Rasene Apaļlapu
Drosera rotundifolia

Apaļlapu rasene

   

  • Angliski: round-leaved Sundew
  • Vāciski: Rundblättriger Sonnentau
  • Zviedru: rundsileshår
  • Igauņu: ümaralehine huulhein
  • Lietuviešu: apskritalapė saulašarė
  • Krievu: росянка круглолистная

Apaļlapu rasene ir daudzgadīgs kukaiņēdāju augs. Tai ir viens stublājs, bez lapām, kurš augumā var sasniegt 10-25cm. Retākos gadījumos šādi stublāji ir 2-3.

Apaļlapu rasenes lapas ir izvietotas uz augsnes. Tām ir gari lapu kāti un tie veido piesaknes rozeti. Lapas ieapaļas, diametrā līdz 2cm. Lapu virspusē un apakšpusē klātas ar cietiem, sarkanas krāsas matiņiem uz garajiem stublājiem matiņi mēdz sasniegt pat 4-5mm. Matiņos ir dziedzerīši, kuri izdala lipīgu šķīdumu, kurš uzkrājas uz auga virsmas, kā spīdīgas pilītes. Matiņi ir ļoti jūtīgi pret kairinājumu. Tiklīdz kukainis pieskaras apaļlapu rasenes lapai, matiņi izliecas, lai saķertu upuri.

Kukaiņķērāju lapas ir interesantas- lapas forma ir kā galviņa, augšdaļa ir klāta ar matiņiem- dziedzerīšiem, un uz katru no tā ir pilīte, kura pievilina potenciālo upuri. Šīs pilītes īpaši mirdzošas ir agrās rīta stundās un vakara saulē, no tā arī ir izveidojies tās nosaukums “rasene”.

Rasa, pilītes, kuras izdala dziedzerīši, sevī satur cukura šķīdumu, lai pievilinātu kukaiņus. Pievilinošā pilīte “rasa” ir lipīga gļota, kas liedz upurim pamukt. Auga lapa ir jūtīga uz pieskārienu, atliek kukainim tai pieskarties un lapā esošie matiņi izliecas pie upura, “dāsni” aplipinot upuri ar lipīgo šķīdumu. Turklāt ar matiņu palīdzību upuris tiek pārvietots uz lapas centru- tur atrodas gremošanas bārkstis. Pakāpeniski rasenes lapa aizveras un kļūst par nosacītu “kuņģi”, kurā notiek kukaiņa pārstrāde. Kad kukaiņa mīkstie audi ir pārstrādāti, paliek tikai kukaiņa ārējais skelets un lapa atkal nostājās savā normālajā, vertikālajā stāvoklī.

Apaļlapu rasenes ziediņi ir balti un maziņi, izvietoti garās cirtās. Augs zied jūnijā- augustā, augļi nobriest tuvāk vasaras beigām- rudens sākumam. Auglis ir izstiepta, ovāla kārbiņa. Sēkliņas maziņas, vārpstveidīgas formas un gaiši brūnā krāsā.

Augus ievāc to ziedēšanas laikā. Lai augu ievāktu, to bieži izrauj no augsnes ar visu sakni vai prātīgi izgriež ar asu nazi līdz ar augsni. Gadījumos, kad augu izrauj ar visu sakni, tad sakni der nogriezt nost, taču zālīti noskalot no gružiem un sūnām.

Apaļlapu raseni ieteicams žāvēt piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru. Ir pieļaujam žāvēt arī labi vēdināmā, ēnainā vietā. Taču, lai saglabātu maksimāli augā esošās vielas, tās žāvēšanu nepieciešams veikt iespējami ātri- attiecīgi, labāk izmantot piespiedu žāvētājus. Drogu uzglabā līdz 2 gadiem.

Apaļlapu rasenes ziedos un lapās ir atrasti naftohinona atvasinājumi- plumbagīns un drozerons (ap 1%), fluorhinoloni, krāsvielas un miecvielas, proteolītiskais ferments, holīns un acetilholīns, dažādas skābes (askorbīnskābe, ābolskābe, citronskābe, skudrskābe, pienskābe, benzoskābe un elāgskābe), tanīni ( ap 1,5%), vitamīns K un minerālie sāļi.

Gļotās, kuras izdala matiņi ir lipāze, amilāze, peroksidāze un polisaharīdi. Šīs vielas gļotām piešķir līdzīgas īpašības, kā dzīvnieku kuņģa sulai. Apēdot kukaiņus, apaļlapu rasene uzkrāj magnija, kālija, fosfora sāļus, kā arī slāpekli un fosforu.


Ārstnieciskā nozīme

Oficiālā medicīna apaļlapu raseni neizmanto un neizskata, kā ārstniecības līdzekli. Savukārt, zina, ka augs iedarbojas spazmolītiski, sviedrus dzenoši un krēpu šķīdinoši. Augs ir dabīgs antiseptiķis, kas palīdz tikt galā ar dažādām ādas slimībām. Plumbagīns, kurš ietilpst apaļlapu rasenē, efektīvi tiek galā ar baktērijām, īpaši tām, kuras izraisa garo klepu un tuberkulozi. Ar auga palīdzību ir iespējams tikt galā arī ar sēnīšu infekcijām. Apaļlapu rasenes sula palīdz atbrīvoties no vasaras raibumiem, tulznām un karpām.

Apaļlapu rasenes ārstnieciskās īpašības ir pamatojamas ar tās ķīmisko sastāvu. Tautas medicīnā par šo unikālo augu zina jau sen un to pielieto visdažādāko veselības problēmu ārstēšanai. Visefektīvāk iedarbojās šī auga nostādinājumi un novārījumi. Šo augu lieto ilga un sausa klepus gadījumā ar grūti atdalāmām krēpām. Respiratorās vīrusu infekcijas, augšējo elpceļu iekaisums, garais klepus, tuberkuloze- tas ir tikai mazs sarakstiņš, kur šo augu pielieto tautas medicīnā. Nostādinājumi un novārījumi palīdz cīnīties arī ar galvas sāpēm, asmātisko klepu, drudzi, aterosklerozi un kandidozi.

Auga spirta ekstraktu izmanto, lai ārstētu endarterītu, reiboņus, plaušu emfizēmu, tuberkulozi un garo klepu. Ekstraktam piemīt arī antibakteriālas īpašības, kā arī tas iedarbojas iznīcinoši uz mikrobu un sēnīšu floru.

Ādas bojājumu un slimību gadījumā (alerģijas, izsitumi, sēnīšu infekcijas, dermatīts), apaļlapās rasenes nostādinājumus un novārījumus lieto vietēji.

Apaļlapu rasenes sulu izsens jau izmanto, lai ārstētu ādas karpas. Organiskās un fermentatīvās vielas, kuras ietilpst sulā, ir ar izteiktu pretvīrusa iedarbību. Tās spēji iznīcina uzaugumus un veicina ādas šūnu ātru reģenerāciju. Turklāt, šis līdzeklis palīdz arī atbrīvoties no sausām tulznām un vasaras raibumiem.

Ar apaļlapas raseni var ārstēt neielaistas gastrīta formas, enterītu, kolītu un aknu slimības. Augs efektīvi palīdz atbrīvoties no rūgtās atraugas, vēdera pūšanās, vemšanas, sāpēm epigastrijā, smaguma sajūtas vēdera lejas daļā.

Bet ir jāzina, ka apaļlapu rasene lielās devās var kaitēt un pasliktināt slimības gaitu. Tāpēc pirms lietojat šo augu, svarīgi, ir konsultēties ar speciālistu, pareizu devu noteikšanai.

Nav ieteicams lietot

Apaļlapu raseni nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā! Tāpat arī par tās lietošanu ir stingri jāaizdomājas, ja vēlaties ārstēt bērnu.

Ar apaļlapu raseni var radīt nevēlamus efektus, ja neievērosiet adekvātas lietošanas devas!

Lasīt par parasto raskrēsliņu->