Zirdzene meža
Angelica sylvestris L.

Meža zirdzene

   

Daudzgadīgs, retāk divgadīgs augs, kurš parasti atmirst pēc augļu nogatavināšanas. Stublājs dobs, rievots, resnumā līdz 2,5cm, augumā līdz 200cm. Stublājs klāts ar pelēcīgi zilu aplikumu, īsi apmatots zem ziedkopas, augšdaļā sazarojas. Lapu daivas trīsstūrainas, divkārši- trīskārši šķeltas, ar garām, olformas vai lancetformas asi zobotām daivām. Lapām raksturīgas violetas joslas, vietā, kur veidojas sānu segmentu lapu kāti. Auga apakšējās lapas uz gariem lapu kātiem, augšējās sēdošas, ar stipri uzpūstām makstīm. Centrālās ziedkopas lielas, stipri izliektas ar 15-35 īsi apmatotiem stariem. Ziedi balti vai no ārpuses mazliet rozīgi. Augļi 4-6mm, saspiesti, brūni. Zied augs no vasaras sākuma līdz vēlam rudenim. Augļi nobriest augustā.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto, galvenokārt, auga saknes, kuras rok rudenī (ne agrāk par septembri) pēc augļu nobriešanas vai agrā pavasarī. Ārstnieciskam nolūkam ir derīgas tikai saknes no pirmā gada auga. Saknes skalo, griež smalkāk un žāvē ēnainās, labi vēdināmās vietās vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru.

Retāk ievāc arī augu sēklas un lapas. Tāpat arī mēdz lietot meža zirdzenes sēklu eļļu un auga sulu.

Sēklas vāc ar visām ziedkopām, žāvē un sēklas pēc nožūšanas nokuļ. Lapas ievāc auga ziedēšanas sākumā. Tās žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā.

Der ievērot, ka meža zirdzeni ievāc no saules pasargātā vietā un žāvē tāpat. UV staru ietekmē meža zirdzenei mainās ķīmiskais sastāvs (sabrūk tajā esošās vielas).

Drogu uzglabā noslēgtās kartona kastēs, ne ilgāk par 2 gadiem.

Augā ir atrastas tādas vielas, kā arhangelīns, izoimperatorīns, imperatorīns, ksantotoksīns, skopoletīns, umbeliferons un ēteriskās eļļas, baldriānskābe un miecvielas.

Meža zirdzenes pazemes daļā ir 0,34% ēterisko eļļu, poliacetila savienojumi, kumarīni un citas vielas.

Meža zirdzene ir līdzīga savai radiniecei, ārstniecības dižzirdzenei. Meža zirdzene ir vērtīgs C vitamīna un  minerālvielu avots. Augā atrasti kalcija sāļi (1,6%), olbaltumvielas (<12%), augu tauki (7,5%), šķiedrvielas (<20%). Lapās ir vairāk, kā 0,9% askorbīnskābes. Visās zaļajās auga daļās ir 1,7mg kalcija, 0,4mg fosfora, 4,4mg mangāna, 1,76mg vara, 0,55mg bora, 0,14mg titāna (uz 100gr).

Ārstnieciskā nozīme

Meža zirdzenes preparātiem ir tonizējoša iedarbība uz sirds asinsvadu un centrālo nervu sistēmu, tāpēc tos lieto epilepsijas, histērijas, nervu izsīkuma un bezmiega gadījumā. Augam piemīt spēja arī pastiprināt kuņģa sekrēciju un zarnu peristaltiku, lietderīgi ar to ārstēt hipoacīdu gastrītu, duodenītu, kolītu, meteorismu, žults vadu diskinēziju, veģetatīvo neirozi.

Meža zirdzene, kā spazmolītiķis ir lietojams artrīta, lumbago, reimatisma, radikulīta, tūskas un akūtas/hroniskas neiralģijas ārstēšanai. Kā pretklepus un krēpu izvadošs līdzeklis- jebkādu akūtu elpceļu iekaisuma gadījumā, kā arī, lai atbrīvotos no bronhiālās astmas lēkmēm.

Augs satur arī fitoestrogēnus, kas labvēlīgi ietekmē pirms menstruālās sindroma norisi.

Pēc tautas medicīnas receptēm meža zirdzenes sakņu novārījumu dzer, lai ārstētu bronhītu, kolikas vēderā, novērstu spēcīgu caureju. Šim novārījumam piemīt arī pretiekaisuma un urīndzenošas īpašības, un ar to var veiksmīgi ārstēt mutes dobuma slimības (skalojot). Saknes novārījums iedarbosies arī sāpju remdējoši, pret tūsku un pret alerģiskām reakcijām.

Tautas medicīnā augstu vērtē medu, kurš ir ievākts no meža zirdzenes. Šim medum ir zaļa nokrāsa un specifisks aromāts. Šādā medū ir daudz vitamīnu un minerālvielas. Tas iedarbojas nomierinoši, organismu stiprinoši, brūču dziedējoši, tonizējoši, kā antibakteriāls un pretvīrusu līdzeklis. Ar to veiksmīgi ārstē aizcietējumus, gastrītu, bezmiegu, nervu izsīkumu un išēmiju.

Meža zirdzenes sulu tautas zintnieki mēdz pilināt ausī vai zoba bojājuma vietā, kā atsāpinošu līdzekli.

Ārīgi ar meža zirdzenes saknes novārījumu ārstē neirastēniju (pievienojot vannā), savukārt, sakņu nostādinājumu, lai ierīvētos podagras, reimatisma un jostas vietu sāpju gadījumā.

Ievācot meža zirdzeni ir svarīgi to atpazīt un atšķirt no citiem čemurziežiem, īpaši no indīgā velnarutka, plankumainā suņstobra un Sosnovska latvāņa. Šie bīstamie augi mēdz augt tieši tajās pašās vietās, kur meža zirdzene.

Meža zirdzeni uzskata par ārstnieciskās dižzirdzenes alternatīvu.

Nav ieteicams lietot

Ar meža zirdeni nevajadzētu ārstēties grūtniecības un laktācijas periodā. Augs nederēs arī cukura diabēta slimniekiem.

Meža zirdzenē lielā ēterisko vielu koncentrācija var būt iemesls, lai saindētos. Sākoties sliktai dūšai, vemšanai, caurejai, reiboņiem, nespēkam ir nepieciešams pārtraukt ārstēšanos. Smagākos gadījumos vērsties pie ārsta.

Meža zirdzeni iesaka lietot iespējami reti, jo tā nomāc dzimuma aktivitāti. Auga preparāti ir bīstami hemoroīdu, gastrīta ar paaugstinātu skābes saturu un zarnu erozijas gadījumā. Augs ir arī ar abortatīvām īpašībām, jo veicina dzemdes saraušanos.

Lasīt par melno zīlaini ->

 .