Augu vākšana
Ko der ievērot, ievācot dabas veltes

Nereti cilvēks neaizdomājas, kad tad pareizi būtu ievākt ārstniecībai paredzētās dabas veltes un tās ievāc mirklī, kad ar tām sastopas dabā. Ne vienmēr, šī metode ir nepareiza, taču tas palielina iespēju ievākt dabas veltes mirklī, kad tās efektivitātes ziņā ir mazvērtīgas. Arī dabas veltēm ir savi aktivitātes periodi, kad tās aktivizē kādas noteiktas funkcijas un apvelta sevi ar mums nepieciešamo vielu un elementu koncentrāciju. To, protams, ārstniecības veltes dara sevis labā, lai pārietu no vienas augšanas fāzes uz nākamo. Šis tad ir tas mirklis, kurš mums ir jānoķer un tieši tajā dabas veltes arī jāievāc.

Rodoties vēlmei ievākt dabas veltes ir jāizpēta arī vide, kurā to vēlaties darīt. Visprātīgāk, dabas veltes ievākt ir ekoloģiski tīros rajonos, jo šīs dabas veltes lietosiet uzturā un ar tām cienāsiet arī savus ģimenes locekļus un draugus. Taču ne vienmēr ir šāda iespēja un nākas pielāgoties apstākļiem. Galvenie nosacījumi ir neievākt dabas veltes rūpnīcu un autoceļu tuvumā.

Ievākšanas procesu plānojam atbilstoši savām vajadzībām un tā, lai nekaitētu šo dabas velšu populācijai atbilstošā reģionā. Dabas veltēm ir ne tikai ārstnieciska vai krāšņuma nozīme, bet tā ir arī bioloģisko procesu dalībniece. Dažādu dabas velšu grupas veido konkrētu biotopu un vides bioloģisko daudzveidību un dzīvotspēju. Iznīcinot vienu dabas velšu grupu, tas var radīt lavīnveidīgu iznīcību arī citām grupām un veicināt citu dabas velšu invāziju. Tādi panākot līdzsvara izjaukšanu un biotopa pārveidošanos- ne vienmēr pozitīvā virzienā. Atrodoties dabā veicinām, lai tās dabas veltes kuras nav iekļautas dabas aizsargājamo velšu sarakstos tur arī nenonāktu.

Tik pat svarīgi ir arī dabā neko nestādīt no nepieciešamajām dabas veltēm, jo arī tas var izjaukt dabīgo līdzsvaru- tālu piemērus nav jāmeklē, atliek painteresēties par tādiem augiem, kā Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) vai Puķu sprigane (Impatiens glandulifera), kuri pēc sava augšanas rakstura ir agresīvi un spēj aizņemt milzīgas platības, noēnojot un iznīcinot citus augus.

Ievācot dabas veltes ir lietderīgi painteresēties par to augšanas ātrumu, piemēram, tāds augs, kā Podagras gārsa (Aegopodium podagraria) savas audzes spēj atjaunot vairākas reizes vienā sezonā, tai pat laikā tāds ķērpis, kā Islandes cetrārijs ( Cetraria islandica) ir izteikti lēnaudzīgs un ievācot to lielos apjomos, tiks iznīcināta audze vai panākts efekts, kad audze atjaunosies un varēs atkārtoti tajā ko ievākt ne ātrāk, kā pēc 15-25 gadiem. Tāpēc vēlams ievērot adekvātu dabas velšu ievākšanu, saprotot, cik ļoti ietekmējat audzi. Un vienmēr ņemiet vērā, ka šajā audzē atnāks vēl viens cilvēks un ievāks arī sev dabas veltes. Atstājam audzē dabas veltes, kuras nodrošinās šo dabas velšu neizzušanu arī nākamajās sezonās.

Atcerieties vēl vienu lietu, ka ar dabas veltēm visbiežāk saindējas pārdrošie iesācēji un tie kuri uzskata sevi par šīs jomas speciālistiem. Dodoties pēc dabas veltēm, vai tie ir ķērpji, sūnas, augi, sēnes, dažādas ogas un augļi paņemiet līdzi grāmatiņu (noteicēju) vai lejupielādējiet savos tālruņos attēlus ar šo dabas velti un tā raksturojumu, īpaši gadījumos, kad dabas velti ievācat pirmo reizi mūžā. Atnākot mājās, pārbaudiet dabas velšu atbilstību atkārtoti un sašķirojiet tās, ir gadījumi, kad starp ievāktajām dabas veltēm ir citas sugas veltes, kā arī nereti kādas kukaiņu oliņas un kūniņas.

Svarīgi ir zināt, kuras dabas velšu daļas tiek ievāktas konkrētai veltei, jo ir situācijas, kad cilvēks pļavā ir ievācis kuplu lakstu klēpi, taču ārstnieciskā nozīme ir tikai saknēm- arī es tam esmu gājis cauri. Ideālā variantā, sastopot dabas velti, kuru pazīstat, taču iepriekš neesat vākuši un neesat droši par to kuru daļu ir jāievāc, paņemiet vienu eksemplāru uz mājām, nosakiet tā atbilstību pieņemtajai sugai un noskaidrojiet kura daļa ir ievācama un kad to ir vēlams darīt. Nākamreiz zināsiet precīzi, kad un uz kurieni doties pēc konkrētās dabas veltes.

Gadījumos, kad ievāc auga saknes ir īpaši svarīgi noteikt auga atbilstību, kamēr tas ir pilnbriedā, jo saknes raksiet rudenī vai pavasarī, kad auga atpazīšana ir apgrūtināta. Rokot saknes ir viena īpatnība, kas darbojās uz vairums ārstnieciskam nolūkam ievācamo augu: izrokot sakni, negrieziet tai nost lapu piestiprināšanās vietu, bet grieziet zemāk, kādus 3cm. Sakni savāciet un šo mazo saknes posmiņu ar lapu piestiprināšanos vietu iestādiet atpakaļ bedrītē, kuru tikko izrakāt. Daļa augu spēj ataugt.

Ievācot koku pumpurus vai mizu, nedrīkst bojāt jaunus un spēcīgus kokus, pameklējiet iespēju: sanitārās cirsmas, izcirtumi, vētru sagāzti meži un citas vietas, kur mežs tāpat tiks tīrīts un atjaunots. Noplēšot spēcīgam kokam pumpurus, tajā vietā neveidosies jaunie zaru dzinumi vai arī lapas. Par mizu pieņemu, ka skaidrs ir katram.

Ārstniecībai paredzēto dabas velšu ievākšanu veic sausā un saulainā laikā, kad nožuvusi ir rīta rasa. Palielināts mitruma daudzums veicinās augu sadegšanu, kad tos sasiesiet buntēs, kā arī žāvējot tie var sākt pūt. Ir izņēmumu gadījumi, piemēram, vairums ķērpju- tos ievāc pēc lietus, kamēr tie ir slapji. Aiz tā vienkāršā iemesla, ka sausā laikā tie ir trausli un drūpoši. Tāpat par izņēmuma gadījumu varam minēt sēklu ievākšanas laiku, piemēram, Pļavas ķimenes (Carum carvi) ievāc arī mitrā laikā, jo mitrums neļauj sēklām izbirt. Arī sēnēm ir savas īpatnības- tās vāc arī slapjā laikā, taču jānodrošina to uzkrāšanas traukam labu ventilāciju, savādāk tās var sākt bojāties.

Ievācot dabas veltes, kuras satur indīgos alkaloīdus ir nepieciešams ievērot drošības pasākumus. Indīgās dabas veltes iedarbojas dažādi: indīgās vielas var uzsūkties caur ādu ( Zilā kurpīte (Aconitum napellus), indīgās vielas ir ieelpojamas un var nokļūt acīs (Purva vaivariņš)), indīgās vielas var iedarboties caur mutes gļotādām (Plankumainais suņstobrs (Conium maculatum)). Zinot, ka iedarbība no indīgu vielu saturošām dabas veltēm var būt dažāda, tad tās ievācot ir vēlams izmantot gumijas cimdus, sejas masku un tās ievāc pa vējam, lai vējš caur šīm dabas veltēm nepūstu sejā ziedputekšņus vai sporas. Attiecīgi, indīgo dabas velšu ievākšanā nepiedalās bērni, grūtnieces un alerģiski cilvēki. Ievāktās dabas veltes tiek liktas atsevišķi no pārējām dabas veltēm un tiek apstrādātas/ uzglabātas arī atsevišķi. Pēc ievākšanas nomazgājam rokas, līdz tam neko neēdam un neaiztiekam ar pirkstiem seju. Ir gadījumi, kad novelkot cimdus sasmērē rokas ar dabas veltēs esošo indi, tāpat tas var notikt neuzmanīgi apejoties ar instrumentiem, kuri izmantoti indīgo dabas velšu ievākšanai. Nosmērēti pirksti un pieskaršanās acs, deguna vai mutes gļotādām var izraisīt nepatīkamus piedzīvojumus dabā.

Ar ko var beigties pārgalvīga un nenopietna attieksme pret alkaloīdu saturošām dabas veltēm!?  Ir alkaloīdi, kuri iedarbojas uz cilvēku lēnām- tie, galvenokārt, organismā uzkrājas un kad ir sasniegta pietiekami liela deva, tie rada pat letālus iznākumus. Par piemēru var minēt, tādu sēni kā Kailā meitene (Paxillus involutus), to vēl aiz vien cilvēki lieto uzturā ar vārdiem “Mani vecāki to visu mūžu ir ēduši un nekas viņiem nenotika!”, bet neviens vecākus nepārbaudīja vai gadījumā to nāves cēlonis nav bijusi nieru mazspēja un ar to saistītas veselības problēmas. Tāpat arī ja nāves cēloni saistītu ar nieru mazspēju, tad visdrīzāk to nesasaistītu ar Kailo mieteni (Paxillus involutus), jo tās iedarbība nav tūlītēja- pamēģiniet atcerēties, ko ēdāt pirms desmit dienām un šīs sēnes gadījumā, pirms trīs mēnešiem?

Dažādas dabas velšu daļas ievāc dažādos laikos, tāpēc apskatīsim biežāko tendenci, kad veic to ievākšanu, neņemot vērā individuālus izņēmumu gadījumus.

Koku pumpuri

Pumpurus ievāc pavasarī (marts, aprīlis un maija pats sākums), līdz tie piebriest un sāk vērties vaļā. Lapu koku pumpurus ievāc dažkārt arī agrāk, griežot nelielus zarus un veidojot zaru slotiņas, kuras nosien un pakārtas žāvē, vēlāk jau nolasa pumpurus. Priežu pumpurus ievāc tieši no koku zaru galotnēm, taču nekādā gadījumā neņemiet pumpurus no pašas koka galotnes un uz zariem esošos centrālos pumpurus, tādi sakropļosiet koku uz visu tā atlikušo mūžu.

Koku mizas

Koku mizas ievāc kokiem tai mirklī, kad koks pēc ziemas ir atmodies un pa tā stumbru sāk aktīvi cirkulēt sula. Griež koka zarus un iespējami tuvākā laikā arī mizo, jo sulu esamība padarīs vieglāku mizas atdalīšanu no koksnes, sulai izžūstot mizu noņemt būs ievērojami sarežģītāk.

Lapas un laksti

Lapas un lakstus, visbiežāk ievāc pirms augs ir sācis ziedēt.  Lapas nevāc dienas karstumā- to dara līdz pusdienām vai vakarā. Ievācot lapas, neatstāsim augu pliku, augam tās ir nepieciešamas, lai izdzīvotu.

Lapām ir tendence blīvi sastāties un sasust, tās ievācam brīvos un elpojošos traukos (vislabāk grozos) un pēc iespējas tos nogādājam un sagatavojam žāvēšanas procesam.

Laksti jeb jaunie dzinumi, tāpat kā lapas ātri bojājas. Tāpēc ievācam nepieciešamo lakstu daudzumu un pēc iespējas ātri tos pakļaujam tālākai apstrādei. Ņem tikai tās lakstu daļas, kuras nav pārkoksnējušās.

Ziedi

Augu ziedus parasti ievāc to ziedēšanas laikā ar izņēmumiem, kad tos nepieciešams ievākt īsi pirms ziedēšanas. Ziedi ir trausli un tie ātri bojājās, tāpēc ievākt vēlams labi vēdināmā traukā un pēc iespējas tos pakļaut tālākai apstrādei.

Augļi

Ogas ievāc no rītiem, ne dienas karstumā, tādi tās ir ilgāk uzglabājamas un tik ātri nebojāsies. Augļu ievākšana notiek tieši saistīti ar to nogatavināšanos. Augiem, kuriem ir birstošas sēklas, tās ievāc mitrā laikā vai agri no rīta, kamēr nav nožuvusi rasa.

Saknes un sakneņi

Saknes un sakneņus rok agri pavasarī vai vēlu rudenī (ar izņēmumiem), parasti tie ir divgadīgi vai daudzgadīgi augi. Auga sakņu sistēma beidzot vēlā rudenī aktīvo virszemes daļas apgādi, sāk pirms ziemas uzkrāj daudz vērtīgo vielu un ieziemo. Uzkrātās vielas palīdz tai pārciest ziemu un sākoties veģetācijas periodam radīt jaunus, spēcīgus dzinumus. Taču der zināt, ka sakne ziemas laikā arī mēdz patērēt vai zaudēt daļu savu vielu, piemēram, Ārstniecības pienenes (Taraxacum officinale) sakne, kura rudenī spēj sasniegt sevī 25-40% polisaharīdu inulīnu (daudzums pakāpeniski palielinās līdz salnām), taču tuvojoties pavasarim šīs vielas saturs pakāpeniski kritīsies līdz pat 2%.

Ievāktās saknes var skalot aukstā, tekošā ūdenī, lai atmazgātu no augsnes daļām, taču tās nav vēlams mērcēt, jo tas veicinās aktīvo vielu zudumu. Ja iespēja ļauj, tad pirms žāvēšanas saknes un sakneņus ir vēlams paturēt saulē un apvītināt, tālāk pakļaujot žāvēšanai. Apvītināšana samazinās ūdens saturu augos, palielinot iespēju, ka tās nesapūs žūstot.

Sēnes

Ārstnieciskām nolūkam visbiežāk izmanto tikai sēņu cepures, jo tajās ir lielāka koncentrācija aktīvo vielu. Ēdamās sēnes, protams, ievāc ar visiem kātiem un tos izmanto pārtikā. Sēnes ievāc atbilstoši to augšanas sezonai, atsevišķas piepes, kā bērza čagu var ievākt cauru gadu un tai īpašības nemainīsies. Sēnes pirms žāvēšanas nedrīkst skalot, tikai notīrīt un žāvēšana visbiežāk notiek zemās temperatūrās, lai nezaudētu to vērtīgās vielas.

Ķērpji

Ķērpju ārstnieciskam vai pārtikas nolūkam ievākt var cauru gadu, taču ir vērts ieklausīties speciālistu ieteikumos, kuri norāda precīzus periodus, kad ķērpī aktīvāk noris dzīvības procesi un tieši šajā  posmā ķērpis būs visefektīvākais.

Ķērpi ievāc agri no rīta, pirms nožuvusi rasa vai nākošajā dienā pēc lietus- ķērpis uzņemot ūdeni atjauno savu elastību- ievācams nesadrupinot. Ķērpim ievāc tikai virszemes daļu, ja tas aug uz zemes vai visu, ja tas aug uz vertikālas virsmas.

Ķērpis ir unikāls vides kvalitātes indikators, jo garāki un zaraināki ķērpji aug apkārt uz kokiem, jo vide kurā atrodaties ir tīrāka.

 .