Čemurene daivainā
GRIFOLA FRONDOSA L.

Latvijā iekļauta aizsargājamo augu grupā.

Nereti to mēdz saukt arī par meitaki, maitaki, auna sēne u.c.

Čemurenes ir viena no lielākajām piepju sēņu grupām, tās pieķeras ar savu kājiņu pie kokiem vai veciem celmiem. Tās veido daudz augļķermeņus, kas nereti mēdz sasniegt pat gigantiskus apmērus. Šo sēni pielieto, kā medicīnā,tā kosmetoloģijā un, protams, tā ir laba ēdama sēne. Tai piemīt pret onkoloģijas, pret vīrusu un daudz citu vērtīgu īpašību.

Daivaino čemureni var atpazīt pēc daudzām un gaļīgām cepurītēm, kuras ir 3-10cm diametrā, tās ir viļņainas un ķīlveidā samazinās pie kājiņas. Kājiņas augšdaļa un cepurītes apakša ir pārklāts ar smalku caurulīšu slāni, kurā veidojas sporas. Cepurītes virspuse atkarībā no gaismas var variēt no pelēcīgi zaļganas līdz pelēcīgi rozā toņiem.Sēnes cepurīte gaļīgi- ādaina, raupja, radiāli krunkaina virsma ar nelīdzenu, viļņotu malu. Kājiņas zarainas, plakanas, nākošas no vienas pamatnes, izžūstot kļūst pelēcīgas vai krēmīgas. Centrālais celms resns un īss. Baltais mīkstums lūztošs, ēdams, garšīgs, mazliet atgādinot riekstu garšu ar izteiktu “sēņu” smaržu. Zem cepurītes esošās caurulītes 2-4mm garas. Sporu pulveris baltā krāsā.

Sēne aug uz celmiem un vecu ozolu, dižskabāržu un citu lapu koku pamatnēm, bojājot koksni, radot balto puvi. Grifolas uz kokiem parādās no augusta vidus līdz oktobra vidum. Kaut arī sēne uz vienu koku var dzīvot gadiem, tā var citus gadus neparādīties un tad atkal augt pa jaunam.

Šāds sēnes saaugums var sasniegt līdz pat 20kg svaram un diametrā sasniegt līdz pat 1 metram. Šai sēnei ir kāda ļoti milzīga priekšrocība- tās augšanas ātrums: 10 kilogramīga sēne spēj izaugt pa 8-10 dienām. Un šo sēni neēd nedz tārpi, nedz kukaiņi.

Šo sēni sāk ievākt augustā un septembrī. Ārstnieciskā nolūkā, kā arī pārtikai ievāc jaunas sēnes, jo veca sēne ir šķiedraina un rūgta. Jauno sēni no zemes vai koka nogriež ar asu nazi un attīra no smiltīm un dažādām lapām, skujām. Notīrītu sēni liek žāvēties nepārsniedzot 50-60C. Ja nepieciešams, iegūto masu samaļ pulverī. Uzglabāt to var līdz 3 gadiem.

Daivainā čemurene satur polisaharīdus (grifolānu, lentinānu, beta-D- glukānu), steroīdus, flavonoīdus, saponīnus, aminoskābes, triterpēnus, hitīnu, fitoncīdus, niacīnu, B un D grupas vitamīnus, minerālus- kalcijs, magnijs, kālijs, cinks, selēns u.c.

Šī sēne plaši tiek pielietota ASV farmakoloģijā, jo šī sēne ir viena no 7 spēcīgākajām sēnēm ar pret onkoloģijas iedarbību pasaulē. Sēnē esošās aktīvās vielas bremzē un pat aptur audzēju metastāžu attīstību, aizsargā veselās šūnas no ķīmijterapijas un apstarošanas, aptur audzēju augšanu agrīnās stadijās. Sēni, protams, pielieto ne tikai onkoloģijā, tā tiek plaši pielietota arī ginekoloģijā- terapeitiska iedarbība ārstējot fibromu, dzemdes miomas, mastopātiju, cistas. Šo sēni izsenis pielieto, lai mazinātu klimatēriskos un menstruālos simptomus, tā palīdz noņemt nervozitāti, svīšanu, lēkmju biežumu. Grifola nostabilizē sievietes hormonālo fonu.

Šai sēnei ir unikāla īpašība- tā palīdz mazināt svaru, normalizējot metabolismu un hormonālo fonu. Un šīs sēnes ekstrakts jau sen ir iekļauts dažādās dietās, piemēram, japāņu populārā “Jamakiro”.

Sēni pielieto cukura diabēta, dažādu sēnīšu saslimšanu, infekciju, autoimūno saslimšanu, hipertonijas un sirds-asinsvadu pataloģiju gadījumā. Šo sēni var lietot arī aknu slimību gadījumā, jo tā radīs aizsargājošu efektu.

Grifolas ekstraktu pielieto hronisku hepatītu un aknu cirozes gadījumā. Sēne pastiprina interferona sintēzi, stiprina imunitāti, normalizē cukura saturu asinīs, kā arī normalizē holesterīna daudzumu. Pateicoties tam, ka grifola normalizē hormonālos un vielmaiņas procesus organisma, tā ir spējīga mazināt svaru.

Kā, jau tas ir saprotams, šo sēni arī plaši pielieto farmakoloģijā. Organiskie polisaharīdi no d-frakcijas, kuri ir grifolas sastāvā, un beta glukāna grifolāna īpatnības, iedarbojas ārstnieciski uz cilvēka organismu.

Ārvalstu mikologi kopīgi ar farmakologiem ir atklājuši šīs sēnes vērtīgās īpašības. Daivainai čemurenei piemīt stiprākās pret audzēju īpašības, antivīrusa aktivitāti pret HIV vīrusu, ko apstiprināja ASV Nacionālā vēža izpētes institūts (National Cancer Institute).

Šī sēne rada nereti spēj iedarboties efektīvāk, par pretvēža līdzekļiem, kuri ir veidoti uz dažādiem ķīmiskiem savienojumiem. Pēc amerikāņu zinātnieku eksperimentiem, sēnē esošās vielas nomāc audzēju augšanu, neļauj attīstīties vēža šūnām, stimulē CD4- šūnu un T-limfocītu aktivitāti. Polisaharīdi regulē cukura un holesterīna līmeni asinīs. Preparāti, kuri veidoti uz grifolas ekstrakta bāzes izceļas ar ļoti labu panesamību, jo neiedarbojas toksiski, kā to dara ķīmijterapijas preparāti. Labvēlīgi iedarbojas uz 2-tipa diabēta slimniekiem.

Daivaino čemureni iesaka lietot arteriālās hipertensijas, diabēta, aterosklerozes, liekā svara, B un C hepatīta, hroniska noguruma sindroma gadījumā.

Daivainā čemurene ir pazīstama ne tikai farmakoloģijā, bet plaši pielietota arī tautas medicīnā jau no ļoti seniem laikiem. Jau Ķīnas medicīnas traktātos šī sēne tika pieminēta 1200 gadu pirms mūsu ēras.

Žāvētu un samaltu pulverī šo sēni, kā antiseptiķi lieto apdeguma, čūlu un lēni dzīstošu brūču dziedēšanai. Izmanto arī, lai ārstētu dažādas ādas slimības.

Žāvētu sēnes pulveri lieto arī ūdens uzlējumiem, kuru pielieto, kā līdzekli pret galvas sāpēm, bronhu un plaušu slimībām, tuberkulozi. Grifolas uzlējumus pielieto hipertonijas, gremošanas orgānu slimību, vēdergraižu, aizcietējumu un meteorisma ārstēšanai.

Sēnes novārījumu pielieto kā pret helmintu līdzekli, kā arī šis novārījums stiprina organismu.

Šo sēni pielieto arī dermatoloģijā un kosmetoloģijā. Šo sēni izmanto kā komponentu dažādiem sejas un ķermeņa krēmiem, par cik tai piemīt pretiekaisuma, nomierinošas, antioksidantu īpašības. Krēmi un maskas, kuras veidotas uz daivainās čemurenes bāzes atjauno un baro esošās ādas šūnas, atjauno ādas tvirtumu, cīnoties ar pāragras novecošanas efektu. Sēnes aktīvie komponenti attīra ādas poras un ārstē “melnos punktus” uz ādas.

Grifolā ir daudz bioloģiski vērtīgu vielu, taču to pārlieku lietošana var arī kaitēt- radot vēdergraizes, jo sēne satur arī hitīnu (šūnu apvalks, kuru cilvēks nespēj sagremot). Protams, grifolu nedrīkst lietot grūtnieces, mātes laktācijas periodā un bērni līdz 12 gadu vecumam. Protams arī ja ir individuāla auga nepanesamība un tendence uz alerģijām.

Lasīt par parasto cietpiepi ->