Ērkšķoga
RIBES UVA-CRISPA

Ērkšķoga ir neliels krūms, augumā līdz 120cm. Miza mēdz atdalīties, pelēcīga un tumši brūnā krāsā. Uz stublāja veidojas trīsšķautņu vai vienkāršas uzbūves dzeloņi. Saknes spēcīgas, dziļumā aizejošas pat līdz 2m. Pumpuri ir brūnganā nokrāsā, klāti ar rudas krāsas zvīņām. Lapas mēdz būt trīs līdz piecdaļīgas ar zobotu malu, klātas bāliem matiņiem, blāvi zaļā krāsā, apaļas vai olveidīgas formas.

Maija vidū augs sāk ziedēt un turpina vidēji 18 dienas. Ziediņi zaļgani, nereti ar sarkanīgu nokrāsu, divdzimuma, aug pazarītēs, attīstās vientuļi, vai kopās pa diviem, trīs ziediņiem. Mazi bālganas nokrāsas ziediņi. Apputeksnēšanās notiek pateicoties dažādiem kukaiņiem.

Pēc 40-60 dienām augs sāk ražot augļus. Auglis- ovāla vai apaļa oga, vidēji 11mm gara (ir sugas, ar 40mm garām ogām), mēdz būt gan kaila, gan stipri mataina oga. Dzīslojums uz ogām ir labi redzams, tās ir zaļā, purpura vai dzeltenā krāsā. Atkarībā no sugas augļi nobriest jūlijā- augustā, kad tās arī sāk ievākt. Jauns stāds sāk ražot ogas pēc 2-3 gadu augšanas. Auga ogas uzglabā konservēšanas veidā- ievārījums, kompoti un sula, protams, labāk ir lietot svaigas ogas, taču tās nav iespējams ilglaicīgi saglabāt, vienīgi, sasaldējot.

Ērkšķogu ogās ir: vitamīns A (līdz 270mkg), B1 (0.004mg), vitamīns C (līdz 35mg), cukurs, tokoferols, apmēram, 2% organiskās skābes (folijskābe, pantotēnskābes), minerālie mikro un makro elementi (īpaši daudz varš, kālijs, magnijs, kalcijs, nātrijs un fosfors), pektīna vielas un miecvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Ērkšķogas ogām piemīt diurētiskas, žulti dzenošas un vieglas caureju veicinošas īpašības. Augļos ir 2% šķiedrvielas, pektīni un aktīvās vielas, kurām piemīt P vitamīnu aktivitāte. Tās ir spējīgas izvadīt no organisma radioaktīvās vielas un smago metālu sāļus! P- aktīvie savienojumi, kuri atrodas nobriedušās ogās, spēj normalizēt asinsspiedienu, labvēlīgi ietekmē sirds asinsvadu sistēmas darbību, stiprina asinsvadu sieniņas. Ogu lietošana veicina serotonīna, laimes hormona izstrādi, mazinot depresiju un saspringtu noskaņojumu. Augļos ir arī biotīns, kas uzlabo ādas un matu veselību, vitamīns B6 paātrina matu augšanu un vitamīns C labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību. Augļi iedarbojas arī stiprinoši un pret dažāda veida iekaisumiem.

Pateicoties savai viennozīmīgai vērtībai, ogas tiek plaši pielietotas arī tautas medicīnā, kā žulti dzenošs līdzeklis, kā arī lai ārstētu nieres un urīnpūsli. Ērkšķogu augļi un lapas ir vērtīgas hipovitaminozes, anēmijas, hronisku aizcietējumu un aptaukošanās gadījumā. Ērkšķoga- vitamīnu un diurētisks līdzeklis, augļi vērtīgi, zarnu atonijas, trauslu kapilāru un vājas gremošanas gadījumā.

Pateicoties augstam pektīna saturam augļos, tie ir īpaši vērtīgi bērniem, kā organismu stiprinošs un pretalerģisks līdzeklis.

Ērkšķogas augļu novārījums ir efektīvs līdzeklis, lai normalizētu menstruālo ciklu un atbrīvotu sievieti no ilglaicīgas asiņošanas klimaktēriskās perioda laikā. Ogas stiprina cilvēka imūnsistēmu, ka arī stiprina asinsvadu sieniņas un normalizē vielmaiņas procesus organismā. Augi palīdz izvadīt no žults ceļiem un urīna ceļiem smiltis.

Ērkšķoga ir vitamīnu un dažādu vērtīgu elementu bagāts augs, kuram piemīt caureju veicinošas īpašības un tas spēj mazināt arteriālo asins spiedienu. Ogas ir ieteicams lietot liekā svara gadījumā, kā arī gados vecākiem cilvēkiem un bērniem. Profilaktiskos nolūkos ogas var lietot, lai sakārtotu vielmaiņas procesus organismā.

Nav ieteicams lietot

Ērkšķogu nav ieteicams lietot, ja ir akūtas kuņģa un zarnu trakta saslimšanas, kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kolīti un enterīti ar tendenci uz diareju. Nav ieteicams ogas lietot arī cilvēkiem ar paaugstinātu kuņģa sulas saturu vai kurus moka dedzināšanas sajūta kuņģī. Gatavas ogas cukura satura dēļ, nav ieteicamas arī cukura diabēta slimniekiem.

Der zināt, ka krūms savos augļos lieliski akumulē svina sāļus, tāpēc nevāciet ogas tuvu ceļam. Tāpat arī nestādiet ērkšķogu krūmus, ja dzīvojat tuvu ceļam.

Lasīt par ārkausa kasandru->