Skudrskābe
Skudrskābes apraksts

Pateicoties skudrskābes efektivitātei un nekaitīgumam pret apkārtējo vidi, šī skābe tiek pielietota daudzās nozarēs. Tā ir sastopama pārtikas produktos, kosmētikā, iepakojamā materiāla ražošanā, ārstniecības līdzekļos, dzīvnieku pārtikā u.c. Skudrskābe ir funkcionāla arī mūsu organismam un tā spēj sniegt mums nenovērtējamu labumu.

Skudrskābi varat sastapt tādos produktos, kā zemenes, avenes, āboli, bezalkoholiskie dzērieni, nātre, skudru un bišu sekrētos, ābolu etiķī, augļu un zivju konservos, avokado, cukurniedre u.c.

Skudrskābe ir bezkrāsaina, kodīga un ūdenī šķīstoša viela. Tā ir plaši izplatīta dabā. Vairums produktos, tā ir sastopama nelielās devās. Skudrskābe ievērojami ietekmē produktu garšu un smaržu. Ar skudrskābes palīdzību var iekonservēt augļus un dārzeņus. Skudrskābe iedarbojas pret rauga baktērijām un sēnītēm (neļaujot konserviem nedz rūgt, nedz pelēt).

Skudrskābi izmanto plaši arī tekstilrūpniecībā, ādas apstrādē un citās nozarēs, kurās nepieciešams dezinficēt izmantojamo materiālu. Šodienā skudrskābi izmanto pārtikas rūpniecībā arī kā sāls aizvietotāju (E236), kā arī sastopamas tās sāļu formas- nātrija formiāts (E237) un kalcija formiāts (E238). Eiropas savienībā skudrskābi, galvenokārt, izmanto dzīvnieku barības konservēšanai, piemēram, ar to apsmidzina lopbarības sienu, novēršot tā pūšanu. Pat mazās devās skudrskābe iedarbojas baktericīdi.

Skudrskābes patēriņš palielinās

  • Sēnīšu slimību laikā;
  • Traumu gadījumā;
  • Slimojot ar osteohondrozi, radikulītu un lumbago;
  • Mialģijas gadījumā;
  • Varikozo vēnu gadījumā;
  • Poliartrītu gadījumā;
  • Neiralģiju gadījumā.

Skudrskābes absorbcija samazinās, ja pret to ir izteikta jūtība (alerģija).

Skudrskābes vērtīgās īpašības

Skudrskābi pielieto arī, kā ārstniecības līdzekli. Jau senatnē ir apraksti par dažādu nopietnu slimību ārstēšanu izmantojot skudrskābi, tādas kā: artrīts, podagra, plaušu, dziedzeru, kaulu un nieru tuberkuloze, astma, kuņģa čūla, nefrīts, gripa, migrēna un matu izkrišana. Skudrskābe, tajos daudzumos, kāda sastopama dabā vai konservos cilvēkam ir nekaitīga. Saskaroties ar skudrskābi lielākās koncentrācijas var rasties veselības problēmas, līdzīgas, kā sastopoties ar dažu sugu skudrām un nātrēm.

Skudrskābe ir labs, dabīgs biostimulators. To parasti izmanto ne kā tiešu ārstniecības līdzekli, bet kā palīglīdzekli, kurš iedarbojas uz orgānu sistēmām, starpšūnu matricu, saistaudu reakciju tādi stimulējot organisma atlabšanu. Skudrskābi bieži var sastapt dažādu ziežu un spirta izvilkumu sastāvā. Tās izmanto osteohondrozes ārstēšanai un sportistu vajadzībām.

Valda uzskats, ka skudrskābei savienojoties ar kuņģa skābi, veido toksiskus savienojumus- šos pieņēmumus izsaka veterinārārsti. Novērojot aitu reakciju uz iekšķīgi lietotu skudrskābes un piena maisījumu.

Skudrskābes īpatnības

Ar skudrskābi var arī kaitēt, to lielos daudzumos ieelpojot, norijot vai izlejot uz ādas. Tā var radīt plaušu tūsku, traumēt acs radzeni, nieres, asinis, kā arī radīt smagus apdegumus. Skudrskābes pārsātinājums var radīt acidozi- negatīvi lādētu skābes daļiņu uzkrāšanās asinīs un audos. Sirgstošiem ar šo slimību raksturīga acetona smarža izelpā. Uz ādas skudrskābe var radīt alerģisku reakciju.

Par skudrskābes nepietiekamību organismā dati nav pieejami.

 .