Lielā krese ir viengadīgs augs, ar vairogveida lapām, bez pielapēm, kuras atrodas uz gariem lapu kātiem. Stublājs ir gaļīgs, stipri sazarots, gluds izaug nereti līdz 1m garumam. Ziedi vientuļi, divdzimuma, zigomorfi, apveltīti ar patīkamu aromātu. Ziedlapiņas piecas, oranžas ar sarkanām svītrām, gar ziedlapu pamatnēm skropstiņas.

Auglis- sauss, sadalīts trīs daļās, katrā daļā viena sēkliņa. Nobriestot auglis saplīst un izbirst sēklas. Augs sāk ziedēt vasaras sākumā un turpina ziedēt līdz pat vēlam rudenim. Visām auga daļām raksturīga pikanta smarža un garša.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto, galvenokārt, auga virszemes daļu (lapas, ziedus, augļus un sēklas). Lapas un ziedus izmanto svaigā veidā visas vasaras garumā. Ievācot auga virszemes daļu ir rūpīgi jānogriež aplapotās un ziedošās stublāju daļas. Stublājus žāvē ēnā, svaigā gaisā. Ievākto materiālu klāj uz sietiem, plānā kārtā, regulāri apmaisot drogu žūšanas laikā.

Augļus kulinārām vajadzībām ievāc vēl nenobriedušus, taču ārstnieciskam nolūkam ievāc tikai nobriedušus, pabeidzot žāvēšanu svaigā gaisā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Pēc izžāvēšanas izņem sēklas no kārbiņām.

Lielās kreses virszemes daļā ātri spēj ataugt, līdz ar to sezonas laikā to var ievākt divas un dažkārt pat trīs reizes. Iegūto drogu uzglabā auduma maisos, sausā un labi vēdināmā telpā. Drogu uzglabāt var 2 gadus.

Lielās kreses ķīmiskais sastāvs pašlaik izpētīts ir nepietiekami. Taču ir zināms, ka virszemes daļā ir daudz C vitamīna. To daudzums svaigās lapās mēdz sasniegt pat 45%, stublājos 10-15%. Sēklās ir ēteriskā eļļa- benzilazotnocianāts. Turklāt, lielajā kresē ir daudz sēra un karotīna, joda, kālija un fosfora.

Ārstnieciskā nozīme

Lielo kresi nelieto oficiālajā medicīnā, tas ir izteikts tautas medicīnas līdzeklis. Taču tās ārstnieciskās īpašības ir vērtīgas: tā labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, stimulē imūno sistēmu, uzlabo sirds- asinsvadu sistēmas darbību, uzlabo apetīti, paātrina vielmaiņu, palīdz no organisma izvadīt šlakvielas un toksīnus.

Latvijā reti kurš zina, ka lielajai kresei ir daudz ārstniecisku īpašību, jo augs nav vietējs un sastopams dabā, pamatā, tikai dārzos. Tā dzimtene ir Dienvidu Amerika un tur to izmanto vairāk kā 100 slimību ārstēšanai.

Žāvētas lapas un ziedus lieto, lai atbrīvotos no depresijas, nomāktības, pastiprinātas aizkaitināmības un nervu saspringuma. Ar ūdens nostādinājumiem ārstē cingu, anēmiju, ādas izsitumus un nierakmeņu slimību. Novārījumus ar medu lieto mutes skalošanai, lai novērstu dažādas infekcijas slimības un stomatītu.

Eiropā šo augu pielieto samērā bieži un pret to ir sava deva pietātes. Vācijā lielās kreses sulu lieto, lai ārstētu hronisku bronhu kataru.

Galvenokārt, lielās kreses preparātus lieto, lai ārstētu plaušu slimības, saaukstēšanos, angīnu, elpceļu slimības, limfmezglu iekaisumus, nierakmeņu un žultsakmeņu slimības, cingu, nespēku, avitaminozi, anēmiju, ādas izsitumus, aterosklerozi, helmintozi, drudzi, intoksikācijas, impotenci, stenokardiju un sirds išēmiju, hipertoniju, cistītu, uretrītu, apdegumus, lipomas, karpas, polipus, vairogdziedzera slimības, reimatismu, podagru, cukura diabētu, plikpaurību, kašķi, kā arī klimaktēriskās perioda laikā.

Nav ieteicams lietot

Lietojot lielo kresi lielos daudzumos un bieži var kairināt gremošanas trakta gļotādu sieniņas, tāpēc cilvēkiem, kuri cieš no kuņģa čūlas un gastrīta, šo augu vēlams lietot uzmanīgi.

Augs nav vēlams grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī nav vēlams ar to ārstēt mazus bērnus. Augs var radīt arī alerģisku reakciju.

Pārtikas nozīme

Lielās kreses virszemes daļu var lietot uzturā, īpaši, tas attiecas uz lapām, ziedu pumpuriem un nenobriedušiem augļiem. Galvenokārt, ievāktās daļas izmanto salātiem. Nereti arī gatavo vīna izvilkumus, lai iegūtu vitaminizētu toniku.

Auga īpatnība ir tās vieglais pikantums un C vitamīna piešķirtais skābums. Tāpēc to plaši pielieto, kā piedevu ne kā individuālu pārtikas vienību.

Lasīt par parasto krustaini ->