Miltene parastā
ARCTOSTAPHYLOS UVA-URSI (L.) SPRENG.

Parastā miltene ir daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms augumā no 25-130cm.Ložņājošie auga dzinumi ir klāti tumši brūnu mizu. Lapas izkārtotas pamīšus, mūžzaļas, ādainas, virspusē krokotas, izstieptas, apgrieztas olformas. Garumā vidēji 2cm, platumā 0.5-1.2cm. Lapas virspuse tumši zaļa, rudeņos mazliet mēdz sārtoties, spīdīgas ar labi redzamu dzīslojumu, apakšpusē lapas gaišākas, matētas. Ziedi bāli rozā, pieclapu, atrodas stublāja augšpusē. Auglis- sarkana, piecsēklu, miltaina, apaļa oga 6-8mm diametrā. Zied maijā- jūnijā, augļi nobriest no jūnija līdz septembrim.

Medicīniskam nolūkam ievāc auga lapas un dzinumus. Ievākšana norit divos laika periodos: agrā pavasarī pirms augs sāk ziedēt un rudenī, kad ir nobrieduši augļi līdz pilnīgai to nobiršanai (augusta beigas- septembra sākums). Vienā un tajā pašā vietā augu ievāc ne biežāk kā 5-6 gados. Augu žāvē labi ventilējamās telpas vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50-60C. Augu droga sastāv no lapām un dzinumiem, retāk no ziediem un augļiem. Miltenes augļi nav sevišķi garšīgi, tāpēc tos ievāc reti.

Ārstniecisko iedarbību nodrošina augā esošie fenoli un to pavadošās vielas (fenolglikozīdi): auga dzinumi satur arbutīnu (līdz 20%), lapas metilarbutīnu, hidrohinonu, n- metoksifenolu, 2-O-galloilarbutīnu, 6-O-galloilarbutīnu, piceozīdu. Lapas satur arī triterpenoīdus (ursulskābe un oleīnskābe, eritrodiols, uvaols, lupeols, alfa amirīns, beta amirīns), katehīni, antociāni (cianidīns, delfinidīns). Miltenes dzinumos atrastas fenolkarbonskābes un to pavadošās vielas (gallskābe līdz 6%, kofeīnskābe, n-kumarīnskābe, ceriņskābe, vanilīnskābe, ellagskābe, protokatehīnskābe, metilgallāts, korilagīns u.c.), flavonoīdi (kvercitīns, izokvercitīns, miricitrīns, hiperozīds), iridoīdi (unedozīds, monotropeīns), pirogallu grupas miecvielas (līdz 35%), organiskās skābes (hinīna, skudru), nelielā daudzumā ēteriskās eļļas, mikroelementi un makroelemeniti.

Ārstnieciskā nozīme

Miltenes lapas iedarbojas antiseptiski uz urīna izvadu orgāniem. Antimikrobo iedarbību nodrošina hidrohinons, kurš rodas arbutīna un metilarbutīna hidrolīzes rezultātā. Šī viela nodrošina arī urīna dzenošo iedarbību- tas kairina nieru audus un pastiprina urīna izdali. Pretiekaisuma īpašības nodrošina miecvielas.

Miltenes lapas pielieto zinātniskajā medicīnā, homeopātijā, dermatoloģijā un arī kosmetoloģijā. Ārstnieciskam nolūkam izmanto nostādinājumus un novārījumus no miltenes lapām, kā diurētisku, antiseptisku, antibakteriālu un pretiekaisuma līdzekli urīna izvada orgānu slimību gadījumā.

Miltenes preparātus var pielietot arī, kā savelkošus līdzekļus, diarejas, gastrīta un citu kuņģa- zarnu trakta slimību ārstēšanai. Pediatrijā izmanto miltenes augļu novārījumus pienā, lai ārstētu diareju un gastrītu.

Tautas medicīnā miltenes lapu novārījumu lieto dažu nieru  un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, ginekoloģijā dzemdes asiņošanu gadījumā, lai ārstētu saaukstēšanos, astmu, venēriskās slimības, reimatismu, nieru un kuņģa slimības.

Nav ieteicams lietot

Miltenes saturošus preparātus nedrīkst lietot ilglaicīgi, jo tas var raisīt sliktu pašsajūtu, vemšanu un arī nātreni. Tāpat arī to nedrīkst lietot grūtnieces, jo tā var veicināt dzemdes muskulatūras saraušanos un radīt abortu. Šis augs ir bīstams arī akūtu nieru saslimšanu gadījumā (glomerulonefrīts).

Lasīt par spradzeni->

 .