- Angliski: Agrimony
- Vāciski: Kleiner Odermennig
- Zviedru: småborre
- Igauņu: harilik maarjalepp
- Lietuviešu: vaistinė dirvuolė
- Krievu: репейник аптечный
Ārstniecības ancītis ir daudzgadīgs augs. Stublājs
tam ir stāvs, izturīgs, apmatots, augumā no 30-100cm. Matiņi raupji, klāj
visu augu. Lapas plūksnainas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaiši zaļas.
Sakārtotas pamīšus, zemākas lapas veido saknes rozeti. Ārstniecības ancīša
ziedi parasti ir pieclapu, dzeltenas krāsas, pareizi, izvietoti garā vārpā
(~40cm garumā).
Augs sāk ziedēt jūnijā un turpina līdz pat
augustam, turklāt vārpa turpina augt garumā, parādās jauni ziediņi un paralēli
attīstās jau sēklas noziedējušo ziedu vietā. Augam ir ļoti patīkama smarža,
kuru diemžēl žāvējot nav iespējams saglabāt. Septembrī sāk nobriest sēklu
kārbiņas, kuras spēj ar saviem matiņiem pieķerties dzīvnieku vilnai un cilvēku
apģērbam, tādā veidā nonākot lielos attālumos no mātes auga.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu
un saknes. Ancīša virszemes daļu ievāc ziedēšanas periodā (jūnijs- jūlijs),
griežot stublājus 10cm virs zemes. Žāvē pakārtus buntēs vai plāni izklātus uz
sietiem, labi vēdināmā un apēnotā vietā. Piespiedu žāvētājos žāvējot, nedrīkst
pārsniegt 50C temperatūru.
Ārstniecības ancīša saknes un sakneņus rok rudenī,
pēc tam kad sēklas jau ir nobriedušas. Tās attīra no zemes, noskalo tekošā
ūdenī un liek uz sietiem iekštelpās (parasti, bēniņos) vai piespiedu žāvētājos,
nepārsniedzot 60C.
Žāvētu ārstniecības ancīti var uzglabāt līdz 2
gadiem, ieteicams, papīra iepakojumos; saknes- auduma maisos vai koka kastēs.
Der zināt, ka ārstniecībā izmanto tikai
ārstniecības ancīti. Latvijā var sastapt, kaut arī retāk, taču var, spalvaino
ancīti (Agrimonia pilosa), ar kuru var sajaukt mums nepieciešamo augu. Lai
nesajauktu, nepieciešams, kārtīgi iepazīties ar vācamo augu, spalvainajam
ancītim lapu virspuse nav apmatota; augļi atšķiras ar konusveida sīkiem
dzeloņiem.
Ārstniecības ancīša ārstnieciskās
īpašības saistās ar tā bagātīgo ķīmisko sastāvu. Tajā ir lielā vairumā
miecvielas, kā arī ēteriskā eļļa, gļotvielas, rūgtvielas, flavonoīdi, minerālie
sāļi, steroīdie saponīni, B grupas vitamīni, C vitamīns un P, sveķvielas,
katehīni, fotosterīni, alkaloīdi, ābolskābe, vīnskābe, citronskābe, hinīnskābe
un cukuri.
Ārstnieciskā nozīme
Ārstniecības ancīša galēniskie savienojumi
iedarbojas savelkoši un urīna dzenoši, normalizē vielmaiņas procesus, rosina
apetīti, piemīt asiņošanu apturošas un vieglas žulti dzenošas īpašības.
Eksperimentu rezultātā (ne uz dzīvām būtnēm),
ūdens nostādinājumi iedarbojas nomācoši uz herpes vīrusu, spirta izvilkumi uz
alfa- hemolītisko streptokoku un zelta stafilakoku.
Eiropas zinātnieki ir pierādījuši arī šī auga pret
helmintu iedarbību. Jaunākajos pētījumos ir noteikti augā tādi flavonoīdi, kā
rutīns un izokvercitrīns, kuri stimulē limfas atteci un nodrošina asinsvadu
aizsardzību.
Ārstniecības ancītī esošais fitosterols lieliski
traucē holesterīnam uzsūkties cilvēka zarnu traktā, kas labvēlīgi ietekmē
asinsriti. Holīns jeb vitamīns B4 palīdz sintizēt aminoskābi metionīnu,
kontrolēt insulīna daudzumu asinīs, kā arī regulēt tauku vielmaiņu aknās. Augam
ir hepatoprotektoras īpašības, tas ir arī spēcīgs baktericīds un pretiekaisuma
līdzeklis.
Asiņošu apturošās īpašības augs nodrošina
pateicoties tajā esošajam K vitamīnam. Mūsdienu pētījumi aiz vien biežāk šo
augu ierindo pie augiem, ar kuru palīdzību var cīnīties pret audzējiem.
Tautas medicīnā šīs augs ir populārs un to
izmanto, gan kā nostādinājumus, gan kā novārījumus, tāpat arī kompresēs un kā
sastāvdaļu ziedēm. Ārstniecības ancītis ir svarīga sastāvdaļa daudziem
ārstniecisko augu maisījumiem, ar kuriem ārstē daudz un dažādu slimību.
To visbiežāk lietot, kā nostādinājumu dažādu aknu
problēmu gadījumā (hepatīts, žultsakmeņu slimība), kā spazmolītisku un žulti
dzenošu līdzekli. To var pielietot arī, kā pretindi, ja ir sanācis saindēties
ar alkaloīdiem, kā arī lai novērstu diareju.
Ārstniecības ancīti ir lietderīgi lietot iekšējo
asiņošanu gadījumā, arī dzemdes asiņošanas gadījumā, kā arī cistīta un nakts
urīna nesaturēšanas gadījumā. Augs arī sekmē audzēju samazināšanos un
uzsūkšanos urīnpūšļa un gremošanas orgānu sistēmās.
Ar ārstniecības ancīša augļu novārījumu ārstē
nieru slimības un dažāda tipa organisma saindēšanos. Ārīgi novārījumus var
pielietot, lai ārstētu mutes dobumu (laringīts, stomatīts, angīna, piena sēne),
čūlas, apdegumus, izgulējumus, furunkulozi, dermatītu un dažas ginekoloģiskas
saslimšanas ( leikoreja, erozija, cikla traucējumi).
Novārījumus var izmantot arī vannās, lai
atbrīvotos no noguruma, kā arī tas palīdzēs bērniem, kuriem ir kustības un
balsta sistēmas darbības traucējumi.
Ar auga sulu ir iespējams atbrīvoties no
papilomām, tai skaitā ādas karpām.
Novārījums palīdzēs ārstēt plaušu un sirds
slimības, kā arī mazināt tūsku, kuru rada sirds darbības traucējumi.
Ārstniecības ancīša lapas var pielietot, kā
plāksteri, lai apturētu asiņošanu un veicinātu brūces ātrāku sadzīšanu.
Ārstniecības ancīša lapu novārījumus lieto
diarejas, migrēnas, drudža, hidropsijas gadījumā. Sakņu nostādinājumi ir
efektīvi helmintozes, hemoroīdu un reimatisma gadījumā. Auga sēklas palīdz
izārstēt enurēzi. Ārstniecības ancīša eļļu lieto, lai ārstētu gremošanas
traktu, aknas un žults pūsli, liesu, veicina akmeņu izdali no aknām un nierēm.