Velnarutks indīgais
CICUTA VIROSA

   

  • angliski: Cowbane
  • vāciski: Wasserschierling
  • zviedru: sprängört
  • igauņu: harilik mürkputk
  • lietuviešu: nuodingoji nuokana
  • krievu: вех ядовитый

Indīgais velnarutks ir daudzgadīgs augs ar spēcīgu, blīvu sakneni, kurš ir sadalīts vairākās dobjās kamerās, ar daudzām, baltām sānu saknēm. Stublājs arī dobjš, gluds, viegli rievots un sazarots, augumā līdz 1,5m. Lapas izkārtotas uz gariem kātiem visa stublāja augstumā. Pieclapu ziedi balti dzeltenīgi vai balti zaļgani atrodas čemurveida ziedkopās, kuru diametrs, parasti, nepārsniedz 12cm. Augļi- balti, apaļi divsēklinieki.

Indīgo velnarutku bieži jauc ar plankumaino suņstobruVieglākais veids, kā šos augus atšķirt, ir atcerēties, ka raibajam suņstobram stublājs ir zilganu atspīdumu un auga lejasdaļā ir miltains aplikums, kā arī tumši sarkani plankumi.

Indīgā velnarutka indīgākā daļa ir saknenis, tāpēc ārstnieciskam pielietojumam biežāk izmanto auga virszemes daļu, kura ir mazāk indīga par saknes daļu. Ievāc augu aizsargcimdos un apģērbā, kurš pasargā no auga sulas nonākšanas uz ādas, jo tādā veidā ar šo augu arī ir iespējams saindēties. Pēc saskares ar šo augu, obligāti mazgā rokas ar ziepēm. Ievācot šo augu, kategoriski aizliegts piesaistīt šai nodarbei bērnus un jauniešus. Gatavu drogu glabā slēgtās kastēs, atsevišķi no pārējiem augiem.

Indīgā velnarutka virszemes daļa un saknenis satur indīgu vielu- cikutoksīnu. Žāvētās saknēs tas ir līdz 3,5%. Augā ir atrasti arī alkaloīdi, ēteriskās eļļas, kuru sastāvā ir pinēns, felandrēns un ēteriskā eļļa cikutols. Virszemes daļā atrasti arī flavonoīdi izoramnetīns un kvercetīns.

Ārstnieciskā nozīme

Indīgā velnarutka pamata aktīvā viela ir – amorfais cikutotoksīns, kuram piemīt krampju radošs efekts un tas spēj sagraut nervu sistēmu pāris stundu laikā. Šī viela labi šķīst spirtā, ēterī un hloroformā, kā arī verdošā ūdenī. Lielākā tā koncentrācija atrodas auga saknēs. Žāvējot augu cikutotoksīna koncentrācija palielinās.

Nelielās devās šis augs nomāds CNS, samazina kustību aktivitāti un asinsspiedienu, pielietojams kā sedatīvs līdzeklis un nenozīmīga efekta urīna dzenošs līdzeklis.

Zinātne šo augu nevērtē, kā ārstniecībā pielietojamu, jo cikutotoksīns ir pārāk bīstama viela. Laboratoriskās pārbaudēs iegūtie rezultāti, liecināja, ka šis toksīns ir vienlīdz spēcīgs un iedarbīgs, kā ciankālijs. Minimālā toksīna deva cilvēkam nav noteikta. Medicīnā izvēlās lietot citus augus, kuru iedarbība ir līdzvērtīga vai pat spēcīgāka un tā nav dzīvību apdraudoša. Indīgā velnarutka efektivitāte onkoloģisko slimību ārstēšanā nav zinātniski pierādīta.

Indīgo velnarutku aiz vien pielieto  tautas medicīnā un homeopātijā. No šī auga gatavo nostādinājumus un ziedes. Nostādinājumu pielieto kā pretdrudža, sviedru dzenošu, atkrēpošanos veicinošu un nomierinošu līdzekli. To pielieto drudža, paralīzes, epilepsijas, psihožu un valodas raustīšanas gadījumā, kā arī lai ārstētu bronhiālo astmu, reimatismu, podagru un stenokardiju. Nereti zintnieki piedāvā lietoto indīgā velnarutka nostādinājumu pret vēzi, pēc ļoti sarežģītas lietošanas shēmas.

Komprešu veidā šo augu lieto sacietējušu piena dziedzeru un iekaisušu limfmezglu gadījumā. Ar šī auga ziedēm ārstē artrītu, sēžas nerva iekaisumu, dermatītu un ādas čūlas.

Indīgajā velnarutkā ir spēcīgi neirotoksīni! Pirmie saindēšanās simptomi parādās jau pēc pāris minūtēm. Sākas viss ar galvas reiboņiem, sāpēm vēderā, parādās slikta dūša ar ilgu un nepārtrauktu vemšanu. Mazinās ādas jūtība, zūd līdzsvara sajūta, vispārēja nieze, acu zīlītes paplašinās, tad sākas gan kloniski, gan toniski krampji, zūd koordinācijas spējas, tahikardija. Sāk izdalīties pastiprināti siekalas, nereti no mutes izdalās arī putas. Laikus nesniedzot palīdzību viss beidzās ar nāves iestāšanos- apstājas elpošana, vai sirds.

Augs ir indīgs, gan cilvēkam, gan dzīvniekiem. Pieaugušiem mājlopiem nāvējošā deva ir 200gr. šī auga saknes, mazākiem pietiek arī ar 50gr. Cilvēkam nāvējošā deva ir tieši saistīta ar tā svaru, nieka 50mg/ Kg var radīt cilvēkam letālas sekas. Der zināt, ka šī auga indīgās vielas neizjūk tās termiski apstrādājot vai ilglaicīgi uzglabājot.

Ārstēšanās ar indīgo velnarutku ir ārkārtīgi bīstama! Lietojot šo augu un netīšām pārdozējot, kaut vai nelielās devās, ar laiku tas var radīt nopietnas sirds darbības problēmas.

Nav ieteicams lietot

Domāju, ka nav vērts runāt, kam šis augs nav ieteicams- tas nav ieteicams nevienam, jo tam nepiemīt īpašas dziednieciskās īpašības, kuras nevarētu aizstāt ar mazāk bīstamiem augiem.

Saindēšanās gadījumā simptomi līdzvērtīgi plankumainam suņstobram, tikai ir vērojama ilga un nepārtraukta vemšana.

Palīdzību jāmeklē pie mediķiem, ja nebūs jau par vēlu!

Receptes

Izsens šis augs, mazās devās tiek lietots, kā spēcīgs pretonkoloģijas līdzeklis. Tāpēc tautas medicīna izmanto šī auga sakni, lai gatavotu izvilkumu.

Ņem 10gr. sausa, sasmalcināta sakneņa, nostādina to 0.5L 40% šņabī, vismaz 3 nedēļas. Lieto pa 1-20 pilieniem dienā; pamatā pa 2 pilieniem uz ēdamkaroti ūdens piecas reizes dienā. Kurss 10 dienas, pārtraukums uz 2 mēnešiem.

Lasīt par dzeloņaino velnābolu ->