 |  |  |  |  |
 |  |
Daudzgadīgs augs, kurš parasti ir 10-60cm augsts,
nereti šo izmēru arī pārsniedz. Tam ir spēcīga sakņu sistēma. Stublājs taisns
un lapots. Lapas auga ir liela izmēra- līdz pat 30cm garumā, Ziediņi nelieli- 5
līdz 8mm lieli, parasti balti. Ziedi daudz savākti vienā ziedkopā. Augs zied
jūlijā un augustā.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto vīgriezes ziedus.
Kuri tiek ievākti ziedēšanas fāzē, griežot ziedkopas bez lapām. Žāvē labi
vēdināmās telpās uz sietiem vai žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru.
Žāvētus vīgriezes ziedus glabā, labi slēgtā stikla
vai koka traukā. Nereti ārstnieciskiem nolūkiem ievāc arī auga saknes un zemes
virszemes daļu. Augu ar visu sakni rok vēlā rudenī vai agrā pavasarī. Atdala
sakni, noskalo aukstā, tekošā ūdenī un liek žāvēties. Auga lapas tāpat, kā
ziedus ievāc ziedēšanas laikā. Saknes uzglabā ne ilgāk par 3 gadiem, ziedus un
lapas ne ilgāk par vienu gadu.
Parastās vīgriezes iedarbību nodrošina miecvielu,
fenolu savienojumu (salicilskābes aldehīds), fenolkarbonātskābju, katehīnu,
flavonoīdu, ēterisko vielu klātesamība. Vīgriezes ziedi satur vidēji 0.2-1.25%
ēterisko eļļu ar izteikti medainu smaržu, kas rodas pateicoties salicilskābes
aldehīdam. Starp citu, ēteriskajā eļļā atrasti aromātiskie aldehīdi un
sarežģītas ēteriskās vielas: vanilīns, benzaldehīds, heliotropīns, 4-metoksibenzaldehīds,
metilsalicilāts, etilbenzols, feniletilacetāts, fenitila un bezila spirti,
kāarī cineols un eukarvons, linaols, transanetols, geraniols,
terpineolikarvakrols.
Pamata komponenti ēteriskām eļļām, vīgriezes
ziedēšanas periodā ir metilsalicilāts (28.2%), alfa terpineols (2.1%),
salicilskābes aldehīds (2.8%), ionols (3.1%), hotrienols (6.2%), linaols (4.9%)
un n-trikozāns (8.3%).
Pamata komponenti ēteriskajām eļļām, augļu
periodā- salicilskābes aldehīds (12.4%), ionols (11.8%) un metilsalicilāts
(11.2%).
Parastās vīgriezes ziedos atrasti alifātiskie
slāpekli saturošie savienojumi (izobutilamīns, izoamilamīns), augstākās
taukskābes (steraīna un linolēna), auga virzemes daļā atrasts heksanols,
6,10,14-trimetil-2-pentadekāns, 2- heptadekāns, 2-nanodekāns, metila ēteris,
14- metilpentadekāna skābes, dodekanola, tetradekanola, pentadekanola un
heptadekanola skābes, 1-nonadecēns, heksadekāna skānes etila ēteriskās vielas,
1- oktadekāns, 9.12- oktadekāna skābe. Virszemes daļā atrastas arī fenolskābes (līdz
5.5%), salicilskābi, gallijskābi, ellagskābi, n-kumarīnskābi, anīsskābi,
vanilīnskābi; ziedos nosacīti atrasta arī hlorogēnskābes klātbūtne.
Visā augā ir atrasti dažādi benzoli:
metilsalicilāts un salicilskābes aldehīds. Saturā noteikti arī fenolglikozīdi-
gaulterīns un spireīns.
Augā ir atrodama vesela rinda ar fenola
savienojumiem:1-metoksi-4benzols, fenetilspirts, veratrols, pirokatehīns,
2-metoksifenols, 4-vinilfenols, anīsa aldehīds, n-metoksibezola spirts,
4-vinil-2-metoksifenols, pirogallols, 4-hidroksi-3-metoksibenzaldehīds,
benzilbenzoāts, benzolskābe, 4-metiksibenzolskābe.
Parastās vīgriezes ziedi un lapas ir salicilātu
avots: izosalicīns, helicīns, metilsalicilāts. Augā noteikti flavonoīdi
(4.0-9.8%): kvercetīns un tā 5 glikozīdi ( rutīns, hiperozīds, avikularīns,
spireozīds, kvercetīns-3- glukuronīds) un kemferol-4-glikozīds. Norādīts, ka
spireozīds vairāk atrodams ziedos un augļos (3.5%), bet hiperozīds lapās.
Kopējais flavonoīdu saturs ziedos ir (6%), augļos (1-4%), lapās un stublājos (1%).
Augā ir arī miecvielas (tanīni), sajaukumā ar
pirokatehīdu grupu: lapās 13.3-35.5%, stublājos 3.26-13% un saknēs 11.8-39.5%.
Ir noteikts, ka lielāks tanīnu saturs parādās, kad augs veido jaunus dzinumus.
Noteikts, ka auga pamata antioksidanta vērtību rada divi ellagotanīni.
Visās auga daļās ir atrodamas kumarīna pēdas,
leikoantociānīdi, katehīni (lapās 2 reizes vairāk, kā ziedos) un halkoni.
No auga virszemes daļas ir iegūti triterpēnu
savienojumi: oleanolskābe un ursolskābe, kā arī polisaharīdu kompleks, kurš
sastāv no ūdenī šķīstošiem polisaharīdiem (galakturonāni un arabinogalaktāni).
Augā ir arī pektīnvielas un A, B hemiceluloze. Vīgirezes lapās ir 250-376 mg%
askorbīnskābes, turklāt, lapas ir lielisks karotonoīdu uzkrājējs ( beta
karotīns)- līdz 157 mg%, ziedos mazāk- līdz 57mg%.
No vīgriezes sēklas iegūst diterpēna savienojumus-
spiramīns un spiratīns. To darbība ir līdzīga kamparam un kofeīnam, taču
lietošana nerada arteriālā asins spiediena paaugstināšanos. Ir pieņēmums, ka
spiramīni palīdz smadzenes apgādāt ar skābekli.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģijā izmanto parastās vīgriezes ziedus,
kā pretiekaisuma, imūnsistēmas stimulējošu, antioksidējošu, hepaprotektoru,
nootropu, adaptogēnu un antihipoksisku līdzekli. Augu ekstraktam piemīt plaša
spektra farmakoloģiska iedarbība: stiprinoša, antikancerogēna, diurētiska,
hipoglikēmiska, sadatīva, pret hemoroīdu, antiseptiska, bakteriostatiska,
pretsēnīšu, čūlu kopjoša, brūču dziedējoša, kā arī veicina granulāciju un
epitelizāciju trofiko čūlu, apdegumu, ievainojumu gadījumos.
To lieto, kā novārījumus, pretiekaisuma un
savelkošu īpašību dēļ, lai ārstētu dažādas ādas slimības (ekzēma,
neirodermatīts). Tāpat izmanto arī mutes dobuma skalošanā, lai ārstētu
stomatītu, gingvinītu, paradontozi.
Parastās vīgriezes nostādinājums efektīvi šķidrina
asinis, mazina arteriālo asins spiedienu, uzlabo smadzeņu apasiņošanos.
Tautas medicīnā lieto parastās vīgriezes ziedus,
saknes un lapas. Vīgriezes ziedus lieto, kā urīna dzenošu līdzekli nefrīta,
urīna pūšļa slimību, podagras, reimatisma, kā arī kuņģa un zarnu trakta, sirds,
hipertonijas slimību, trūču, leikožu gadījumā un kā hemostatisku līdzekli.
Vīgriezes ziedus var samalt pulverītī un izmantot
zīdainīšiem pie autiņbiksīšu radītiem apsārtumiem. Ziediem piemīt arī
repelenta īpašības- atbiedē mušas, dundurus un odus, pietiks ierīvēties ar
vīgriezes ziediem un šie kukaiņi liks mieru.
Novārījumi palīdz ārstēt bronhiālo astmu, bronhītu
un pneimoniju. Ar saknes novārījumu var skalot pūžņojošas brūces, ārstēt
“baltos ziedus”, klizmām caurejas gadījumā un kā kompreses lai dziedētu
nedzīstošas brūces, fistulas, čūlas un pinnes. Iekšķīgi saknes novārījumu
lieto, lai ārstētu locītavas, diabētu (arī grūtnieču), vairogdziedzeri un
onkoloģijas. Agrāk vīgriezi lietoja arī salātos, zupās un kā vienu no sastāvdaļām
ikdienas tējā.
Nav ieteicams lietot
Parastā vīgrieze ir maztoksisks augs, taču šis
augs nav ieteicams hipertonijas un aicietējuma radītu kolītu gadījumā. Der
atcerēties, ka vīgrieze satur salicilātu, kas rada sviedrējošu effektu, tāpēc
lai izvairītos no saaukstēšanās, uz ielas doties ne ātrāk par stundu pēc auga
lietošanas, kā arī ir vērts uzmanīt asins sastāvu.
Uztura receptes
Parastās
vīgriezes tēja
200 gr. vīgriezes ziedu, 20 gr. mežrozītes ziedlapiņas.
Parastās
vīgriezes uzlējums
50 gr. svaigus vīgriezes ziedus, 1L šņabja, 20 gr. cukura.
Aplej vīgriezes ziedus ar šņabi, pievieno cukuru un nostādina
10-12 dienas.
Vīgriezes
bezalkoholiskais dzēriens
50 gr. svaigu vīgriežu ziedu, 60 gr. medus, 1L ūdens.
Vīgriezes ziedus novāra 10 minūtes, atdala biezumus, atdzesē
līdz 40C un pievieno medu, un pilnībā
atdzesē.
Ābolu
kompots ar vīgriezi parasto
200 gr. ābolu, 120 gr. cukura, 1g citronskābes, 1L ūdens, 25
gr. parastās vīgriezes saknes.
Ābolus vāra 15 minūtes, pievieno parastās vīgriezes saknes
(marles sainītī) un turpināt vārīt vēl 3-5 minūtes. Tad pievieno cukuru,
citronskābi un pavāra un atdzesē.
Parastās
vīgriezes dzēriens ar sausajiem augļiem
100 gr. žāvētus ābolus (bumbierus, rozīnes, aprikozes), 50
gr. svaigus parastās vīgriezes ziedus, 50 gr. medus, 1L ūdens.
Sausos augļus novāra, novārījumu izlej caur sietu, atdzesē un pievieno medu. Parastās vīgriezes ziedus novāra, ļauj ievilkties 10-15 minūtes, atdalīt biezumus un atdzesēt. Sauso augļu novārījumu salej kopā ar ziedu novārījumu un atdzesē aukstumā.
Kosmētiskā nozīme
Parastā vīgrieze
klasiski tiek izmantota, lai mazinātu iekaisumus un kā atsāpinošs līdzeklis,
dažkārt arī pret tūsku. Šodienā, parastā vīgrieze tiek izmantota arī kosmētiskajos
līdzekļos, kā savelkoša, tonizējoša, pretiekaisuma un taukus dedzinoša
sastāvdaļa.
Parastajā
vīgriezē ir flavonoīdi, fenolie savienojumi, kuriem piemīt izteiktas
antioksidanta īpašības. Salicilātu klātbūtne, savukārt, nodrošina izteiktu
atsāpinošu, pretiekaisuma un antibakteriālu efektivitāti. Neskaitot minētos
savienojumus, parastajā vīgriezē ir arī lielās koncentrācijas rutīns, vitamīni
A un C, taukskābes, miecvielas, kumarīni, sterīni, fenolkarbonskābes, alkaloīdi,
antociāni, alfa terpeneols, linalools, ionons, vanilīns, heliotropīns,
benzaldehīds, etilbenzonāts, benzila spirts un beta damaskenons. Parastās
vīgriezes galvenais darbības virziens ir dažādu molekulu ceļu inhibēšana
iekaisuma procesā, tāpēc šis augs ir spējīgs mazināt iekaisumus uz ādas,
neatkarīgi no to izcelsmes.
Parastā vīgrieze
ir arī lielisks detoksicējošs un pret tūskas līdzeklis, kurš paralēli tam vēl
arī normalizē asinsvadu tonusu, būtībā nodrošina kapilārprotektoru un
neirotropu iedarbību. Šo augu nereti izmanto produkcijā, kura vērsta uz
notievēšanu, kā taukus dedzinoša sastāvdaļa.
Parastās
vīgriezes lietošana ir vērtīga taukainas un piesārņotas ādas gadījumā, taču to var
lietot arī citi ādas tipa īpašnieki, kā līdzekli:
- Ādas tonizēšanai;
- Iekaisuma un kairinājuma mazināšanai;
- Zem acu maisiņu likvidēšanai;
- Cīņā ar tūsku;
- Mikrotraumu un brūču dziedēšanai;
- Pēc mehāniskām kosmētiskajām manipulācijām;
- Lai normalizētu seborejregulāciju galvas ādai;
- Cīņai ar liekajiem taukiem.
Izteiktu blakņu
lietojot parasto vīgriezi nav ievēroti. Neskaitot gadījumus, ja ir individuāla
nepanesamība pret šo augu!