LAT
Latvijā iekļauta aizsargājamo augu grupā.
Nereti to mēdz saukt arī par meitaki, maitaki, auna
sēne u.c.
Čemurenes ir viena no lielākajām piepju sēņu grupām,
tās pieķeras ar savu kājiņu pie kokiem vai veciem celmiem. Tās veido daudz
augļķermeņus, kas nereti mēdz sasniegt pat gigantiskus apmērus. Šo sēni
pielieto, kā medicīnā,tā kosmetoloģijā un, protams, tā ir laba ēdama sēne. Tai
piemīt pret onkoloģijas, pret vīrusu un daudz citu vērtīgu īpašību.
Daivaino čemureni var atpazīt pēc daudzām un gaļīgām
cepurītēm, kuras ir 3-10cm diametrā, tās ir viļņainas un ķīlveidā samazinās pie
kājiņas. Kājiņas augšdaļa un cepurītes apakša ir pārklāts ar smalku caurulīšu
slāni, kurā veidojas sporas. Cepurītes virspuse atkarībā no gaismas var variēt
no pelēcīgi zaļganas līdz pelēcīgi rozā toņiem.Sēnes cepurīte gaļīgi- ādaina,
raupja, radiāli krunkaina virsma ar nelīdzenu, viļņotu malu. Kājiņas zarainas,
plakanas, nākošas no vienas pamatnes, izžūstot kļūst pelēcīgas vai krēmīgas.
Centrālais celms resns un īss. Baltais mīkstums lūztošs, ēdams, garšīgs,
mazliet atgādinot riekstu garšu ar izteiktu “sēņu” smaržu. Zem cepurītes esošās
caurulītes 2-4mm garas. Sporu pulveris baltā krāsā.
Sēne aug uz celmiem un vecu ozolu, dižskabāržu un citu
lapu koku pamatnēm, bojājot koksni, radot balto puvi. Grifolas uz kokiem
parādās no augusta vidus līdz oktobra vidum. Kaut arī sēne uz vienu koku var
dzīvot gadiem, tā var citus gadus neparādīties un tad atkal augt pa jaunam.
Šāds sēnes saaugums var sasniegt līdz pat 20kg svaram
un diametrā sasniegt līdz pat 1 metram. Šai sēnei ir kāda ļoti milzīga
priekšrocība- tās augšanas ātrums: 10 kilogramīga sēne spēj izaugt pa 8-10
dienām. Un šo sēni neēd nedz tārpi, nedz kukaiņi.
Šo sēni sāk ievākt augustā un septembrī. Ārstnieciskā
nolūkā, kā arī pārtikai ievāc jaunas sēnes, jo veca sēne ir šķiedraina un
rūgta. Jauno sēni no zemes vai koka nogriež ar asu nazi un attīra no smiltīm un
dažādām lapām, skujām. Notīrītu sēni liek žāvēties nepārsniedzot 50-60C. Ja
nepieciešams, iegūto masu samaļ pulverī. Uzglabāt to var līdz 3 gadiem.
Daivainā čemurene satur polisaharīdus (grifolānu,
lentinānu, beta-D- glukānu), steroīdus, flavonoīdus, saponīnus, aminoskābes,
triterpēnus, hitīnu, fitoncīdus, niacīnu, B un D grupas vitamīnus, minerālus-
kalcijs, magnijs, kālijs, cinks, selēns u.c.
Šī sēne plaši tiek pielietota ASV farmakoloģijā, jo šī
sēne ir viena no 7 spēcīgākajām sēnēm ar pret onkoloģijas iedarbību pasaulē.
Sēnē esošās aktīvās vielas bremzē un pat aptur audzēju metastāžu attīstību,
aizsargā veselās šūnas no ķīmijterapijas un apstarošanas, aptur audzēju augšanu
agrīnās stadijās. Sēni, protams, pielieto ne tikai onkoloģijā, tā tiek plaši
pielietota arī ginekoloģijā- terapeitiska iedarbība ārstējot fibromu, dzemdes
miomas, mastopātiju, cistas. Šo sēni izsenis pielieto, lai mazinātu
klimatēriskos un menstruālos simptomus, tā palīdz noņemt nervozitāti, svīšanu,
lēkmju biežumu. Grifola nostabilizē sievietes hormonālo fonu.
Šai sēnei ir unikāla īpašība- tā palīdz mazināt svaru,
normalizējot metabolismu un hormonālo fonu. Un šīs sēnes ekstrakts jau sen ir
iekļauts dažādās dietās, piemēram, japāņu populārā “Jamakiro”.
Sēni pielieto cukura diabēta, dažādu sēnīšu
saslimšanu, infekciju, autoimūno saslimšanu, hipertonijas un sirds-asinsvadu
pataloģiju gadījumā. Šo sēni var lietot arī aknu slimību gadījumā, jo tā radīs
aizsargājošu efektu.
Grifolas ekstraktu pielieto hronisku hepatītu un aknu
cirozes gadījumā. Sēne pastiprina interferona sintēzi, stiprina imunitāti,
normalizē cukura saturu asinīs, kā arī normalizē holesterīna daudzumu.
Pateicoties tam, ka grifola normalizē hormonālos un vielmaiņas procesus
organisma, tā ir spējīga mazināt svaru.
Kā, jau tas ir saprotams, šo sēni arī plaši pielieto
farmakoloģijā. Organiskie polisaharīdi no d-frakcijas, kuri ir grifolas
sastāvā, un beta glukāna grifolāna īpatnības, iedarbojas ārstnieciski uz
cilvēka organismu.
Ārvalstu mikologi kopīgi ar farmakologiem ir atklājuši
šīs sēnes vērtīgās īpašības. Daivainai čemurenei piemīt stiprākās pret audzēju
īpašības, antivīrusa aktivitāti pret HIV vīrusu, ko apstiprināja ASV Nacionālā
vēža izpētes institūts (National Cancer Institute).
Šī sēne rada nereti spēj iedarboties efektīvāk, par
pretvēža līdzekļiem, kuri ir veidoti uz dažādiem ķīmiskiem savienojumiem. Pēc
amerikāņu zinātnieku eksperimentiem, sēnē esošās vielas nomāc audzēju
augšanu, neļauj attīstīties vēža šūnām, stimulē CD4- šūnu un T-limfocītu aktivitāti.
Polisaharīdi regulē cukura un holesterīna līmeni asinīs. Preparāti, kuri
veidoti uz grifolas ekstrakta bāzes izceļas ar ļoti labu panesamību, jo
neiedarbojas toksiski, kā to dara ķīmijterapijas preparāti. Labvēlīgi
iedarbojas uz 2-tipa diabēta slimniekiem.
Daivaino čemureni iesaka lietot arteriālās
hipertensijas, diabēta, aterosklerozes, liekā svara, B un C hepatīta, hroniska
noguruma sindroma gadījumā.
Daivainā čemurene ir pazīstama ne tikai farmakoloģijā,
bet plaši pielietota arī tautas medicīnā jau no ļoti seniem laikiem. Jau
Ķīnas medicīnas traktātos šī sēne tika pieminēta 1200 gadu pirms mūsu
ēras.
Žāvētu un samaltu pulverī šo sēni, kā antiseptiķi
lieto apdeguma, čūlu un lēni dzīstošu brūču dziedēšanai. Izmanto arī, lai
ārstētu dažādas ādas slimības.
Žāvētu sēnes pulveri lieto arī ūdens uzlējumiem, kuru
pielieto, kā līdzekli pret galvas sāpēm, bronhu un plaušu slimībām,
tuberkulozi. Grifolas uzlējumus pielieto hipertonijas, gremošanas orgānu
slimību, vēdergraižu, aizcietējumu un meteorisma ārstēšanai.
Sēnes novārījumu pielieto kā pret helmintu līdzekli,
kā arī šis novārījums stiprina organismu.
Šo sēni pielieto arī dermatoloģijā un kosmetoloģijā.
Šo sēni izmanto kā komponentu dažādiem sejas un ķermeņa krēmiem, par cik tai
piemīt pretiekaisuma, nomierinošas, antioksidantu īpašības. Krēmi un maskas,
kuras veidotas uz daivainās čemurenes bāzes atjauno un baro esošās ādas šūnas,
atjauno ādas tvirtumu, cīnoties ar pāragras novecošanas efektu. Sēnes aktīvie
komponenti attīra ādas poras un ārstē “melnos punktus” uz ādas.
Grifolā ir daudz bioloģiski
vērtīgu vielu, taču to pārlieku lietošana var arī kaitēt- radot vēdergraizes,
jo sēne satur arī hitīnu (šūnu apvalks, kuru cilvēks nespēj sagremot). Protams,
grifolu nedrīkst lietot grūtnieces, mātes laktācijas periodā un bērni līdz 12
gadu vecumam. Protams arī ja ir individuāla auga nepanesamība un tendence uz
alerģijām.