Sarkanās mušmires ekstrakts
Sarkanās mušmires cepurīšu izvilkums eļļā

Sarkano mušmiri ir sastapis ik viens, kurš reiz devies sēņot, pastaigāties pa piepilsētas mežiem un parkiem, vai bērnudārzā uzzīmētu uz kāda skapīša. Senatnē, sarkanā mušmire bija jau kulta augs un pret to izturējās ar pietāti- teiksim tā tai bija sava vieta mitoloģijā. Tāpēc tā arī figurēja dažādās tautu pasakās, teikās un nostāstos.

Tad nāca laikmets, kad šo sēni ierindoja starp indīgajām sēnēm un visiem pieteica jau no mazotnes no tās uzmanīties. Īstenībā, pēdējais, zināmais saindēšanās gadījums ar letālu iznākumu ir reģistrēts teju vai pirms 100 gadiem, kad kāda 4 gadīga meitenīte mežmalā atrada šīs sēnes un tās apēda.

Sarkanā mušmire sevī iekļauj toksiskus elementus ar kuriem cilvēks var smagi saindēties vai izraisīt halucinācijas. Nāvējošā deva tai būs par lielu, lai cilvēks uzturā to spētu izlietot, kā arī pēc 4 cepurītes apēšanas sākas vemšana, vēl vajag apēst vismaz 20. Es nespēju iedomāties, kā to var realizēt, taču ticu ka var, tikai diez vai neapzināti.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto dažādu šīs sēnes formu- svaigu, žāvētu, spirta izvilkumus un mums aktuālo sarkanās mušmires ekstraktu eļļā.

Sarkanās mušmires ekstrakta pagatavošanai mums ir nepieciešams ievākt mušmiru cepurītes. Šajā gadījumā, es vēlos ieteikt, vākt jaunas un stingras sarkano mušmiru cepurītes.

Žāvēt vislabāk tās ir ēnainā un labi vēdināma vietā, saverot tās uz auklas. Galējo žāvēšanu var veikt piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40-45C. Tādi iegūsiet sausas un viegli lūstošas sarkanās mušmires cepurītes, kuras varēsiet uzreiz arī plaukstās saberzt un izveidot ne pārāk smalkas frakcijas pārslas. Tieši pārslas ir labākais variants, kuru izmantot izvilkuma pagatavošanā, ne smalki malts pulveris.

Izvēlieties sev ērtu trauku un piepildiet 1/3 ar sarkanās mušmires pārslām, atlikušās 2/3, attiecīgi, ar eļļu. Laiku pa laikam šo izvilkumu ir intensīvi jāsakrata. Izvilkumu nogatavina tumšā vietā, istabas temperatūrā. Nogatavināšanas process ilgs 30(minimālais laiks) un vairāk dienas.

No svaigas sarkanās mušmires ekstraktus eļļā negatavo, jo ekstrakts ir jūtīgs pret sauli, kā arī žūstot sēnei zūd daļa indīgo vielu. Ekstrakta izmantošana tādi kļūst drošāka un no mums nepieciešamajām īpašībām nezaudē neko.

Strādājot ar šo ekstraktu vai tā saturošiem līdzekļiem, der atcerēties, ka ir kārtīgi jānomazgā rokas pēc saskares ar to, lai mazinātu saindēšanās risku. Ieteicams, šādu ekstraktu lietot tikai ārīgi, nesmērējot to uz atvērtām brūcēm.

 .