- | ||||
Dārza kāposts ir divgadīgs augs, pirmajā dzīves gadā veidojas saīsināts stublājs ar lapām, kuras ir savāktas, spēcīgā galviņā (gigantisks galotnes pumpurs), kurš ir metamorfizēts dzinums. Kāpostu galvas mēdz būt milzīgi, līdz pat 16kg. Lapas bez pielapēm, lielas, vienkāršas, veselas, gaļīgas ar izteiktu dzīslojumu, zaļas, klātas ar vāji izteiktu aplikumu. Otrajā gadā no pumpura veidojas gari, aplapoti ziedkāti (līdz pat 150cm) ar lieliem, dzelteniem vai baltiem ziediem, kuri izvietoti vairogformas ziedkopās.
Ziedi divdzimuma, simetriski. Augļi- pākstis, kuri kad atveras ir divdaļīgi un nodala sēklas divos nodalījumos.
Ārstnieciskām vajadzībām, galvenokārt, izmanto pirmā gada kāpostus. Ārstnieciskām vajadzībām izmanto arī saknes, kacenus un sēklas. Kāposta galvas ievākšana sākas septembrī- oktobrī, tos nogriež un jau novembrī liek uz glabāšanu. Glabāšanai izvēlas blīvākās un nebojātākās kāpostu galvas ar trijām- četrām, zaļām lapām, kuras aizsargā pašu kāposta galvu no mikroorganismiem un ļauj saglabāt kāposta galvu svaigu līdz salnām. Glabā kāpostgalvas ietītas avīzē, izkrāmējot tās uz plauktiem. Šādi ietītas kāposta galvas ir pietiekami mitrinātas un aizsargātas. Kāposta galvas var arī pa pāriem aiz kaceniem sasiet un iekārt pagraba grieztos.
Kāposta lapās ir olbaltumvielas, organiskās skābes, cukurs, tauki, aminoskābes (<16), tai skaitā arī neaizstājamās- triptofāns, lizīns, metionīns, tirozīns, histidīns u.c., glikozīds glikobrasīns, sēra saturoši glikozīdi, vitamīni B1, B2, B6, PP, H, E, C, U. Lapās ir atrasts arī kālijs, magnijs, kalcijs, fosfors, dzelzs, kā arī jods, varš un mangāns.Ārstniecības nozīme
Sula un kāposta lapas iedarbojas, kā pretiekaisuma, pret čūlu, antibakteriāls, atkrēpošanos veicinošs, antiseptisks līdzeklis. Svaigas kāposta lapas uzlabo sirds darbību, nieru, gremošanas trakta darbību, palīdz izvadīt no organisma toksiskās vielas, samazina holesterīna līmeni un uzlabo organisma reakciju pret kaitīgiem vides faktoriem, turklāt kāposts iedarbojas nāvējoši uz sāpju radošajiem mikroorganismiem.
Kāpostu lapu svaiga sula labvēlīgi ietekmē vielmaiņas procesus (īpaši tauku vielmaiņu) un nervu sistēmu. Svaigas un skābētas lapas uzlabo apetīti un gremošanu, normalizē zarnu darbību, novērš rūgšanas procesus gremošanas traktā, mazina spastiskās sāpes un uzlabo kopējo pašsajūtu. Svaiga kāpostu sula palīdz dziedēt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kā arī pastiprina kuņģa sekrēciju. Skābēti kāposti uzlabo apetīti, pastiprina kuņģa sekrēciju, regulē zarnu darbību un vispārīgi uzlabo gremošanas procesus, kā tādus.
Ar svaigām, sasmalcinātām kāpostu lapām tautas medicīnā ārstēja skrofulozi, ekzēmu, griezumus, brūces, sasitumus, kā arī ādas karpas. Furunkulozes, mastīta gadījumā, taisīja aplikācijas no kāpostu lapām. Svaigu lapu sulu, kopā ar cukuru izmantoja, kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli, spēcīga klepus gadījumā. Ar skābētiem kāpostiem profilaktiski ārstēja cingu un aizcietējumus. Skābētu kāpostu sulu izmantoja, lai ārstētu gastrītu ar samazinātu kuņģa sulas saturu. Kāposta sēklas, savukārt, izmantoja pret cērmju invāziju.
Tautas medicīna uzskata, ka kāposts stiprina organismu un nodrošina izturību pret dažādām saslimšanām, atbrīvo no bezmiega un galvas sāpēm. Skābēti kāposti, savukārt, ir labs līdzeklis pret cingu un hronisku dispepsiju.