Vārpata ložņu
ELYTRIGIA REPENS L.

   

Daudzgadīgs, kails augs, augumā no 60-120cm, ar garu, ložņājošu un sazarotu pazemes sakneni, kurš veido daudzus vientuļus meitas dzinumus. Sakņu sistēma bārkšveida. Stublāji kaili, lapas pieguļošas, sēdošas. Lapas 5-8mm platas, zaļas vai pelēcīgas, augšpuse izteikti rievota. Ziediņi nelieli, zaļi, savākti pa 4-7 vārpstā, veidojot garas ziedkopas- sarežģītas vārpas.

Sēkla- grauds. Zied jūnijā- jūlijā, sēklas nobriest augustā- septembrī.

Ložņu vārpatas saknes vislabāk ievākt, rudens vai pavasara zemes darbu laikā, jo šajā laikā tās satur visvairāk bioloģiski aktīvās vielas, kā arī lielos daudzumos tiek izceltas no augsnes. Liela vērtībā ir saknēm, kuras ievāktas pavasarī, pirms paspējuši ataugt stublāji un lapas. Izrokot saknes, tās notīra no smiltīm un nogriež stublājus, un lapas.

Paredzot dabīgo žāvēšanu (zem saules), saknes nemazgā, bet tikai nokrata no smiltīm. Mazgā saknes, ja žāvē piespiedu žāvētājos temperatūrā no 50-55C. Izžāvēto masu, ar rokām “izrīvē”, tādi atbrīvojoties no zemes, mazajām saknītēm un lapu paliekām, sakneņus pēc tam izlasa. Iegūtos sakneņus uzglabā veselus, labi noslēgtos stikla traukos. Iegūtās drogas lietojamas 2-3 gadus.

Šo augu nākas pienācīgi uzmanīt, jo tā viegli kļūst, par dažādu klēts kaitēkļu kārumu.

Ložņu vārpatas saknenis satur ogļhidrātus: triticīnu, mannītu (2,5-3%), levulozu (3-4%); agroperīnu, glikovalīnu, kā arī ābolskābes sāļus, olbaltumvielas un gļotvielas, saponīnus, pektīnus augu taukus, ēterisko eļļu, karotīnu, askorbīnskābi, minerālos sāļus. Visvairāk ložņu vārpatas saknenī ir ciete- līdz pat 40%.

Ārstnieciskā nozīme

Ložņu vārpatas saknenis un preparāti uz tā bāzes (nostādinājumi, novārījumi, svaigi spiesta sula), tiek rekomendēta laikus novērstu vai ārstētu žultsakmeņu un urīnpūšļa akmeņu saslimšanu, kā arī tiek izmantota, kā urīna dzenošs līdzeklis, lai ārstētu žults ceļu un urīnceļu slimības: cistītu, nefrītu, uretrītu, urīna nesaturēšanu, hroniskas urīnpūšļa infekcijas slimības.

Ložņu vārpatas saknenim piemīt viegli pārklājošas un viegli vēdera izejas veicinošas īpašības, to efektīvi pielietot profilaktiski un lai ārstētu aknu, lieas un gremošanas trakta slimības (kolīts, enterīts, holecistīts, hepatīts, gastrīts, kuņģa katars u.c.). Saknenim arī piemīt spēcīgas atkrēpošanos veicinošās īpašības, novārījumus un nostādinājumus izmanto plaušu, bronhu un dažādu augšējo elpceļu slimību ārstēšanai, kurus pavada krēpu izdalīšanās.

Ložņu vārpatas saknenim un saknēm piemīt brūču dziedējošas un pretiekaisuma īpašības, tos pielieto, lai ārstētu ādas slimības- akni, furunkulozi, ekzēmas, trofiskās čūlas, dažādu veidu dermatītus.

Ložņu vārpatas preparāti veicina asins vadu sieniņu nostiprināšanos, attīra asinis un samazina holesterīna līmeni, normalizē arteriālo asins spiedienu, uzlabo lipīdu maiņu un metabolismu.

Ložņu vārpatu lieto pret ādas alerģiskām reakcijām, kā pretiekaisuma līdzekli kašķa gadījumā, kā pretiekaisuma un pretniezes līdzekli piodermijas gadījumā, kā arī furunkulozes, aknes, ādas vīrusu slimību, hiperkeratozes, sklerodermijas un plikpaurības gadījumā. Furunkulozes gadījumā lieti noder, stiprs ložņu vārpatas novārījums.

Tautas medicīnā šo augu izmanto ievērojami plašāk, kā oficiālajā medicīnā. Tautas medicīnā šī auga sakne tiek pielietota, kā urīna dzenošs, pretiekaisuma, pārklājošs, viegls vēdera izejas veicinošs un vielmaiņu uzlabojošs līdzeklis. Novārījumu veidā ložņu vārpatas sakneni lieto aknu, plaušu, nieru slimību, urīna nesaturēšanas, uretrīta un cistīta gadījumā. Lieto pret sāpēm krūtīs, pret drudzi, dzeltenās kaites, izjauktu mēnešreižu, lauzošu sāpju kaulos gadījumos.

Šīs zālītes saknes sulu dod dzert bērniem un to pievieno vannās, lai ārstētu bērnu diatēzi, furunkulozi un ekzēmas, īpaši rahīta gadījumā.

Ar svaigu ložņu vārpatas lapu sulu ārstē saaukstēšanās slimības, bronhītu, žultsakmeņu un urīnpūšļa akmeņu problēmas, pneimoniju.

Ārstnieciskās vannas ar ložņu vārpatas nostādinājumu ir efektīvas dažādu ādas slimību, izsitumu, skrofulozes, hemoroīdu gadījumā. Ja ir hronisks aizcietējums, tad no šī nostādinājuma taisa klizmas.

Izžāvētas ložņu vārpatas sakneņa novārījumus lieto, kā pretiekaisuma līdzekli reimatisma, urīnpūšļa iekaisuma, podagras, dzeltenās kaites un tūsku gadījumā. Šis augs ir lielisks līdzeklis, slimību gadījumā, kuras saistās ar sāļu vielmaiņas traucējumiem, metaboliskiem artrītiem un osteohondrozi.

Ložņu vārpatu izmanto maisījumos kompresēm sausai un maigai ādai ar pazeminātu pretestību, kā arī piodermijas gadījumā (lieto iekšķīgi). Kopā ar lielo nātri to izmanto, lai novērstu pirmslaicīgu plikpaurību! Tāpat arī ja kājas pastiprināti svīst un tām ir nepatīkams aromāts uz nakti velk zeķi ar ložņu vārpatas pildījumu.

Ložņu vārpata arī ir iecienīts suņu un kaķu augs- tie to ēd kā pretcērmju līdzekli.

Nav ieteicams lietot

Blaknes šim augam kā tādas nav novērotas. Taču neatkarīgi no tā, būtu vēlams ievērot pareizās lietošanas devas- pārdozējot var rasties sāpes nieru apvidū. 

Ārstniecības Receptes

Ložņu vārpatas sakņu nostādinājums: 10gr drogu nostādina 400ml atdzesētā, vārītā ūdenī 12h, tad atdala biezumus. Sakneni atkārtoti aplej ar 200ml verdoša ūdens un nostādina 1h un atkal atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei 2-4 reizes dienā pēc ēšanas.

Ložņu vārpatas sakneņa novārījums: 25gr drogu vāra uz lēnas uguns, 250ml ūdenī uz 10 minūtēm, nostādina 1h, atdala biezumus. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Ložņu vārpatas sula: spiež no sakneņa (aprīlis- maija sākums, rudens) un virszemes daļas. Skalo tekošā ūdenī, noplaucē, izmaļ cauri gaļas mašīnai, atšķaida ar ūdeni (1:1), izspiež caur blīvu audumu un vāra 3 minūtes. Lieto pa ½ glāzei 3-4 reizes dienā, 20-30 minūtes pirms ēšanas, 3-4 mēnešu garumā. Eiropā ložņu vārpatu stublāju un lapu sulu iesaka lietot pa 150-200ml dienā, žultsakmeņu gadījumā.

Ložņu vārpatas nostādinājums (aukstā ūdenī): 4 tējkarotes sakneņu drogas uz 250ml ūdens, nostādina 12h aukstā vietā, atdalīt biezumus un tos atkārtoti apliet ar verdošu ūdeni (250ml), pēc 10 minūtēm atdalīt biezumus un ļaut istabas temperatūrā padzīst. Abus iegūtos nostādinājumus sajauc- iegūto nostādinājumu izdzer dienas laikā.

Furunkulozes, trūču, miežagrauda, piņņu gadījumā: lieto 10% sakneņa novārījumu, 250ml, 3 reizes dienā, 3-4 nedēļu garumā, kombinējot ar šī paša novārījuma vannām.

Ādas slimību, diatēzes, hemoroīdu gadījumā: ikdienas vannas (38C) novārījumā- 50gr sakneņa uz 5L ūdens, 20 minūšu procedūras. Ārstēšanās kurss 10-15 vannas.

Poliartrīta un reimatisma gadījumā: 30-40gr sakneņa novāra 10 minūtes, 0,5L ūdenī uz vājas uguns, nostādina 30 minūtes, dzer pa 250ml, 2 reizes dienā vienu mēnesi, paralēli taisos vannas ar šādu novārījumu 1-2 reizes nedēļā. Ārstēšanās kurs 6-8 vannas, ja nav blakņu. Tādu pašu novārījumu arī dod bērniem rahīta gadījumā pa 100ml, 3 reizes dienā un taisa vannas.

Ložņu vārpatas nostādinājums: 2 ēdamkarotes nostādina 8h verdošā 0,5L ūdenī (termosā), izlieto 3 piegājienos 20-40minūtes pirms ēšanas, siltā veidā, kā atkrēpošanos veicinošu, sviedru dzenošu, urīndzenošu, caureju veicinošu līdzekli.

Ložņu vārpatas sakneņa novārījums: 30gr sakneņa vāra 1L ūdens, līdz mirklim, kad no sākotnējā tilpuma paliks tikai puse- lieto pa 100ml 3 reizes dienā osteohondrozes gadījumā.

Ložņu vārpatas siltais nostādinājums: 100gr sakneņa sautē 1L ūdens, līdz ūdens līmenis nokrītas līdz pusei- dzer pa 15-30 ml, 4-5 reizes dienā, ja ir sirds saslimšanas, dzeltenā kaite, holecistīts, cistīts, cukura diabēts un kā urīndzenošu nierakmeņu gadījumā- lietot pa 250ml, 3 reizes dienā.

Svaigi spiestu sulu dzer pa ½-1 glāzei, 3-4 reizes dienā 20-40 minūtes pirms ēšanas, 3-4 mēnešus ilgi, kā asins attīrošu līdzekli.

Furunkulozes gadījumā taisa nostādinājumu 60gr sakneņa uz 1L verdoša ūdens- dzer pa 3 glāzēm, 3-4 nedēļas.

Nostādinājums vannām: 50gr sasmalcinātus sakneņus vāra 5L ūdens, 30 minūtes, atdala biezumus un atdzesētu pievieno vannai. Lieto ādas slimību, diatēzes, rahīta, hemoroīdu gadījumā 10-15 vannas kurs).

Hemoroīdu, hroniskas resnās zarnas iekaisuma, urīnpūšļa un urīnceļu iekaisuma gadījumā uz nakti taisa no novārījuma mikroklizmu (30-60gr).

Dažādu ādas slimību gadījumā lieto vienu vannu nedēļā. Šim nolūkam 100gr ložņu vārpatas sakneni, kopā ar lielā diždadža sakneni (100gr) liek emaljētā spainī, pielej ½ ar ūdeni un vāra 10 minūtes. Procedūras laiks 30 minūtes, 36-37 grādu temperatūrā. Šo vannu efektivitāte palielināsies, ja to apvienosiet ar šī paša novārījuma iekšķīgu lietošanu-  1 ēdamkaroti maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens un vāra 10 minūtes, tad atdzesē un atdala biezumus. Novārījumu lieto pa 1 glāzei, 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Uztura receptes

Salāti ar ložņu vārpatas sakni

200 gr, ložņu vārpatas saknes, 50 gr. skābenes, 100 gr. bietes, 40 gr. krējuma, sāls.

Sagriež ložņu vārpatas sakneni gabalos 2-3cm, novāra sāls ūdenī, nolej ūdeni, pievieno novārītu bieti, skābeņu biezeni, sāla un pievieno krējumu vai augu eļļu.

Ložņu vārpatas sacepums

150 gr. ložņu vārpatas saknes, 40 gr. olu pulvera, 5 gr. tauku. Ložņu vārpatas saknes novāra sāls ūdenī, tad samaļ gaļas mašīnā, pārlej ar ūdenī atšķaidītu olu pulveri (1:1) un liek cepeškrāsnī cepties.

Cepta gaļa ar ložņu vārpatas garnējumu

150 gr. ložņu vārpatas saknes, 150 gr. gaļas, 10 gr. tauku, sāls, pipars, etiķis.

Novāra ložņu vārpatas saknes sālsūdenī, sagriež gabalos, apcep un pasniedz, kā garnīru pie gaļas.

Mednieku maizīte no ložņu vārpatas

Ložņu vārpatas sakni divas reizes maļ caur gaļas mašīnu, pievieno raugu un pienu un ļauj rūgt 6-10h. Tad pievieno 1 olu, kuru samaisa ar neliela daudzuma piena, līdz iegūst nepieciešamo konsistenci. Tad veido nelielus kukulīšus 50-100 gr. un cep.

Ložņu vārpatas kafija

Žāvētas ložņu vārpatas saknes, apcep cepeškrāsnī, līdz tās sabrūnē. Samaļ un lieto, kā kafiju. 

Lasīt par indīgo velnrutku ->

 .