Ārstniecības ancītis ir daudzgadīgs augs. Stublājs tam  ir stāvs, izturīgs, apmatots, augumā no 30-100cm. Matiņi raupji, klāj visu augu. Lapas plūksnainas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaiši zaļas. Sakārtotas pamīšus, zemākas lapas veido saknes rozeti. Ārstniecības ancīša ziedi parasti ir pieclapu, dzeltenas krāsas, pareizi, izvietoti garā vārpā (~40cm garumā).

Augs sāk ziedēt jūnijā un turpina līdz pat augustam, turklāt vārpa turpina augt garumā, parādās jauni ziediņi un paralēli attīstās jau sēklas noziedējušo ziedu vietā. Augam ir ļoti patīkama smarža, kuru diemžēl žāvējot nav iespējams saglabāt. Septembrī sāk nobriest sēklu kārbiņas, kuras spēj ar saviem matiņiem pieķerties dzīvnieku vilnai un cilvēku apģērbam, tādā veidā nonākot lielos attālumos no mātes auga.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu un saknes. Ancīša virszemes daļu ievāc ziedēšanas periodā (jūnijs- jūlijs), griežot stublājus 10cm virs zemes. Žāvē pakārtus buntēs vai plāni izklātus uz sietiem, labi vēdināmā un apēnotā vietā. Piespiedu žāvētājos žāvējot, nedrīkst pārsniegt 50C temperatūru.

Ārstniecības ancīša saknes un sakneņus rok rudenī, pēc tam kad sēklas jau ir nobriedušas. Tās attīra no zemes, noskalo tekošā ūdenī un liek uz sietiem iekštelpās (parasti, bēniņos) vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 60C.

Žāvētu ārstniecības ancīti var uzglabāt līdz 2 gadiem, ieteicams, papīra iepakojumos; saknes- auduma maisos vai koka kastēs.

Der zināt, ka ārstniecībā izmanto tikai ārstniecības ancīti. Latvijā var sastapt, kaut arī retāk, taču var, spalvaino ancīti (Agrimonia pilosa), ar kuru var sajaukt mums nepieciešamo augu. Lai nesajauktu, nepieciešams, kārtīgi iepazīties ar vācamo augu, spalvainajam ancītim lapu virspuse nav apmatota; augļi atšķiras ar konusveida sīkiem dzeloņiem.

Ārstniecības ancīša ārstnieciskās īpašības saistās ar tā bagātīgo ķīmisko sastāvu. Tajā ir lielā vairumā miecvielas, kā arī ēteriskā eļļa, gļotvielas, rūgtvielas, flavonoīdi, minerālie sāļi, steroīdie saponīni, B grupas vitamīni, C vitamīns un P, sveķvielas, katehīni, fotosterīni, alkaloīdi, ābolskābe, vīnskābe, citronskābe, hinīnskābe un cukuri.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības ancīša galēniskie savienojumi iedarbojas savelkoši un urīna dzenoši, normalizē vielmaiņas procesus, rosina apetīti, piemīt asiņošanu apturošas un vieglas žulti dzenošas īpašības.

Eksperimentu rezultātā (ne uz dzīvām būtnēm), ūdens nostādinājumi iedarbojas nomācoši uz herpes vīrusu, spirta izvilkumi uz alfa- hemolītisko streptokoku un zelta stafilakoku.

Eiropas zinātnieki ir pierādījuši arī šī auga pret helmintu iedarbību. Jaunākajos pētījumos ir noteikti augā tādi flavonoīdi, kā rutīns un izokvercitrīns, kuri stimulē limfas atteci un nodrošina asinsvadu aizsardzību.

Ārstniecības ancītī esošais fitosterols lieliski traucē holesterīnam uzsūkties cilvēka zarnu traktā, kas labvēlīgi ietekmē asinsriti. Holīns jeb vitamīns B4 palīdz sintizēt aminoskābi metionīnu, kontrolēt insulīna daudzumu asinīs, kā arī regulēt tauku vielmaiņu aknās. Augam ir hepatoprotektoras īpašības, tas ir arī spēcīgs baktericīds un pretiekaisuma līdzeklis.

Asiņošu apturošās īpašības augs nodrošina pateicoties tajā esošajam K vitamīnam. Mūsdienu pētījumi aiz vien biežāk šo augu ierindo pie augiem, ar kuru palīdzību var cīnīties pret audzējiem.

Tautas medicīnā šīs augs ir populārs un to izmanto, gan kā nostādinājumus, gan kā novārījumus, tāpat arī kompresēs un kā sastāvdaļu ziedēm. Ārstniecības ancītis ir svarīga sastāvdaļa daudziem ārstniecisko augu maisījumiem, ar kuriem ārstē daudz un dažādu slimību.

To visbiežāk lietot, kā nostādinājumu dažādu aknu problēmu gadījumā (hepatīts, žultsakmeņu slimība), kā spazmolītisku un žulti dzenošu līdzekli. To var pielietot arī, kā pretindi, ja ir sanācis saindēties ar alkaloīdiem, kā arī lai novērstu diareju.

Ārstniecības ancīti ir lietderīgi lietot iekšējo asiņošanu gadījumā, arī dzemdes asiņošanas gadījumā, kā arī cistīta un nakts urīna nesaturēšanas gadījumā. Augs arī sekmē audzēju samazināšanos un uzsūkšanos urīnpūšļa un gremošanas orgānu sistēmās.

Ar ārstniecības ancīša augļu novārījumu ārstē nieru slimības un dažāda tipa organisma saindēšanos. Ārīgi novārījumus var pielietot, lai ārstētu mutes dobumu (laringīts, stomatīts, angīna, piena sēne), čūlas, apdegumus, izgulējumus, furunkulozi, dermatītu un dažas ginekoloģiskas saslimšanas ( leikoreja, erozija, cikla traucējumi).

Novārījumus var izmantot arī vannās, lai atbrīvotos no noguruma, kā arī tas palīdzēs bērniem, kuriem ir kustības un balsta sistēmas darbības traucējumi.

Ar auga sulu ir iespējams atbrīvoties no papilomām, tai skaitā ādas karpām.

Novārījums palīdzēs ārstēt plaušu un sirds slimības, kā arī mazināt tūsku, kuru rada sirds darbības traucējumi.

Ārstniecības ancīša lapas var pielietot, kā plāksteri, lai apturētu asiņošanu un veicinātu brūces ātrāku sadzīšanu.

Ārstniecības ancīša lapu novārījumus lieto diarejas, migrēnas, drudža, hidropsijas gadījumā. Sakņu nostādinājumi ir efektīvi helmintozes, hemoroīdu un reimatisma gadījumā. Auga sēklas palīdz izārstēt enurēzi.  Ārstniecības ancīša eļļu lieto, lai ārstētu gremošanas traktu, aknas un žults pūsli, liesu, veicina akmeņu izdali no aknām un nierēm.

Nav ieteicams lietot

Augam ir iespējamas arī blaknes. Ārstniecības ancīti nav ieteicams lietot cilvēkiem, kuriem ir tendence uz aizcietējumiem un trombu veidošanos, kā arī žultsceļu aizsprostojumu un pastiprinātas asins reces gadījumā. Nav vēlams lietot hipotonijas slimniekiem.

Protams, šo augu nelieto arī grūtniecības un laktācijas periodā.

Kosmētiskā nozīme

Ārstniecības ancītis rada tonizējošu, pretiekaisuma un jauninošu efektu. Tas ir sastopams dažādos kosmētiskos līdzekļos, kuri paredzēti sejas ādas un ķermeņa kopšanai. Tāpat to varat sastapt arī šampūnos, kas lieliski mīkstina matus, piešķir tiem spīdumu un nostiprina matu saknes.

Augs labvēlīgi ietekmē arī vielmaiņas procesus un pastiprina audu reģenerāciju, turklāt tas stiprina citu elementu stabilitāti, neļaujot tiem vieglā veidā sabrukt. Ārstniecības ancīti izmanto, lai audiem piešķirtu tonusu un atbrīvotu no krunciņām.

Ārstniecības ancītis rada:

• Pretiekaisuma efektu uz bojātu ādu;
• Tonizē un stiprina nogurušu, ļenganu un novecojušu ādu;
• Antibakteriālu iedarbību uz iekaisušu un furunkulu, dermatītu nomocītu ādu;
• Dziedējošu iedarbību uz grūti dziedējošām brūcēm;
• Stiprinošu un jauninošu iedarbību uz sausu, plānu un krunkainu ādu;
• Barojošu iedarbību;
• Attīrošu un no ādas plēkšņošanās atbrīvojošu iedarbību.

Ārstniecības ancīša līdzekļus plaši pielieto arī kosmētiskos līdzekļos ar kuriem ārstē tādas ādas problēmas, kā:

• Zvīņēde jeb psoriāze;
• Ekzēmas;
• Brūces;
• Trofiskās čūlas;
• Dermatītu;
• Nātrene;
• Strutojoši izsitumi;
• Furunkuli.

Ar ārstniecības ancīša līdzekļiem var kopt arī mutes dobumu, kuru skāris stomatīts, gingvinīts, paradontoze un angīna.

Lasi par polijlapu andromēdu ->