Mārdadzis īstais
Silybum marianum (L.) Gaertn.

Mārdadzis īstais (Silybum marianum (L.) Gaertn.)

 
    

Viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs augumā līdz 150cm. Spēcīgs stublājs, stāvs, maz sazarots, apmatots, kails vai viegli klāts ar “zirnekļu” pavedienu, veidojas 2 gadā. Piesaknes lapas lielas, līdz 80 cm garumā un 30 cm platumā, iestiepti ovālas, spēcīgi krokotas; stublāja lapas izkārtotas pamīšus, ādainas, spīdīgas ar baltu zīmējumu, gar lapas malu un dzīslām zem lapas dzelteni dzelkšņi. Ziedi aveņkrāsa- violeti vai purpura, savāktas vientuļās bumbveida ziedkopās- groziņos, kuri aizsargāti ar asām ziedkopu lapām. Ziedi tūbveida, divdzimuma. Auglis- balti pleķaina sēkliņa, krunkaina un garumā līdz 5mm. Zied visu vasaru. Augļi nobriest septembrī- oktobrī.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto nobriedušus žāvētus augļus, kā arī sēklas un sakneņus. Sēklas ievāc augustā- septembrī, kad sažūst kārbiņa. Ievāc agri no rīta, pirms atveras ziedi, žāvē un uzglabā elpojošos traukos 1 gadu. Saknes rok rudenī, mazgā, žāvē saulē vai piespiedu žāvētājos pie 40-50C temperatūras, uzglabā stingri noslēgtos traukos, ne ilgāk par 2 gadiem.

Pamata aktīvās vielas, kuras ir atrodamas īstā mārdadža augļos ir flavonoīdi un to atvasinājumi (silibīns, silikristīns, silidianīns, eriodiktiols u.c.), augu tauki (<32%), ēteriskā eļļa (0,08%), alkaloīdi, saponīni, gļotvielas, organiskās vielas, vitamīns E, K, D, B grupas vitamīni, biogēnie amīni (tiramīns, histamīns), makro un mikroelementi, olbaltumvielas u.c.

Ārstnieciskā nozīme

Īstā mārdadža preparāti pastiprina žults radi un izdali, pastiprina aknu aizsargfunkciju pret infekcijām un dažāda veida toksikozi. Tie rada antioksidantu iedarbību, stimulē strukturālo olbaltumvielu un fosfolipīdu sintēzi, stabilizē aknu šūnu membrānas un paātrina to reģenerāciju. Auga īpašības sniedz iespēju to izmantot, lai ārstētu hronisku hepatītu, cirozi, holecistītu, kā arī saindēšanos ar ķīmiskām vielā, tas būs lietderīgs arī cukura diabēta, hronisku gremošanas sistēmu saslimšanu, varikozo vēnu gadījumā.

Ārstnieciskam nolūkam var izmantot visas auga daļas, taču, biežāk, izmanto tieši augļus un sēklas, no kurām iegūst eļļu un miltus, kā arī var gatavot nostādinājumus un novārījumus.  Īstā mārdadža augļi tiek iekļauti maisījumos ar kuriem ārstē aknu un liesas slimības.

Īstā mārdadža preparātiem piemīt arī urīna dzenošas, temperatūru mazinošas, karminatīva, kā arī gremošanas trakta darbības normalizējoša iedarbība. Īstā mārdadža eļļu lieto arī ārīgi, kā brūču dziedējošu līdzekli. Sakņu novārījumu izmanto zobu skalošanai, zobu sāpju gadījumā, urīna aiztures, diarejas un krampju gadījumā.

Tautas medicīnā lieto īstā mārdadža sulu, kuru spiež no tā lapām, kā vieglu caurejas veicinošu, sviedru, urīna un žulti dzenošu līdzekli. Sakņu novārījumu lieto, lai ārstētu gastrītu, caureju, radikulītu, krampjus un urīna aizturi. Īstā mārdadža sēklu izspaidas vai milti palīdz mazina cukura saturu asinīs, attīra asinis un palīdz varikozo vēnu gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Īstā mārdadža preparātus nav vēlams lietot psihisku slimību gadījumā, kuras saistās ar nervu sistēmas traucējumiem. Jeb kādu hronisku slimību saasināšanās gadījumā. Tāpat arī, ja organismā ir pārlieku lielā koncentrācijā fosfors un kalcijs. Augu nelieto arī grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar to neārstē bērnus jaunākus par 3 gadiem.

Lasīt par mārrutku ->

 .