 |  |  |  |  |
 |
Sfagnum sūnu sāk ievākt pavasarī, sākot ar aprīļa
beigām un līdz pat oktobra sākumam, to dara sausā un siltā laikā. Vislabāk šo
augu ir ievākt jūnijā, kad laiks ir vissausākais.
Ievākt sfagnum sūnu var dažādi: ievākt visu, kopā
ar saknēm un atmirušajiem stiebriem vai ievākt tikai auga augšdaļu, to
nogriežot. Pirmajā variantā iznāks vairāk drogas, taču būs grūtāk to apstrādāt.
Augu ievāc ar nelielos pleķos ar 50cm atstarpēm, lai augs spētu atjaunot audzi.
Šādi audze atkopsies pāris gadu laikā. Svaigi grieztu sūnu iztīra no
piemaisījumiem un kārtīgi izspiež no liekā ūdens.
Sfagnum sūnu nav ieteicams žāvēt piespiedu žāvētājos,
bet izklāt uz sieta labi vēdināmā vietā, kas aizsargāta no tiešiem saules
stariem. Labi izžāvēta sfagnum sūna iegūst tai raksturīgu baltu toni, tā nav
drūpoša, tās optimālais mitrums ir 25-30%. Izžāvētu sūnu uzglabā papīra maisos
ne ilgāk par gadu.
Šo sūnu var uzglabāt arī svaigu- ledusskapī vai
saldētavā. Ievākto sūnu attīra no gružiem, izspiež, ievieto polietilēna maisā
un liek ledusskapī vai saldētavā.
Sfagnum sūnā ir triterpēnu
savienojumi (sitosterols, sitostanols), fenolskābes ( fumārskābe, izohlorogēnskābe,
kafijskābe, pirokatehīnskābe, hlorogēnskābe, ferulskābe), kumarīni (eskultīns,
gerniarīns, skopoletīns, eskulīns, umbelliferons), lignocerols, ceriņu
aldehīds, vanilīns, paraoksibenzaldehīts, pigmenti, fenolveidīgs savienojums
sfagnols, pektīnvielas, sveķi, cukurs, kumarīns, karbolskābe, celuloze,
minerālie sāļi, aldehīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Sfagnum sūnas īpašības saistās ar tajā esošu
specifisku fenolveidīgu savienojumu- sfagnolu, kurš aptur attīstību
patoloģiskai mikroflorai : zarnu nūjiņas, holēras vibrionam, zelta stafilokoku,
salmonellu.
Zinātnieki sfagnum sūnā noteica dažādu vielu
klātesamību ar baktericīdām un pretsēnīšu iedarbību, kā arī lielu sūnas
uzsūkšanas spēju. Sfagnum sūnai ir arī labas pret pūšanas un antiseptiskas
īpašības. Sfagnum sūnas stublāji ir veidoti no īpatnējām šūnām, kuras labi caur
sevi vada ūdeni, tai pat laikā arī asinis un strutas. Brūce attiecīgi paliek
sausa. Tāpēc šo sūnu var pielietot pārsējiem, pūžņojošu brūču gadījumā.
Sfagnum sūnu bioloģiski aktīvās vielas iedarbojas
izteikti baktericīdi uz streptokoka un stafilokoka kultūrām. Kā arī tajā esošie
kumarīni un organiskās skābes iedarbojas uz sēnītēm. Sfagnum sūnas apsēji,
lieti noder traumatisku savainojumu gadījumā, īpaši kuras gūtas ekstremālos
apstākļos.
Amerikāņu zinātnieki testējot sfagnum sūnas
īpašības, paralēli iepriekš minētajām, atklāja, ka šī sūna iedarbojas arī kā
atsāpinošs līdzeklis ar spēcīgām brūču dziedējošām īpašībām.
Dažādu tautu medicīnā sfagnum sūna, kūdra, kūdras
novārījumi tiek pielietoti plaši, lai ārstētu zarnu slimības un gremošanas
traktu čūlas. Jā, sfagnum sūna ir tieši tā, no kuras iegūst kūdru.
Sfagnum sūnu izmanto ārstnieciskajām vannām,
pastiprinātas svīšanas, sēnīšu slimību, psoriāzes, dažādu ādas slimību un
locītavu sāpju ārstēšanai. Izžāvētu sfagnum sūnu saberžot pulverī var izmantot
uz grūti dzīstošām brūcēm, sastrutojumiem, čūlām un apdegumiem. Spirta
izvilkumus , savukārt, pielieto nagu sēnītes ārstēšanai. Tāpat nostādinājumus
var droši pielietot, kā pretsāpju līdzekli artrītu, miaļģijas un radikulīta
gadījumā.
Savu vietu sfagnum sūna ir ieņēmusi arī
ginekoloģijas praksē. Sfagnum sūnas kožļāšana palīdz dzemdību laikā pret sāpēm
un stimulē pašas dzemdības. Sfagnum sūna ir pazīstama, kā spēcīgs
kontracepcijas līdzeklis, īpaši sievietēm, kurām ir alerģija uz ķīmiskiem un
lateksa kontracepcijas līdzekļiem.