Pirmoreiz, hitīnu atklāja 1821 gadā, botāniskā dārza direktors Henrijs Brakons. Ķīmisku testu rezultātā viņš atrada vielu, kura nešķīst sērskābē. Divus gadus vēlāk hitīns tika iegūts no tarantulu apvalka. Tad arī tika piedāvāts nosaukums “hitīns”. Hitīns ir polisaharīds, kurš pieskaitāms pie grūt absorbējamiem ogļhidrātiem. Pēc savām fiziski ķīmiskām īpašībām, kā arī pēc bioloģiskās nozīmes, hitīns ir tuvs augu šķiedrvielām. Hitīns vienkāršākajā izpausmē ir kukaiņu apvalkā, vēžu čaulā, kā arī hitīns ir sastopams sēņu un dažu baktēriju šūnu apvalkos.

Hitīns ir dabā pats populārākais polisaharīds. Šī viela ir sēnēs, baktērijās, posmkājos. Ir noteikti vairāki veidu hitīnu, kuri atšķiras pēc to ķīmiskā sastāva un īpašībām.

Hitīna patēriņš palielinās

• Liekā svara gadījumā;
• Tauku metabolisma traucējumu gadījumā;
• Augsta holesterīna satura asinīs gadījumā;
• Aknu steatozes gadījumā;
• Tauku pārsātinājuma uzturā gadījumā;
• Biežu aizcietējumu gadījumā;
• Cukura diabēta gadījumā;
• Alerģisku intoksikāciju gadījumā.

Hitīna absorbcija samazinās

• Meteorisma gadījumā;
• Disbakteriozes gadījumā;
• Gastrīta gadījumā;
• Pankreatīta un citu gremošanas trakta iekaisumu slimību gadījumā.

Hitīna vērtīgās īpašības

Pēc pāris medicīniskiem pētījumiem tika noskaidrotas hitīna vērtīgās īpašības cilvēka organismam. Hitīnu izmanto hipertonijas, aptaukošanās, cukura diabēta ,kā imunostimulējošu vielu, kā arī hitīns mazina priekšlaicīgas novecošanās spēju. Tāpat, kā šķiedrvielas, hitīns uzlabo zarnu funkcionalitāti, evakuējot zaru saturu, attīra arī pašas zarnas. Hitīns attīra arī asinsvadus no kaitīgā holesterīna. Pēdējie pētījumi uzrāda hitīna pielietošanas perspektīvu onkoloģisko slimību ārstēšana.

Hitīns mijiedarbojas ar polisaharīdiem un olbaltumvielām. Hitīns nešķīst ne ūdenī ne citos organiskos šķīdinātājos, taču ir spējīgs noturēt mitrumu organismā. To uzsildot, tas mijiedarbojas ar pāris sāļiem un hidrolizējas- izšķīst. Hitīns mazina, hlora jonu uzsūkšanos spēju asinsvadu sieniņās, tādi koriģējot ūdens- sāļu līdzsvaru organismā.

Hitīna īpatnības

Hitīna nepietiekamība

• Aptaukošanās un liekais svars;
• Gremošanas trakta vāja darbība;
• Nepatīkama ķermeņa smarža (šlakvielu un toksīnu pārsātinājums);
• Biežas alerģiskas slimības;
• Problēmas ar skrimšļiem un locītavām.

Hitīna pārsātinājums organismā

• Gremošanas trakta darbības traucējumi;
• Meteorisms, vēdera uzpūšanās;
• Nepatīkama sajūta aizkuņģa dziedzera apvidū;
• Alerģiskas reakcijas uz hitīna saturošiem produktiem.

Organisms hitīnu pats neražo, tāpēc tā daudzums organismā ir pilnībā saistīts ar uzturu. Tāpēc veselības nolūkam nepieciešams uzturā lietot hitīna saturošus produktus, farmakoloģijā šo produktu sastapsiet, kā monomēru- hitozānu.