Daudzgadīgs augs, kurš parasti ir 10-60cm augsts, nereti šo izmēru arī pārsniedz. Tam ir spēcīga sakņu sistēma. Stublājs taisns un lapots. Lapas auga ir liela izmēra- līdz pat 30cm garumā, Ziediņi nelieli- 5 līdz 8mm lieli, parasti balti. Ziedi daudz savākti vienā ziedkopā. Augs zied jūlijā un augustā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto vīgriezes ziedus. Kuri tiek ievākti ziedēšanas fāzē, griežot ziedkopas bez lapām. Žāvē labi vēdināmās telpās uz sietiem vai žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru.

Žāvētus vīgriezes ziedus glabā, labi slēgtā stikla vai koka traukā. Nereti ārstnieciskiem nolūkiem ievāc arī auga saknes un zemes virszemes daļu. Augu ar visu sakni rok vēlā rudenī vai agrā pavasarī. Atdala sakni, noskalo aukstā, tekošā ūdenī un liek žāvēties. Auga lapas tāpat, kā ziedus ievāc ziedēšanas laikā. Saknes uzglabā ne ilgāk par 3 gadiem, ziedus un lapas ne ilgāk par vienu gadu.

Parastās vīgriezes iedarbību nodrošina miecvielu, fenolu savienojumu (salicilskābes aldehīds), fenolkarbonātskābju, katehīnu, flavonoīdu, ēterisko vielu klātesamība. Vīgriezes ziedi satur vidēji 0.2-1.25% ēterisko eļļu ar izteikti medainu smaržu, kas rodas pateicoties salicilskābes aldehīdam. Starp citu, ēteriskajā eļļā atrasti aromātiskie aldehīdi un sarežģītas ēteriskās vielas: vanilīns, benzaldehīds, heliotropīns, 4-metoksibenzaldehīds, metilsalicilāts, etilbenzols, feniletilacetāts, fenitila un bezila spirti, kāarī cineols un eukarvons, linaols, transanetols, geraniols, terpineolikarvakrols.

Pamata komponenti ēteriskām eļļām, vīgriezes ziedēšanas periodā ir metilsalicilāts (28.2%), alfa terpineols (2.1%), salicilskābes aldehīds (2.8%), ionols (3.1%), hotrienols (6.2%), linaols (4.9%) un n-trikozāns (8.3%).

Pamata komponenti ēteriskajām eļļām, augļu periodā- salicilskābes aldehīds (12.4%), ionols (11.8%) un metilsalicilāts (11.2%).

Parastās vīgriezes ziedos atrasti alifātiskie slāpekli saturošie savienojumi (izobutilamīns, izoamilamīns), augstākās taukskābes (steraīna un linolēna), auga virzemes daļā atrasts heksanols, 6,10,14-trimetil-2-pentadekāns, 2- heptadekāns, 2-nanodekāns, metila ēteris, 14- metilpentadekāna skābes, dodekanola, tetradekanola, pentadekanola un heptadekanola skābes, 1-nonadecēns, heksadekāna skānes etila ēteriskās vielas, 1- oktadekāns, 9.12- oktadekāna skābe. Virszemes daļā atrastas arī fenolskābes (līdz 5.5%), salicilskābi, gallijskābi, ellagskābi, n-kumarīnskābi, anīsskābi, vanilīnskābi; ziedos nosacīti atrasta arī hlorogēnskābes klātbūtne.

Visā augā ir atrasti dažādi benzoli: metilsalicilāts un salicilskābes aldehīds. Saturā noteikti arī fenolglikozīdi- gaulterīns un spireīns.

Augā ir atrodama vesela rinda ar fenola savienojumiem:1-metoksi-4benzols, fenetilspirts, veratrols, pirokatehīns, 2-metoksifenols, 4-vinilfenols, anīsa aldehīds, n-metoksibezola spirts, 4-vinil-2-metoksifenols, pirogallols, 4-hidroksi-3-metoksibenzaldehīds, benzilbenzoāts, benzolskābe, 4-metiksibenzolskābe.

Parastās vīgriezes ziedi un lapas ir salicilātu avots: izosalicīns, helicīns, metilsalicilāts. Augā noteikti flavonoīdi (4.0-9.8%): kvercetīns un tā 5 glikozīdi ( rutīns, hiperozīds, avikularīns, spireozīds, kvercetīns-3- glukuronīds) un kemferol-4-glikozīds. Norādīts, ka spireozīds vairāk atrodams ziedos un augļos (3.5%), bet hiperozīds lapās. Kopējais flavonoīdu saturs ziedos ir (6%), augļos (1-4%), lapās un stublājos (1%).

Augā ir arī miecvielas (tanīni), sajaukumā ar pirokatehīdu grupu: lapās 13.3-35.5%, stublājos 3.26-13% un saknēs 11.8-39.5%. Ir noteikts, ka lielāks tanīnu saturs parādās, kad augs veido jaunus dzinumus. Noteikts, ka auga pamata antioksidanta vērtību rada divi ellagotanīni.

Visās auga daļās ir atrodamas kumarīna pēdas, leikoantociānīdi, katehīni (lapās 2 reizes vairāk, kā ziedos) un halkoni.

No auga virszemes daļas ir iegūti triterpēnu savienojumi: oleanolskābe un ursolskābe, kā arī polisaharīdu kompleks, kurš sastāv no ūdenī šķīstošiem polisaharīdiem (galakturonāni un arabinogalaktāni). Augā ir arī pektīnvielas un A, B hemiceluloze. Vīgirezes lapās ir 250-376 mg% askorbīnskābes, turklāt, lapas ir lielisks karotonoīdu uzkrājējs ( beta karotīns)- līdz 157 mg%, ziedos mazāk- līdz 57mg%.

No vīgriezes sēklas iegūst diterpēna savienojumus- spiramīns un spiratīns. To darbība ir līdzīga kamparam un kofeīnam, taču lietošana nerada arteriālā asins spiediena paaugstināšanos. Ir pieņēmums, ka spiramīni palīdz smadzenes apgādāt ar skābekli.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģijā izmanto parastās vīgriezes ziedus, kā pretiekaisuma, imūnsistēmas stimulējošu, antioksidējošu, hepaprotektoru, nootropu, adaptogēnu un antihipoksisku līdzekli. Augu ekstraktam piemīt plaša spektra farmakoloģiska iedarbība: stiprinoša, antikancerogēna, diurētiska, hipoglikēmiska, sadatīva, pret hemoroīdu, antiseptiska, bakteriostatiska, pretsēnīšu, čūlu kopjoša, brūču dziedējoša, kā arī veicina granulāciju un epitelizāciju trofiko čūlu, apdegumu, ievainojumu gadījumos.

To lieto, kā novārījumus, pretiekaisuma un savelkošu īpašību dēļ, lai ārstētu dažādas ādas slimības (ekzēma, neirodermatīts). Tāpat izmanto arī mutes dobuma skalošanā, lai ārstētu stomatītu, gingvinītu, paradontozi.

Parastās vīgriezes nostādinājums efektīvi šķidrina asinis, mazina arteriālo asins spiedienu, uzlabo smadzeņu apasiņošanos.

Tautas medicīnā lieto parastās vīgriezes ziedus, saknes un lapas. Vīgriezes ziedus lieto, kā urīna dzenošu līdzekli nefrīta, urīna pūšļa slimību, podagras, reimatisma, kā arī kuņģa un zarnu trakta, sirds, hipertonijas slimību, trūču, leikožu gadījumā un kā hemostatisku līdzekli.

Vīgriezes ziedus var samalt pulverītī un izmantot zīdainīšiem pie autiņbiksīšu radītiem apsārtumiem. Ziediem piemīt arī repelenta īpašības- atbiedē mušas, dundurus un odus, pietiks ierīvēties ar vīgriezes ziediem un šie kukaiņi liks mieru.

Novārījumi palīdz ārstēt bronhiālo astmu, bronhītu un pneimoniju. Ar saknes novārījumu var skalot pūžņojošas brūces, ārstēt “baltos ziedus”, klizmām caurejas gadījumā un kā kompreses lai dziedētu nedzīstošas brūces, fistulas, čūlas un pinnes. Iekšķīgi saknes novārījumu lieto, lai ārstētu locītavas, diabētu (arī grūtnieču), vairogdziedzeri un onkoloģijas. Agrāk vīgriezi lietoja arī salātos, zupās un kā vienu no sastāvdaļām ikdienas tējā.

Nav ieteicams lietot

Parastā vīgrieze ir maztoksisks augs, taču šis augs nav ieteicams hipertonijas un aicietējuma radītu kolītu gadījumā. Der atcerēties, ka vīgrieze satur salicilātu, kas rada sviedrējošu effektu, tāpēc lai izvairītos no saaukstēšanās, uz ielas doties ne ātrāk par stundu pēc auga lietošanas, kā arī ir vērts uzmanīt asins sastāvu.

Pārtikas nozīmē

Pārtikā lieto gan parasto vīgriezi (F.ulmaria), gan lielziedu vīgriezi (Filipendula vulgaris Moench (syn. Filipendula hexapetala Gilib.)). Uzturā lieto, gan jaunos dzinumus, gan saknes, taču jāsaprot, ka sastāvā ir metilsalicilāts, tas nodrošina auga īpatno smaržu. Attiecīgi, vai ēdiens pēc tam pievienotas saknes būs vairs lietojams, grūti spriest, taču lietot drīkst.

No auga ziediem taisa vīnu, taču tam būs "aptiekas" smarža, bet kādam varbūt tas tieši arī patīk. Tāpat varat gatavot arī sīrupus un dažādus dzērienus, tam šis augs ir kā radīts!

Uztura receptes

Parastās vīgriezes tēja

200 gr. vīgriezes ziedu, 20 gr. mežrozītes ziedlapiņas.

Parastās vīgriezes uzlējums

50 gr. svaigus vīgriezes ziedus, 1L šņabja, 20 gr. cukura.

Aplej vīgriezes ziedus ar šņabi, pievieno cukuru un nostādina 10-12 dienas.

Vīgriezes bezalkoholiskais dzēriens

50 gr. svaigu vīgriežu ziedu, 60 gr. medus, 1L ūdens.

Vīgriezes ziedus novāra 10 minūtes, atdala biezumus, atdzesē līdz 40C un  pievieno medu, un pilnībā atdzesē.

Ābolu kompots ar vīgriezi parasto

200 gr. ābolu, 120 gr. cukura, 1g citronskābes, 1L ūdens, 25 gr. parastās vīgriezes saknes.

Ābolus vāra 15 minūtes, pievieno parastās vīgriezes saknes (marles sainītī) un turpināt vārīt vēl 3-5 minūtes. Tad pievieno cukuru, citronskābi un pavāra un atdzesē.

Parastās vīgriezes dzēriens ar sausajiem augļiem

100 gr. žāvētus ābolus (bumbierus, rozīnes, aprikozes), 50 gr. svaigus parastās vīgriezes ziedus, 50 gr. medus, 1L ūdens.

Sausos augļus novāra, novārījumu izlej caur sietu, atdzesē un pievieno medu. Parastās vīgriezes ziedus novāra, ļauj ievilkties 10-15 minūtes, atdalīt biezumus un atdzesēt. Sauso augļu novārījumu salej kopā ar ziedu novārījumu un atdzesē aukstumā.

Kosmētiskā nozīme

Parastā vīgrieze klasiski tiek izmantota, lai mazinātu iekaisumus un kā atsāpinošs līdzeklis, dažkārt arī pret tūsku. Šodienā, parastā vīgrieze tiek izmantota arī kosmētiskajos līdzekļos, kā savelkoša, tonizējoša, pretiekaisuma un taukus dedzinoša sastāvdaļa.

Parastajā vīgriezē ir flavonoīdi, fenolie savienojumi, kuriem piemīt izteiktas antioksidanta īpašības. Salicilātu klātbūtne, savukārt, nodrošina izteiktu atsāpinošu, pretiekaisuma un antibakteriālu efektivitāti. Neskaitot minētos savienojumus, parastajā vīgriezē ir arī lielās koncentrācijas rutīns, vitamīni A un C, taukskābes, miecvielas, kumarīni, sterīni, fenolkarbonskābes, alkaloīdi, antociāni, alfa terpeneols, linalools, ionons, vanilīns, heliotropīns, benzaldehīds, etilbenzonāts, benzila spirts un beta damaskenons. Parastās vīgriezes galvenais darbības virziens ir dažādu molekulu ceļu inhibēšana iekaisuma procesā, tāpēc šis augs ir spējīgs mazināt iekaisumus uz ādas, neatkarīgi no to izcelsmes.

Parastā vīgrieze ir arī lielisks detoksicējošs un pret tūskas līdzeklis, kurš paralēli tam vēl arī normalizē asinsvadu tonusu, būtībā nodrošina kapilārprotektoru un neirotropu iedarbību. Šo augu nereti izmanto produkcijā, kura vērsta uz notievēšanu, kā taukus dedzinoša sastāvdaļa.

Parastās vīgriezes lietošana ir vērtīga taukainas un piesārņotas ādas gadījumā, taču to var lietot arī citi ādas tipa īpašnieki, kā līdzekli:

• Ādas tonizēšanai;
• Iekaisuma un kairinājuma mazināšanai;
• Zem acu maisiņu likvidēšanai;
• Cīņā ar tūsku;
• Mikrotraumu un brūču dziedēšanai;
• Pēc mehāniskām kosmētiskajām manipulācijām;
• Lai normalizētu seborejregulāciju galvas ādai;
• Cīņai ar liekajiem taukiem.

Izteiktu blakņu lietojot parasto vīgriezi nav ievēroti. Neskaitot gadījumus, ja ir individuāla nepanesamība pret šo augu!

Lasīt par parasto vīrceli ->