Sava dabīgā audze
Dabīgo audžu ietekme no dabas velšu ievācēja

Ir svarīgi saprast, ka dabā nekas neaug mums! Katra dzīvā būtne uz šīs planētas aug sevis pēc un tai ir sava nozīme dabā. Jeb kura dabas velte veic savu funkciju. Tāpēc šis raksts būs vairāk par gudru dabīgo audžu apsaimniekošanu, kā par dabīgo audžu ietekmēšanu un to izmainīšanu savām vajadzībām.

Sākumā dabīgās audzes mums ir jānovērtē un starp visām ir jāizvēlas tikai veselīgākās! Audzes mēdz būt dažādas. Ja, runājam par konkrētām augu audzēm, tad tās mēdz būt nabadzīgas vai bagātīgas. Nabadzīgās audzes ir tādas, kurās augu daudzveidība ir neliela, kā arī esošie augi nav stipri izplatījušies. Bagātīgas augu audzes, savukārt, ir tādas, kurās ir plaša augu daudzveidība un augu sugu izplatība ir visnotaļ liela- vienas sugas augu vienuviet ir stipri daudz. Sastopoties ar bagātīgu audzi, mēs varam ķerties klāt tās novērtēšanai! Ir svarīgi izvērtēt apkārtējo vidi, galvenokārt, tās tīrību un atbilstību augu ievākšanai.

Tālāk jau var ķerties pie pašiem augiem! Novērtējiet augu stiprību, kvalitāti un šos novērojumus veiciet visas sezonas laikā. Attiecīgi, sadalot ievākšanas procedūras no vienas audzes vairākos posmos. Izvēlieties nelielu augu puduri un veiciet vizuālu pārbaudi šajā pudurī augošajiem augiem! Izvērtējiet augu stublāju, lapu un arī ziedu stāvokli. Šādu monitoringu veiciet ik reiz, kā ierodaties audzē. Pārbaudāmajā pudurī nedrīkst būt vairāk kā 30% slimu, bojātu vai novārgušu augu! Ir situācijas, kad aizbraucat uz bagātīgu audzi, bet šajā audzē plosās kāda augu slimība, kas ietekmē augus ne tikai vizuāli, bet arī bioloģiski. Galvenā, problēma, šādā audzē ir tajā, ka augu vērtība ir stipri samazināta, jo augiem nākas cīnīties ar slimību! Vēl bīstamākos gadījumos, slimības ietekmē augi sāk izstrādāt pastiprinātā koncentrācijā, kādu ķīmisko savienojumu- kurš var kaitēt arī cilvēkam.

Tāpat, arī šāds monitorings ļaus novērtēt vai augsne nav piesārņota ķīmiski- šādas situācijas biežāk, mēdz būt dažādu lauksaimniecības lauku tuvumā!

Svarīgi ir adekvāti izvērtēt arī kopējo audzes stāvokli! Ir sezonas, kuras ir stipri sausas un augu vizuālais stāvoklis tiek ietekmēts tieši, saistīti ar sausā perioda esamību. Protams, izkaltušus augus no audzes neievāc!

Savādāk ir ar ķērpju un sēņu audzēm un te nākas izvērtēt pēc citiem kritērijiem!

Ķērpji būtībā ir sēņu un aļģu simbioze! Kā jau zināt, tad aļģe nodrošina sēni ar pietiekamu ūdens daudzumu, sēne aļģi ar minerālvielām. Simbioze ir agresīva un noteicēja ķērpī ir sēne, kura nepieciešamības gadījumā aļģi apēd!

Der zināt, ka visi ķērpji ir lēnaudzīgi un to audzes veidojas lēni. Vairums sugas nodrošina to, ka atkārtotu ievākšanu nav vēlams veikt agrāk, kā ik pēc pieciem gadiem. Ļaujot ķērpju audzei atkopties.

Sastopoties ar ķērpi uz zemes vai uz koka to der rūpīgi novērtēt. Tam ir jāatbilst savam vizuālajam izskatam, tas nedrīkst būt ar tam nepiederīgiem izaugumiem, neatbilstošu krāsojumu un citām, tam neatbilstošām īpašībām. Ķērpim ir pilnībā jāatbilst savas sugas aprakstam!

Ar sēnēm ir vēl savādāk! Sēnes veido vienuviet savu augļķermeņu audzes atbilstoši sēnes micēlijam. Ievācot sēņu augļķermeņus ir svarīgi izvērtēt tās atbilstību sugas aprakstam, kā arī ievērot vai to nav bojājuši kāpuri vai kāda cita sēne (pelējums). Pelējums var radīt smagas sekas organismam, kas var izpausties kā dažādas slimības, savukārt, kāpuru atstātie izkārnījumi var radīt toksisko saindēšanos!

Kad esam izvērtējuši savu dabīgo audzi, ir iespējams, uzsākt ievākšanas darbus! No vienas dabīgās audzes varam ievākt līdz 40% augu, līdz 10% ķērpju un līdz 100% sēņu. Ievācot dabas veltes no kokiem, apjomu rēķinām adekvāti pret koka daļas nozīmīguma pašam kokam- attiecīgi, augļus varam ievākt lielos apjomos, savukārt, pumpurus varam ievākt mazos apjomos. Tāpat arī būs atšķirība apjomam, ja ievācam augļus vai koka mizu.

Augus no audzēm mēs ievācam vidēji līdz 40% ievērojot retināšanas principus. Tas nozīmē, ka mēs neievācam augus sākot no vienas pļavas stūra līdz sasniedzam 40%. Atstājot pļavu praktiski, līdz pusei bez šīs augu sugas! Retināšanas princips ir, ka mēs ievācam 40% mums nepieciešamo augu no visas audzes, dažādām tās vietām! Protams, apjoms tiek noteikts vizuāli! Svarīgi, ievākšanas procesā nepostīt blakus augošos augus, kuri veido atbilstošu vidi visām audzē sastopamajām augu sugām! Ko svarīgi ievērot, ja ievācat dažādas sugas augus no vienas audzes, tad vizuāli, katra suga tiek ievākta līdz šiem 40%. Šāda pieeja nodrošinās iespēju, ka šo augu audze spēs veiksmīgi atjaunoties un turpinās augt arī nākamajā sezonā!

Ķērpjus no audzes ievāc vidēji 10% apjomā. Piemēram, uz zemes augošos ķērpjus ņem vidēji 10x10cm uz vienu 1m2. Ievācot ķērpjus no kokiem izvērtē, cik lielā apjomā tie tiek ievākti- neatstājot kokus bez šīs sugas ķērpja, kā arī ir nepieciešams apzināties, cik retas sugas ķērpi ievācat! Ķērpji ir tādas būtnes, kuras neataug vienas sezonas ietvaros, tāpēc šī 10% ievākšana nav rēķināma, kā vienas sezonas ievācamais apjoms. Ķērpju audzes atjaunošanās ilgst vidēji 5-25 gadi!

Sēnes ievāc līdz pat 100%, jo realitātē tiek ievākti tikai sēņu augļķermeņi. Protams, ir jāizvērtē cik reta ir šī sēņu suga. Taču ievākšana veicina sēņu micēlija aktivizēšanos un tā ražos lielākā apjomā sēņu augļķermeņus. Mežos, kuros nenotiek sēņu ievākšana, sēņu praktiski arī nav- micēlijs netērē enerģiju uz lielu augļķermeņu veidošanu, lai vairotos tam pietiek vien ar pāris augļķermeņu sezonas laikā. Protams, nebūs arī veselīgi šo sēņu audzi apmeklēt visas sezonas garumā un nolasīt pilnīgi visus augļķermeņus, visas sezonas ietvaros! Lielākā bīstamība sēņu audzēm ir cilvēka pārvietošanās pa zemes klātni, tādi bojājot micēliju- izmīdīšana.

Ievērojot šādus pavisam vienkāršus principus, spēsiet sevi nodrošināt gadiem ilgi ar nepieciešamajām dabas veltēm. Protams, aspektu ir vēl daudz un katra situācija ir jāizskata individuāli.

Pamatdoma, kura ir jāsaprot- katra dabas velšu ievācēja ietekmei uz dabu jābūt iespējami nelielai. 

 .