Tauksakne ārstniecības
SYMPHYTUM OFFICINALE L.

    

Ārstniecības tauksakne daudzgadīgs augs, 30-100cm augumā. Viss augs ir raupji -matains. Saknenis īss, melns ar garām, sazarotām saknēm. Stublājs spēcīgs, stāvs, vientuļš. Lapas 10-15 cm garas, secīgas, lejpusē stipri izteikti redzams dzīslojums. Zemākās lapas ir izstiepti olveidīgas, augšējās mīkstākas, lancetveidīgas, satuvinātas un sēdošas. Ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopotas sarežģītās ziedkopās. Ziedi krāsa mēdz būt violeta līdz zila!

Ziedus apputeksnēt var tikai kukaiņi ar gariem snuķīšiem. Zieda uzbūve ir uzbūvēta savdabīgi, kas piespiež kukaini ielīst ziedā tā, lai putekšņi nonāktu uz tā galvas, ne kā ierasts uz vēdera. Auglis- sauss, nobriestot sadalās 4 riekstveidīgās daļās. Zied sākot ar maiju līdz jūlijam, augļi nobriest no jūlija līdz septembrim.

Oficiālajā medicīnā ārstniecības tauksakni neizmanto, tas biežāk pazīstams tautas medicīnā un homeopātijā. Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga saknes, retāk lapas. Vislielākais alkaloīda- alantoīna saturs auga saknēs ir ziemā! Alantoīns saknēs uzkrājas rudenī, kur glabājas līdz veģetācijas sākumam. Tāpēc auga saknes ievāc vēlu rudenī vai agru pavasarī, pirms parādās augam lapas.

Saknes izrok, attīra no zemes, ātri noskalo aukstā ūdenī un sagriež gabalos pa 20cm. Saknes žāvē uz sietiem vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Uzglabā koka vai kartona kastēs 3 gadus. Vienmēr vajag aizdomāties, kāds būs tauksaknes pielietojums nākotnē, tāpēc ka izžūstot saknes gabali paliek akmens cieti- 20cm gabali ne vienmēr ir ērti pielietojumā.

Agrāk šis augs bija daudzu valstu oficiālās medicīnas atzīts, vēlāk to atzina par toksisku un bīstamu. Šī auga saknes izmantoja, kā vienu no komponentu, dažādiem pret onkoloģijas maisījumiem, kurus izsniedza uz recepti. Šobrīd šis augs atkārtoti tiek pētīts un mēģināts atrast risinājums, kā to varētu pielietot medicīnā- sākot no auga selekcionēšanas, beidzot ar specifisku gatavo drogu apstrādi.

Auga ārstnieciskā iedarbība ir vienkārši pamatojama- augs satur daudz bioloģiski aktīvo vielu. Par svarīgāko sastāvdaļu, kamdēļ augs tiek pielietots ārstniecībā,  var uzskatīt, augā esošo alkaloīdu alantoīnu, kurš šajā augā ir lielā saturā. Saknēs tas mēdz sasniegt līdz pat 4,27%, virszemes daļās līdz 0,5%. Turklāt auga saknes uzkrāj arī pirolizidīna alkaloīdus: heliotridīnu, viridiflorīnu un ehinatīnu, laziokarpīnu, simfitīnu (anadolīns), simladīnu, ehimidīnu, cinoglosofīnu (heliosupīnu) un to N-oksīdus (ehimidīna N-oksīdu, heliosupīna (likopsamīna) n-oksīds), 7- acetillikopsamīnu, kā arī cinoglosīnu (simfitocinoglosīnu).

Summārais augā esošo alkaloīdu saturs ir vidēji 0.19%, saknēs 0.30%. Auga saknes satur mono- un polifenolos savienojumus, kuru starpā ir fenolkarbonātskābe un tās atvasinājumi (antihormonālie savienojumi- litospermskābe, kā arī hidrokanēļskābe, hlorogēnskābe, neohlorogēnskābe, kafijskābe, rozmarīnskābe), polisaharīdi (gļotvielas, pektīni, hemiceluloze A, hemiceluloze B, brīvās fruktozes un glikozes pārpalikumi- līdz 29%), fitosterīni (beta-sitosterīns, stigmasterīns, triterpēna spirts izobauerenols (glukozes veidā)), steroīdie saponīni, miecvielas no pirokatehīnu grupas (līdz 2,4%), aminoskābes (no 1- 3% asparagīna), karotīna pēdas (0,063%), kā arī pirokatehīnu tanīni (4-6,5%), galskābe un digalskābe, gumijvielas, sveķi, ēterisko eļļu pēdas, ciete, inulīns, iridoīdi, holīns, monoterpentīnu glikozīdi, kumarīni.

Ārstnieciskā nozīme

No saknes spirta izvilkuma izgūti triterpēnu saponīni un oleīnskābes glikozīdu atvasinājumi.

Ārstniecības tauksaknes preparāti, galvenokārt, iedarbojas, kā brūču dziedējoši un pretiekaisuma līdzekļi pastiprinot reparatīvo reģenerāciju audos. Tauksaknes sakņu novārījums stimulē audu reģenerāciju traumatisku bojājumu un apdeguma gadījumā, 5-10% ziede efektīvi paātrina neinficētu brūču sadzīšanu. Brūču dziedējošo efektu veicina augā esošais, biogēnais amīna alantoīns. Tam piemīt reģenerācijas veicinošas, keratoplastiskas un, iespējams, pret audzēja īpašības. Kaut arī valda uzskats, ka pretaudzēju īpašības nodrošina augā esošie alkaloīdi no pirolizidīna grupas, tieši laziokarpīns. Pretiekaisuma īpašības saistās ar rozmarīnskābes klātbūtni.

Novārījums samazina arī arteriālo spiedienu, stimulē elpošanas centru, kā arī pastiprina zarnu un dzemdes muskulatūras saraušanos- pateicoties cinoglossofīna, (heliosupīns), kurš atrodams saknēs. Pateicoties polifenolskābju klātbūtnei, īpaši oksidēto litospermskābes polimēriem, augam tiek piedēvēta antigonadotropiska aktivitāte. Pierādīts arī, ka oksidētās litospermskābes produktam piemīt hipoglikēmiskas īpašības. Tauksaknes preparātiem piemīt izteikta imunstimulējoša iedarbība.

Dažādā literatūrā tiek pieminēts, ka auga izvilkumi ir spējīgi iedarboties pret fitopatogēnām sēnīšu saslimšanām. Tas saistās ar fenolu savienojumus saturu tauksaknes saknē.

Taču, lai arī augs ir ar daudzām ārstnieciski vērtīgām īpašībām, tā preparātus, kas paredzēti iekšķīgai lietošanai, tika noņemti no ražošanas. Tas ir pamatojams ar to, ka auga saknes satur pirolizidīna grupas alkaloīdus, kuri ir atzīti par toksiskiem, mutagēniem un ar kancerogēnu efektu.

Tautas medicīnā ārstniecības tauksaknes īpašības pielieto visnotaļ plaši, īpaši kaulu slimību gadījumos- lūzumi, sasitumi, izmežģījumi, amputētu ekstremitāšu gadījumā.

Auga saknes novārījumu uz piena, lieto iekšķīgi, kā pretiekaisuma līdzekli, elpceļu slimību, arī plaušu tuberkulozes gadījumā. Ārīgi ūdens novārījums, lieto, lai veicinātu dzīšanas procesus lūzumu, brūču un sasitumu gadījumos.

Tauksakni pielieto arī diarejas gadījumā, kā savelkošu līdzekli.

To lieto arī pulvera veidā un no auga iegūst arī svaigu sulu, kuru pielieto, kā asiņošanas apturošu līdzekli- ārīgi, komprešu veidā. Radikulīta, išiasa gadījumā ierīvē sāpošās vietas ar spirta izvilkumu. No lapām pagatavo novārījumu, lai skalotu sieviešu sistēmu, sēnīšu vaginīta gadījumā.

Nav ieteicams lietot 

Kā jau lasījāt augam ir noteikta toksiska, kancerogēna un mutagēna iedarbība, līdz ar to, es personīgi, iesaku šo augu nelietot iekšķīgi, bet izmanto tikai ārīgi.  Ar auga saturošiem preparātiem jāapietas uzmanīgi, ja lietojat to tīrā veidā, tad maksimālais lietošanas kurs varētu būt ne ilgāks par vienu mēnesi- diendienā. Taču, ja augs ir sastāvdaļa kādiem ārīgi lietojamiem līdzekļiem, tad ar to pārdozēt un nodarīt sev kaitējumu būs praktiski neiespējami!

Receptes

Saaukstēšanās, hroniski barības vada iekaisumi, hronisks bronhīts, dizentērija 1 ēdamkarote sasmalcinātas, žāvētas tauksaknes apliet ar vienu glāzi vārītu atdzesētu ūdeni, noturēt termosā 6-7 stundas, nofiltrēt. Lietot pa vienai ēdamkarotei 6-7 reizes diennaktī.

Novārījums: 1/2 ēdamkarotes sasmalcinātas, žāvētas saknes apliet ar 1 glāzi verdoša ūdens, vārīt masu uz mazas liesmas vismaz 2 stundas. Nostādināt līdz atdzišanai, nofiltrēt. Lietot pa 1 deserta karotei, katras 2 stundas!

Klepus, plaušu tuberkolozes, kuņģa slimību, kolīta, diarejas, nieru slimību gadījumos, kā arī čūlu un audzēju gadījumā. Ārīgi lieto, kā kompreses.

Sasmalcina tauksaknes sakneni līdz pulvera konsistencei. 10 gramus pulvera aplej ar 1 glāzi ūdens, vāra uz mazas liesmas 10 minūtes, nofiltrē. Lieto pa vienai deserta karotei 6-7 reizes diennaktī.

Lūzumu gadījumā. Vienu tējkaroti saknes apliet ar glāzi verdoša ūdens, vāra uz mazas liesmas 30 minūtes, nostādina līdz atdziest un nofiltrē. Lieto pa vienai deserta karotei katras divas stundas.

Sāļu nogulsnēšanās, čūlu un kuņģa un zarnu traktu iekaisumu gadījumā. Viena daļa tauksaknes sakneņa, sarīvēt uz smalkas rīves, apliet ar medu (1:1), nostādināt divas nedēļas. Lieot pa vienai tējkarotei 30 minūtes pirms ēšanas. Lietošanas kurs ne ilgāks par 14 dienām.

Plaušu tuberkolozes gadījumā. 40 gramus saknes apliet ar 1 litru kārsta piena, nostādināt nakti siltā vietā. Lietot pa glāzei 3 reizes dienā.

Prostatas adenomas gadījumā. 2 tējkarotes sasmalcinātas saknes apliet ar 2 glāzēm verdoša ūdens, nostādināt 1 stundu. Lietot pa 1/2 glāzei 3 reizes dienā.

Osteoporozes gadījumā. 1 tējkaroti saknes iemaisīt vārītā atdzesētā ūdenī un nostādināt diennakti. Pēc tam ūdeni noliet un pievienot 1 litru ūdeni palikušajiem biezumiem. Uz 4 stundām novietot trauku ar sakne+piens cepeškrāsnī un to vienmērīgi sautēt, pēc tam nofiltrēt. Lietot pa 1-2 tējkarotēm, 30 minūšu laikā pēc ēšanas. Šādu procedūru veicam 1 nedēļu. Nākošajā nedēļā 1 ēdamkaroti, tieši tāpat kā iepriekš nostādina un izsautē pienā, pēc tam nofiltrē un iegūtai masai pievienojam 2 ēdamkarotes medu. Un lietojam to pa vienai ēdamkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas- 1 nedēļu!

Nostādinājums uz spirta

Izmantojams mutes dobuma infekciju, stomatīta, lūpu kaktiņu plīsumu, dzemdes erozijas, matu izkrišanas gadījumā.

100 grami sasmalcinātas saknes apliet ar 40% spirtu, nostādina 21 dienu tumšā vietā, slēgtā stikla traukā, periodiski to sakratot. Iegūto masu nofiltrēt. Lietot pa 30 pilieniem 4-5 reizes dienaktī starp ēdienreizēm.

Pulveris

Sakni sasmalcina līdz pulvera konsistencei. Un ar to var apstrādāt nedzīstošas brūces un čūlas. To var lietot arī iekšķīgi maisot ar medu proporcijā 1:2, sajaucot vienu tējkaroti ar nelielu daudzumu ūdens, lietot 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Smēre

Smēri lieto pie apdegumiem, hemoroīdiem, anālās atveres plīsumiem, brūcēm, čūlām, griezumiem, sarkomas, tromboflebīta gadījumā un pie spēcīgiem sasitumiem.

No saknes iegūst pulveri, kuru proporcijā 1:4 sajauc ar cūku taukiem. Rūpīgi izmaisa masu. Novieto masu cepeškrāsnī un gaida līdz tauki izkūst pilnībā- tad 30 minūtes iegūto masu sautē. Iegūto masu kārstā veidā nofiltrē un salej stikla traukos, kurus iespējams hermētiski noslēgt.

Šo smēri var lietot, lai novērstu iekaisumus, asins izplūdumus un pastiprinātu šūnu reģenerāciju.

Taču vairāk par pašu smēri, domāju apskatīsim atsevišķā rakstā, kur apskatīsim iespējs, ko un kā var darīt un mazliet arī paeksperimentēsim!

Lasīt par trūkumzālīti ->

 .