 |  |  |   |  |
 |
- angliski: Thistle
- vāciski: Distel
- zviedru: tistel
- igauņu: ohakas
- lietuviešu: usnis
- krievu: бодяк
Dadži ir daudzgadīgi augi, 60-150cm augumā, retāk līdz pat
200cm, tas ir vāji dzelkšņots, ar īsu un resnu sakneni. Stublājs resns, stāvs,
nav klāts dzelkšņu. Lapas izkārtotas pamīšus, vāji dzelkšņainas, lielas
(10-40cm garumā un 8-18cm platumā), augšpusē zaļas, apakšpusē pelēkas no blīva
apmatojuma, zemākās lapas uz lapu kātiem, vidējās un augstākās- sēdošas,
stublāju aptverošas, pēc formas lancetveidīgas.
Augšējās un apakšējās lapas veselas, smalki zobotas, vidējās
dziļi šķeltas vai sadalītas šaurās daivās; lapas un to daļu malas klātas
smalkiem dzelkšņiem. Ziedi nelieli, tūbveida, violeti, savākti lielās (3-5cm
diametra), vientuļos groziņos, kuri atrodas stublāju galos un klāti ar ērkšķiem
vai dzelkšņiem.
Auglis- sēkla! Zied jūnijā- septembrī.
Piezīme:
Pirms dadzis sāk ziedēt, tie mēdz būt līdzīgi savā starpā.
Piemēram, lēdzerkstei (Cirsium oleraceum L.) uz lapām nav pelēkā apmatojuma,
kontrastējošas krāsas un lapu šķēlumi, kā dažādlapu dadzim (Cirsium
heterophyllum L.) Vēlāk arī ziedi ir dažādi: dažādlapu dadzim violeti, taču
lēdzerkstei bāli, zaļi- dzeltenīgi. To es pieminu, jo nereti, šos augus savā
starpā neatpazīst.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto dadža virszemes daļu un saknes.
Auga virszemes daļu ievāc mirklī, kad tas zied. Sakni rok rudenī, labi mazgā un
žāvē labi vēdināmā un apēnotā vietā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50C.
Drogu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par vienu gadu.
Dažādlapu dadža ķīmiskais sastāvs ir pētīts maz, taču augā
ir atrasts: ēteriskā eļļa, alkaloīdi, glikozīdi, miecvielas, flavonoīdi,
kaučuks, antociāni, augu tauki un sveķvielas.
Lēdzerkstē ir daudz askorbīnskābes, atrastas arī miecvielas,
ēteriskā eļļa, sveķvielas, augu tauki, flavonoīdi un glikozīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Dadžiem piemīt pretiekaisuma, spazmolītiskas, mīkstinošas,
asinsvadus paplašinošas, asiņošanu apturošas un brūču dziedējošas īpašības.
Tautas medicīnā izmanto pamatā šajā rakstā pieminēto sugu
dadžus, kaut arī to ir ievērojami vairāk Latvijas dabā. Dazādlapu dadzi
zintnieki izmanto, kā asiņošanu apturošu, pretiekaisuma un brūču dziedējošu
līdzekli. To izmanto dažādu elpceļus slimību, tai skaitā astmas un plaušu tuberkulozes
ārstēšanai. Sausu dadža pulveri izmanto, lai apbērtu brūces, svaigu un sasmalcinātu
dadzi liek uz strutojošām brūcēm un furunkuliem. Nereti dadža sakņu
nostādinājumu pievieno arī vannas ūdenim, lai piešķirtu sev svaigumu un
mazinātu svīšanu.
Lēdzerksti tautas medicīnā izmanto, galvenokārt, kā
pretiekaisuma un brūču dziedējošu līdzekli, kā arī kā pretsāpju līdzekli dažādu
izcelsmju sāpju gadījumā. Ar lēdzerkstes sakņu novārījumu ārstē zobu sāpes,
krampjus, reimatismu un podagru. Virszemes daļas novārījums palīdz epilepsijas
un konjunktivīta (samitrinātus tamponus liek uz acīm) gadījumā. Gremošanas
uzlabošanai, jaunās lapas un dzinumus mēdz lietot arī salātos.