Brūnā mušmire ir stipri līdzīga sēne sarkanajai mušmirei, pat savulaik, to uzskatīja par sarkanās mušmires paveidu un tai nepiešķīra atsevišķas sugas nosaukumu. Tomēr, pateicoties mūsdienu zinātniskajām iespējām, tā tika atzīta par atsevišķu sugu.
Tiešā tulkojumā, ‘regalis’ nozīmē ‘karalisks’, tāpēc citu tautu kultūrā šī sēne tiek dēvēta par karalisko mušmiri.
Brūnā mušmire ir indīga sēne un atšķirībā no tās radinieces, sarkanās mušmires, tā saglabā savu toksiskumu arī pēc vairākkārtējas novārīšanas. Tāpēc lietojot brūno mušmiri iekšķīgi, saindēšanās iespēja ir daudz lielāka, kā ar sarkano mušmiri pēc novārīšanas. Taču svaigā veidā gan sarkanā mušmire, gan brūnā mušmire ir vienlīdz indīga.
Pēc jaunākajiem pētījumiem brūnajā mušmirē netika atrastas tādas vielas, kā muskarīns un triptofāns un to atvasinājumi, savukārt, ibotēnskābe un muscimols tajā ir, tā ir galvenā atšķirība starp brūno un sarkano mušmiri. Tāpēc vien to var saukt par karalisku.
Diemžēl arī brūnajai mušmirei ir tuvu līdzīgas sēnes! Dažkārt, ir sastopamas gaišas brūnās mušmires, kuras vizuāli maz atšķiras no sarkstošās mušmires, tāpēc vienmēr pārbaudiet griezuma vietu- ja tā nesarkst, tā nav sarkstošā mušmire, kuru nereti lieto uzturā.
Vēl lielāku bīstamību rada brūnās mušmires līdzība ar pantēru mušmiri. Lai arī abas ir indīgas sēnes, taču ir gadījumi, kad cilvēki brūno mušmiri lieto iekšķīgi ārstniecībā līdzvērtīgi sarkanajai. Te der pievērst uzmanību, ka brūnai mušmirei gredzens un zvīņas ir dzeltenīgas, tāpat arī ja novilksiet miziņu no brūnās mušmires cepures, apakšā mīkstums būs ar dzeltenu toni. Savukārt, panteru mušmirei gan zvīņas, gan gredzens, gan mīkstums būs balts vai pelēcīgi balts.
Brūno mušmiri ievākt drīkst tikai un vienīgi ekoloģiski tīros reģionos, jo pētījumi norāda uz tās tendenci uzsūkt sevī dažādus smagos metālus, kā piemēram, vanādiju. Šajā sēnē, tas spēj sasniegt 19-85 reizes lielāku saturu, kā citās sēnēs. Tāpat tā sevī uzkrāj arī citu smago metālu sāļus.