos ozols aug samērā ātri un nodzīvo vairākus simtus gadus.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto jaunu koku un zaru mizu. Mizu ievāc sulu laikā, kas puslīdz sakrīt ar pumpuru plaukšanas mirkli. Ārstnieciskam nolūkam izmanto arī lapas un zīles.

Ozola mizā ir 10-20% miecvielu, organiskās skābes (galskābe un elagskābe), pektīni, cukuri, flabofēns, pentozāni, flavonu savienojumi- kvercetīns. Ozolzīlēs ir cietes 40%, miecvielas 5-8% un olbaltumvielas, cukuri, augu tauki 5%. Lapās kvercetīns, miecvielas un pentozāni.

Ārstnieciskā nozīme

Parastā ozola mizā esošo vielu komplekss iedarbojas spēcinoši, savelkoši, imunostimulējoši, antacīdi, pretiekaisuma un pretmikrobi. Ozola pamatiedarbība saistās ar miecvielu klātbūtni (pirogallu grupa), kuras mijiedarbojas ar olbaltumvielām, veidojot aizsargslāni, aizsargājot audus no iedarbības uz tiem. Miecvielas denaturē patogēno mikroorganismu protoplazmiskās olbaltumvielas, neļaujot tām attīstītīties.

Tautas medicīna mizas novārījumus lieto pret caureju, cingu, saindēšanos ar sēnēm un smagajiem metāliem, aknu, liesas slimību, nieru iekaisumu un gastrīta gadījumā. Novārījumu lieto mutes dobuma skalošanai angīnas gadījumā un lai stiprinātu smaganas. Šo novārījumu var pielietot lai skalotu strutojošas brūces un ārstētu matu slimības.

Ozola mizas preperātiem ir labas savelkošas, pretiekaisuma un pret sastrutojuma īpašības.Ozola mizā esošās miecvielas iedarbojas iznīcinoši uz patogēno mikrafloru, noņem iekaisumu un izveido uz ādas virskārtas nelielu aizsargkārtu.

Mizas novārījumus pielieto faringīta, angīnas, ādas slimību, stomatīta, apdegumu ārstēšanai. Kā arī šo novārījumu pielieto kāju vanniņās, lai mazinātu kāju svīšanu!

Ozola mizas kā sastāvdaļu izmanto maisījumos skalošanai- dzemdes erozijas gadījumā, dzemdes noslīdēšanas gadījumā, dzemdes sieniņu noslīdēšanas, vulvovaginīta, trihomonadita un kolīta gadījumā!

Biežākās slimības, kuras ārstē izmantojot ozola mizas:

  • erozija,
  • trūces,
  • čūlas,
  • diatēze,
  • ekzēma,
  • dermatīts,
  • akne,
  • angīna,
  • gastrīts,
  • apdegumi,
  • izsvīdumi,
  • stomatīts,
  • apsaldējumi,
  • kolīts,
  • vaginīts.

Nav ieteicams lietot

Ozola preparātus nav vēlams lietot grūtniecības un lak'tacijas periodā. Ar ozolu neārstē bērnus līdz 12 gadu vecumam. Šī koka līdzekļus nelieto, ja cilvēks sirgst ar aizcietējumiem.

 .