Ārstniecības alteja 
ALTHAEA OFFICINALIS

    

Ārstniecības alteja ir daudzgadīgs augs, kurš ir biezi klāts ar matiņiem. Tai ir viens vai vairāki stublāji, īss, spēcīgs un sazarots saknenis, ar visnotaļ gaļīgām un garām saknēm. Stublāji stāvi, dažkārt sazarojas galotnē, augumā sasniedz 50-150cm. Lapas izkārtotas pamīšus, pēc atrašanās vietas uz stublāja, mainās to forma. Augšējās lapas uz gariem kātiem, olformas, smailas, malas nevienmērīgi zobotas; vidējās lapas pie pamatnes noapaļotas vai taisnas; zemākās lapas lielas un platākas par pārējām, pie pamatnes nereti sirdsfomas. Visām lapā ir pelēcīgi- zaļa nokrāsa un ir apmatotas. Ziedi atrodas uz ziedkātiem, novietotas stublāju augšpusē, kuri savukārt atrodas uz kopējiem ziedkātiem, kuri aug no augšējo un vidējo lapu pazarēm. Zieds bāli rozīgs, daļēji atvērts, sastāv no 5 ziedlapām; ziedlapas plati olformas.

Augļi nelieli, diskformas sēkleņi, apmatoti, 7-10 cm diametrā. Sēklas tumši brūnas, gludas, garumā 2-2.5mm. Augs zied jūnijā- jūlijā, augļi sāk nogatavoties ar jūliju.

Latvijā šis augs ir rets viesis un to arī dārzos kultivē reti, taču pa retam izdodas sastapt arī savvaļā.

Oficiālajā medicīnā izmanto, pamatā ārstniecības altejas saknes.

Altejas saknes ievāc veģetācijas sākumā, līdz ataug virszemes daļa (marts- maijs), kā arī rudenī, kad izkalst stublāji. Izraktās saknes notīra no augsnes un noskalo aukstā tekošā ūdenī un noliek saulē žūt. Tālāk saknes griež gabalos līdz 30cm, resnās saknes drīkst griezt 2-3 daļās. Pirms žāvēšanas altejas saknes arī mizo (notīra pelēko apvalku). Tālāk saknes žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā, izklājot tās uz sietiem plānā slānī. Piespiedu žāvētājos nepārsniedz 40C temperatūru.

Ārstniecības alteja ir augs, kurš satur daudz gļotvielu, līdz ar to zinātne vairāk ir izpētījusi saknēs esošos polisaharīdus. Ir noteikts, ka altejas saknēs ir līdz 35% gļotvielas. Gļotvielās atrasti monosaharīdi D- glikoze un L-ksiloze, vēlāk noteica arī uronskābes, metilpentoze un heksoze. Bez gļotvielām, altejas saknē ir arī 5 līdz 11% polisaharīds triticīns un līdz 78% invertie cukuri, miecvielasno 4 līdz 8%, neaizvietojamās aminoskābes, kā asparagīns (0,8-2%) un betaīns (līdz 4%); ciete (<37%), pektīni (11-20%), tauki (2%), organiskās skābes un karotīns.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības alteja iedarbojas atkrēpošanos veicinoši, pārklājoši, pretiekaisuma un kā viegls atsāpinošs līdzeklis, pateicoties heterogēnās gļotas klātbūtnei. Oficiālajā medicīnā, altejas sakne ir ierindota pie pretklepus līdzekļiem. Gļotainais altejas saknes novārījums, notekot pa rīkles aizmugurējo sieniņu, iedarbojas uz balss saitēm, nokļūst trahejā, mīkstina aplikumu, aizsargā nervu galus rīkles gļotādā, kā arī aizsargā traheju no kairinājuma, veicinot ātrāku gļotādas atjaunošanos.

Lietojot altejas sakni, kopā ar citiem aktīvākiem pretiekaisuma līdzekļiem, rodas lielisks efekts, altejas gļotvielas aiztur šo augu aktīvos elementus un tādi padara to iedarbību ilglaicīgāku.

Ārstniecības altejas ūdens ekstrakts iedarbosies pārklājoši uz kuņģa gļotādu. Pārklājošās iedarbības efekts palielinās, tiklīdz palielinās kuņģa sulas saturs, jo pie paaugstināta kuņģa sulas skābuma (mijiedarbība ar sālsskābi), gļotas paliek biezākas, staignākas. Altejas saknes gļotas pārklāj gļotādas ar plānu gļotu slāni uz ilgu laiku, tādi aizsargājot gļotādu no ārējiem vides faktoriem un ļaujot tām vienmērīgi sadzīt, nereaģējot uz kairinātājiem.

Gļotvielas ir spējīgas adsorbēt un inaktivizēt baktēriju un vīrusu toksīnus, toksiskos produktus, bojātās epitēlija šūnas, traucēt toksīniem nokļūt uz gļotādām. Pateicoties gļotvielu iedarbībai samazinās spontāna bojāto audu reģenerācija, attiecīgi arī samazinās iekaisuma procesu intensivitāte.

Medicīniskām vajadzībām lieto nostādinājumus, novārījumus, sausos un šķidros saknes ekstraktus, kā arī altejas sīrupu.

Tautas medicīnā altejas saknes nostādinājumu lieto, kā elpceļu ārstējošu līdzekli: garā klepus, plaušu iekaisuma, bronhīta un klepus gadījumā. To lieto arī urīnpūšļa iekaisuma, sāpīgu un nekontrolētu urīna izvades, zarnu iekaisuma, caurejas, dizentērijas, dispeptisku caureju, nieru slimību un īpaši kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlu gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Ārstniecības altejai ir arī savas blaknes. Jāsaprot, ka ārstniecības altejas saknei ir spēcīgas pārklājošas īpašības, kas tiešā veidā mazinās citu ārstniecības līdzekļu spēju uzsūkties organismā, atbilstoši šo līdzekļu efektivitāte mazināsies.

Lasi par ārstniecības amoliņu ->

 .