Latvijā iekļauta aizsargājamo sēņu grupā.

Nereti to mēdz saukt arī par meitaki, maitaki, auna sēne u.c.

Čemurenes ir viena no lielākajām piepju grupām, tās pieķeras ar kātu pie kokiem vai veciem celmiem. Tās veido daudz augļķermeņu, kas nereti mēdz sasniegt pat gigantiskus apmērus. Šo sēni lieto, kā tautas medicīnā, tā kosmetoloģijā un, protams, tā ir laba ēdama sēne. Tai piemīt pretvīrusu un pret onkoloģiju vērstas īpašības.

Daivaino čemureni var atpazīt pēc daudzām un gaļīgām cepurītēm, kuras ir 3-10cm diametrā, tās ir viļņainas un ķīlveidā samazinās pie kātiņa. Kātiņa augšdaļa un cepurītes apakša ir pārklāta ar smalku caurulīšu slāni (stobriņi), kurās veidojas sporas. Cepurītes virspuse atkarībā no gaismas ietekmes var variēt no pelēcīgi zaļganas līdz pelēcīgi rozā krāsas toņiem. Sēnes cepurīte gaļīgi- ādaina, raupja, radiāli krunkaina virsma ar nelīdzenu, viļņotu malu. Kātiņi zaraini, plakani, augoši no vienas pamatnes, izžūstot kļūst pelēcīgi vai krēmīgi. Centrālais celms resns un īss. Baltais mīkstums viegli lūstošs, ēdams, garšīgs, mazliet atgādinot riekstu garšu ar izteiktu “sēņu” smaržu. Zem cepurītes esošie stobriņi 2-4mm gari. Sporu pulveris balts.

Sēne aug uz celmiem un vecu ozolu, dižskabāržu un citu lapu koku pamatnēm, bojājot koksni, radot balto puvi. Daivainā čemurene uz kokiem parādās no augusta vidus līdz oktobra vidum. Kaut arī sēne uz vienu koku var dzīvot gadiem, tā var citus gadus neparādīties un tad atkal augt pa jaunam.

Daivainās čemurenes saaugums var sasniegt līdz pat 20kg svaram un diametrā sasniegt līdz pat 1 metram. Šai sēnei ir kāda ļoti milzīga priekšrocība- tās augšanas ātrums: 10 kilogramīga sēne spēj izaugt pa 8-10 dienām. Un šo sēni neēd nedz tārpi, nedz kukaiņi.

Šo sēni sāk ievākt augustā un septembrī. Ārstnieciskā nolūkā, kā arī pārtikai ievāc jaunas sēnes, jo veca sēne ir šķiedraina un rūgta. Jauno sēni no zemes vai koka nogriež ar asu nazi un attīra no smiltīm un dažādām lapām, skujām. Notīrītu sēni liek žāvēties nepārsniedzot 50-60C. Ja nepieciešams, iegūto masu samaļ pulverī. Uzglabāt to var līdz 3 gadiem.

Daivainā čemurene satur polisaharīdus (grifolānu, lentinānu, beta-D- glukānu), steroīdus, flavonoīdus, saponīnus, aminoskābes, triterpēnus, hitīnu, fitoncīdus, niacīnu, B un D grupas vitamīnus, minerālus- kalcijs, magnijs, kālijs, cinks, selēns u.c.

Šī sēne plaši tiek pielietota ASV farmakoloģijā, jo šī sēne ir viena no 7 spēcīgākajām sēnēm ar pret onkoloģijas iedarbību pasaulē. Sēnē esošās aktīvās vielas bremzē un pat aptur audzēju metastāžu attīstību, aizsargā veselās šūnas no ķīmijterapijas un apstarošanas, aptur audzēju augšanu agrīnās stadijās. Sēni, protams, pielieto ne tikai onkoloģijā, tā tiek plaši pielietota arī ginekoloģijā- terapeitiska iedarbība ārstējot fibromu, dzemdes miomas, mastopātiju, cistas. Šo sēni izsens pielieto, lai mazinātu klimatēriskos un menstruālos simptomus, tā palīdz noņemt nervozitāti, svīšanu, lēkmju biežumu. Daivainā čemurene spēj nostabilizēt sievietes hormonālo fonu.

Šai sēnei ir unikāla īpašība- tā palīdz mazināt svaru, normalizējot metabolismu un hormonālo fonu. Un šīs sēnes ekstrakts jau sen ir iekļauts dažādās dietās, piemēram, japāņu populārā “Jamakiro”.

Sēni pielieto cukura diabēta, dažādu sēnīšu saslimšanu, infekciju, autoimūno saslimšanu, hipertonijas un sirds-asinsvadu pataloģiju ārstēšanai. Šo sēni var lietot arī aknu slimību gadījumā, jo tā radīs aknu šūnu aizsargājošu efektu.

Daivainās čemurenes ekstraktu pielieto hronisku hepatītu un aknu cirozes gadījumā. Sēne pastiprina interferona sintēzi, stiprina imunitāti, normalizē cukura saturu asinīs, kā arī normalizē holesterīna daudzumu. Pateicoties tam, ka daivainā čemurene normalizē hormonālos un vielmaiņas procesus organisma, tā ir spējīga mazināt arī cilvēka svaru.

Kā, jau tas ir saprotams, šo sēni arī plaši pielieto farmakoloģijā. Organiskie polisaharīdi no d-frakcijas, kuri ir daivainās čemurenes sastāvā, un beta glukāni iedarbojas ārstnieciski uz cilvēka organismu.

Ārvalstu mikologi kopīgi ar farmakologiem ir atklājuši šīs sēnes vērtīgās īpašības. Daivainai čemurenei piemīt stiprākās pret audzēju īpašības, antivīrusa aktivitāte pret HIV vīrusu, ko apstiprināja ASV Nacionālā vēža izpētes institūts (National Cancer Institute).

Šī sēne rada nereti spēj iedarboties efektīvāk, par pretvēža līdzekļiem, kuri ir veidoti uz dažādiem ķīmiskiem savienojumiem. Pēc amerikāņu zinātnieku eksperimentiem, sēnē esošās vielas nomāc audzēju augšanu, neļauj attīstīties vēža šūnām, stimulē CD4- šūnu un T-limfocītu aktivitāti. Polisaharīdi regulē cukura un holesterīna līmeni asinīs. Preparāti, kuri veidoti uz daivainās čemurenes ekstrakta bāzes izceļas ar to, ka tiem reti kad ir blaknes, jo neiedarbojas toksiski, kā to dara ķīmijterapijas preparāti. Labvēlīgi iedarbojas uz 2-tipa diabēta slimniekiem.

Daivaino čemureni iesaka lietot arteriālās hipertensijas, diabēta, aterosklerozes, liekā svara, B un C hepatīta, hroniska noguruma sindroma gadījumā.

Daivainā čemurene ir pazīstama ne tikai farmakoloģijā, bet plaši pielietota arī tautas medicīnā jau no ļoti seniem laikiem. Jau Ķīnas medicīnas traktātos šī sēne tika pieminēta 1200 gadu pirms mūsu ēras.

Žāvētu un samaltu pulverī šo sēni, kā antiseptiķi lieto apdeguma, čūlu un lēni dzīstošu brūču dziedēšanai. Izmanto arī, lai ārstētu dažādas ādas slimības.

Žāvētu sēnes pulveri lieto arī ūdens uzlējumiem, kurus lieto, kā līdzekli pret galvas sāpēm, bronhu un plaušu slimībām, tuberkulozi. Daivainās čemurenes uzlējumus lieto hipertonijas, gremošanas orgānu slimību, vēdergraižu, aizcietējumu un meteorisma ārstēšanai.

Sēnes novārījumu lieto arī kā pret helmintu līdzekli, kā arī šis novārījums stiprina organismu.

Šo sēni pielieto arī dermatoloģijā un kosmetoloģijā, izmanto kā komponentu dažādiem sejas un ķermeņa krēmiem, par cik tai piemīt pret iekaisuma, nomierinošas, antioksidantu īpašības. Krēmi un maskas, kuras veidotas uz daivainās čemurenes bāzes atjauno un baro esošās ādas šūnas, atjauno ādas tvirtumu, cīnoties ar pāragras novecošanas efektu. Sēnes aktīvie komponenti attīra ādas poras un ārstē “melnos punktus” uz ādas.

Daivainā čemurenē ir daudz bioloģiski vērtīgu vielu, taču to pārlieku lietošana var arī kaitēt- radot vēdergraizes, jo sēne satur arī hitīnu (šūnu apvalks, kuru cilvēks gremošanas sistēma nespēj sagremot). Protams, daivaino čemureni nedrīkst lietot grūtnieces, mātes laktācijas periodā un bērni līdz 12 gadu vecumam. Protams arī ja ir individuāla šīs sēnes nepanesamība un tendence uz alerģijām.

Lasīt par parasto cietpiepi ->