Īstais vīnkoks ir koksnaina liāna, kura spēj sasniegt 30-40m garumu. Rudenī vīnkokam lapas krīt un pavasarī ataug jaunas. Daudzgadīgie dzinumi mēdz būt gari, viengadīgie līdz 5m garumā, tievi. Lapas attīstās liānas mezglu punktos, lapu pazarēs veidojas pārziemojošie pumpuri. Lapas trīsdaļīgas vai piecdaļīgas. Zied vīnkoks sākot ar pavasara vidu. Ziediņi maziņi, zaļgani, izvietoti blīvā ķekarā.

Augļi- sulīgas ogas ar 1-4 sēkliņām. Ir arī sugas, kurām ogās sēklu nav. Dažādu šķirņu vīnkoku ogas atšķiras ar krāsu, garšu un formu. Ogas nogatavojas augustā- septembrī, ir daži hibrīdi, kas spēj nogatavināt ogas oktobrī. Vairojas praktiski visos iespējamajos veidos ar sēklām un veģetatīvi.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto īstā vīnkoka lapas un sēklas. Lapas ievāc pavasarī, kamēr augs zied. Lapas žāvē labi ventilējamā vietā uz sietiem. Ogas ievāc rudenī, līdz ko tās ir nobriedušas. Ogas žāvē piespiedu žāvētājos vai saulē. Lapas uzglabā elpojošā tarā, ogas (rozīnes) stikla burkās.

Ogās ir līdz 85% ūdens, 10-33% cukura (glikozes un fruktozes), flobafēns, galskābe, enīns, kvercetīns, glikozīdi (monodelfinidīns, didelfinidīns), ābolskābe, silīcijskābe, salicilskābe, citronskābe, fosforskābe, vīnskābe, dzintarskābe, skudrskābe un skābeņskābe, pektīni, miecvielas, kālija sāļi (<200mg%), kalcijs, magnijs, kobalts, mangāns, dzelzs (<0.6mg%) un vitamīni B1, B2,B6, B12, C, A, P, PP, folijskābe, fermenti. Ogās ir arī vitamīns K, līdz 2mg%.

Ogu miziņā atrasti pigmenti, miecvielas un ēteriskās eļļas. Sēklās ir miecvielas, lecitīns, flobafēns, vanilīns un augu tauki. Lapās ir atrasts cukurs, inozīts, kvercetīns, karotīns, aloksūra bāze, betaīns, vīnskābe, askorbīnskābe, ābolskābe un protokatehīnskābe, nātrijs, kālijs un dzelzs.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecība ar vīnkoka lapām un ogām ir pat apstiprināta ar atsevišķu ārstniecības metodi, kuru sauc par ampeloterapiju. Vīnogas pastiprina šūnu metabolismu, kā arī pastiprina organisma tonusu. Ogās esošās aromātiskās vielas ir apveltītas ar antibiotisku iedarbību. Ogas veicina arī urīnskābes izvadi no organisma.

Nelielos daudzumos, ir ieteikts arī sarkanais, sausais vīns. Tajā ir daudz antioksidantu. Rezveratrols- fitoaleksīna grupas aktīvā viela, kura spēj uzlabot organisma aizsargspējas, palīdz cīnīties pret daudzām slimībām un pat novērota pozitīva aktivitāte pret vēža šūnām.

Pateicoties vīnogu antioksidanta īpašībām,  tās palīdz cīnīties pret vecuma izpausmēm, stiprina nagus un matu saknes, kā arī neļauj attīstīties sirds asinsvadu slimībām.

Vīnogās esošais K vitamīns un oksikumarīni normalizē asinsreci, folijskābe veicina asinsradi, vitamīns P stiprina asinsvadu sieniņas un normalizē asinsspiedienu.

Ārstnieciskās vīnogu īpašības saistās ar lielu kālija sāļu un glikozes saturu. Vīnogas uz organismu iedarbojas līdzīgi sārmainajiem ūdeņiem, tikai vīnogās ir vairāk dzelzs sāļu, kālija, fosforskābes un silīcijskābes. Vislabāk ārstniecībai izmantot svaigi spiestu vīnogu sulu, jo konservētā ir mazāk vitamīnu, savukārt fermenti sabrūk pilnībā.

Pateicoties unikālajam sastāvam, svaiga sula veicina vielmaiņas sakārtošanos, kā arī veicina kaulu sistēmas pareizu formēšanos bērniem.

Savukārt, rozīnes izmanto, lai ārstētu aterosklerozi, sirds un asinsvadu slimības. Vīnogu sēklas ir lielisks urīna dzenošs līdzeklis.

Tautas medicīnā, gan ogas, gan lapas izmanto ārstnieciskā nolūkā jau izsens. Ogas aktivizē vielmaiņas procesus, pateicoties iedarbībai uz sirdi un asinsvadiem, mazina kuņģa sulas skābumu, kas atstāj pozitīvas sekas arī uz gastrītu. Vīnogas izmanto arī, lai ārstētu aknas, nieres, bezmiegu un anēmiju. Ogas ir arī lielisks antitoksisks līdzeklis, kuru izmanto, saindēšanās gadījumos ar kokaīnu, strihnīnu, nātrija nitrātu un arsēnu.

Lapu nostādinājums lieti noder, kad organismā ir traucēta skābeņskābes izvade, tāpat arī var ārstēt mutes dobuma saslimšanas, angīnu, kā arī lieti noder, skalošanai dažādu ādas slimību gadījumā. Svaigas vīnogas noder aizcietējumu un aterosklerozes gadījumā, vīnogas iedarbojas, kā sviedru dzenošs, urīna dzenošs un vēdera izeju veicinošs līdzeklis.

Negatavu ogu sulu izmanto, kā temperatūras mazinošu un pretiekaisuma līdzekli, lai ārstētu stomatītu un čūlas mutes dobumā. Ginekoloģisku slimību gadījumā un lai dziedētu brūces, izmanto kaltētu lapu pulveri. Vīnogu sēklu ekstrakts, veicina asinsvadu atjaunošanos, kā arī mazina holesterīna līmeni asinīs.

Rozīnes ir lielisks kālija avots, sirds slimību gadījumā, kā arī ar to palīdzību var lieliski tikt galā ar anēmiju, pateicoties folijskābes saturam.

Nav ieteicams lietot

Lai arī īstais vīnkoks, pēc tā sastāva ir vērtīgs augs arī tas spēj radīt blaknes. Ogas nav vēlams ēst liekā svara, cukura diabēta, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā. Vīnogu sulu nav vēlams lietot dizentērijas, diarejas un hipertonijas gadījumā.

Ir vērts ievērot, ka vīnogas jaucot ar pienu, gurķiem, meloni, taukainu ēdienu, minerālūdeni, zivi, alu var radīt gremošanas problēmas. Vīnogu sula ir spējīga bojāt zobu emalju un pastiprināt kariesu. Pēc vīnogu ēšanas var skalot muti ar sārmainu ūdeni (sodūdeni).