Uzglabāšana saldējot
Ārstniecisko drogu uzglabāšana sasaldējot

Šoreiz raksts par ārstniecisko augu saldēšanu un vēlāku izmantošanu galvenokārt tējām un aplikācijām. Paldies, foršākajai Dacei par tēmas ieteikumu.

Nerunāsim par augļu saldēšanu, jo tā mums jau ir pazīstama no mūsu vecākiem un vecvecākiem, kad ievāktās ogas, mēs saglabājam ziemai ieliekot tās saldētavā un pēc nepieciešamības tās atsaldējam un lietojam. Šoreiz apskatīsim tēmu, par augu saldēšanu.

Attīstoties tehnoloģijām, attīstās arī cilvēku vēlmes un iespējas. Aiz vien biežāk un biežāk publiskā vidē var sastapties ar pirts slotu saldēšanas tehnoloģiju, lai ziemā varētu pērties ar svaigu slotiņu. Tāpat arī nereti garšaugi tiek sabērti kastītēs un saldēti- pētersīļi u.c.

Zāļu tējas var tik pat droši uzglabāt saldētavā, taču nāksies mazliet paeksperimentēt, jo precīzi pateikt kurš augs noreaģēs uz sasaldēšanu negatīvi, nav iespējams. Negatīva reakcija varētu būt, ka augā, kāda skābe sadalās un rodas, kāds rūgts blakus produkts. Šādu parādību var novērot, tādai sēnei, kā gailene. Sasaldējot svaigas gailenes tās paliks rūgtas, jo tajās notiks ķīmiskas reakcijas, protams, sēne un augi ir divas dažādas lietas, taču ķīmiski var arī vilkt paralēles. Praktisku pētījumu neesamību dēļ, es pielīdzinu sēnēm.

Saldējot augus, jāsaprot, ka tiek sagrautas to šūnas. Dzīvā organismā ir noteikts daudzums ūdens, kuram sasalstot veidojas ledus kristāli, šie kristāli veidojoties pārplēš šūnu un aptur tajā notiekošos bioloģiskos procesus. Ideālā variantā, ja pieejama ir šoka saldēšana- mūsdienās, nereti ledusskapjiem ir dažādi nosaukta funkcija, kuru ieslēdzot, pastiprinātā veidā tiek saldēti produkti saldētavā pie tie pašiem -18C. Princips ir vienkāršs- ūdens nesasalst viss un uzreiz! Tam sasalstot lēnām, tiek sagrauta auga šūna un daļa sasalst, taču daļa var iztecēt no tās laukā. Tādi mēs zaudēsim daļu auga sulas, kopā ar vērtīgajiem elementiem. Attiecīgi, esam nonākuši arī pie tā, ka augus nepieciešams iepakot- maisi, saldējamās kastītes u.t.m.l., lai auga sula nenonāktu saldētavā vai uz citiem līdzās stāvošiem produktiem.

Ir jāsaprot, ka svaigi ievākti atšķiras no žāvētiem augiem, jo žūstot augi zaudē daļu savu ķīmisko sastāvdaļu, tai pat laikā ievāktos un sasaldētos augos šo vielu būs ievērojami vairāk, ar nosacījumu, ka sasaldēts ir ātri- teorētiski, ne ilgāk par 12h. Pamatošu arī kāpēc- augiem dzīvojot savvaļā, aukstums nozīmē viena cikla beigas, sāk noārdīties dažādas vielas- būtībā augs gatavojas miršanai, tāpēc arī iepriekš minēju par šoka saldēšanu. Saldētu augu tējā būs arī vielas, kuras kaltētu zālīšu tējās nebūs sastopamas visp\ar vai tādā koncentrācijā, tāpēc ir svarīgi pret šādām zāļu tējām attiekties ievērojami rūpīgāk, jo tās būs efektīvākas ar nelielām nobīdēm no populāri aprakstītajiem efektiem. Tāpēc, katru augu ko pasāksiet lietot visu pirms palietojiet nelielās porcijās, lai redzētu organisma reakciju uz tām. Īpašu uzmanību vēršot uz augiem, kuros ir indīgas vielas, jo to koncentrācija būs lielāka, kā žāvētos.

Saldēt augus nepieciešams nelielās porcijās, vai tā lai varat saldētus sadalīt porcijās, jo atkārtota sasaldēšana, sasaldēto šūnu īpašību dēļ, nav pieļaujama. Attiecīgi, saprotams, ka saldētavas darbība arī ir jānodrošina nepārtraukti- temperatūras svārstības arī var bojāt augus- piemēram, tajā pašā saldētavā ielādējot vairākus kilogramus svaigu gaļu un ja vēl nav šoka saldēšanas- doma ir tajā, ka šī gaļa, kamēr atdzisīs uzsildīs augus.

Tālāk jau šādus augus lietojot tējā der ievērot tādu principu, ka sākotnēji izvēlētās porcijas daudzumu ieliek traukā un ļauj tam atkust un tikai tad to aplej ar karstu, ne verdošu ūdeni. Un ir jārēķinās, ka sasaldēts augs daudz ātrāk vēlēsies sadalīties ūdenī.

Secinājumi:

  • Tiek iegūti augi, kurus varam izmantot svaigā veidā, kā tēju, kā garšvielu;
  • Augi ir daudz efektīvāki, savu saglabāto vielu dēļ, tāpēc nevajag arī brīnīties, ka šādiem augiem būs savādāka garša, kā ierasto, žāvēto augu tējām;
  • Daudz sarežģītāka uzglabāšana un lietošana- vieta, temperatūras svārstības, porciju lielums, tehnoloģiskie procesi u.t.t.;
  • Ierobežots tālāks pielietojums, sagrauto šūnu dēļ;
  •  Pastiprinātas uzmanības nepieciešamība, zinātnisku pētījumu neesamības dēļ.

Saldēšanas metode plaši tiek pielietota dažādiem zāļu tēju augiem, kurus pēc tam atkausē un uzsāk fermentāciju - šaurlapu ugunspuķe ( Ivan čajs vai pareizāk Jāņu tēja), upenes lapas u.t.t. Gan esat ievērojuši, ka ugunspuķi savirpina starp plaukstām un tad fermentē! Šī virpināšana ir domāta, lai saplēstu auga šūnas- saldēšana būtībā izdara to pašu!

Par šo rakstu- tā nav viennozīmīga patiesība, bet gan tikai teorētiskas pārdomas, kuras balstās uz pieredzi, salīdzināšanu un loģiskiem secinājumiem. Viennozīmīgi apgalvot par to, ka kāds no dabā sastopamiem augiem uz salu nenoreaģēs ar kādu blakus produktu izstrādi es nevaru, jo nav atbilstošas bioķīmiķa zināšanas.

 .