Latvijas teritorijā (sauvaļā) pamatā sastopamas potcelmu roze
(Rosa subcanina),vogēzu rozes (Rosa vosagiaca) un krokainās rozes (Rosa
cinnamomea L.). Protams, ir arī dažādas sugas ievestas ar dekoratīvu nozīmi,
taču tās nebūs tik populārai sastopamas, kā iepriekš minētās. Lielākie pēc
masas augļi būs krokainai rozei!
Mežrozīte
ir krūms, kurš var izaug vidēji 2m augstumā. Stublāji tiem, kā jau rozei ir
klāti ar ērkšķiem. Ziedi var būt gan blāvi rozīgi, sarkani un pat violeti.
Augļi mēdz būt olveida, apaļi un izstiepti, sasniedz garumā no 0.7- 3cm un
diametrā no 0.6-1.7cm. Auglī atrodas sēklas ar cietiem matiņiem.
Augļus
ievāc augustā- septembrī, kad tie ir ieguvuši izteiktu krāsu atbilstoši savai
sugai.
Ārstniecības
nolūkā, parasti izmanto mežrozītes augļus (Rosae fructus). Tos ievāc, kad tie
pilnībā ir nogatavojušies, sākot no augusta nereti līdz pat oktobra vidum,
atkarīgs no sezonas. Augļus ievākt drīkst līdz pirmām salnām, jo apsaldētiem
augļiem žāvējot zudīs lielākā daļa to vērtība. Ievāktos augļus žāvē saule,
bēniņos vai vislabāk krāsnīs, nepārsniedzot 80C.
Mežrozītes
augļi satur askorbīnskābe (2,5-5,5%), vitamīnus B2, K, P, riboflavīn,
karotinoīdus; provitamīnu A, kriptoksantīnu un citus, flavonoīdus (kvercetīns,
kaempferolu, izokvercetīnu, tilirozīdu), antociānus, taukvielas, cukuru (līdz
18%), pektīnvielas (līdz 14%), organiskās skābes (līdz 1,8%); ābolu un citronu
skābi, miecvielas (4-5%). Mežrozītes augļu sēklas satur eļļas, kuras ir bagātas
ar karotīnu un E vitamīnu.
Ārstnieciskā nozīme
Mežrozītes
augļu uzlējums palīdz nespecifiskai organisma rezistencei, pastiprina audu
reģenerācijas spēju un hormonu sintēzi, piedalās vielmaiņā, piemīt žults
dzenošas īpašības.
Augļu
bioloģiskā aktivitāte ir cieši saistīta ar askorbīnskābes saturu. Tai ir
izteiktas spējas iedarboties atjaunojoši, tā ir svarīgs elements
katalītiskajiem procesiem, kuri norisinās organisma audos, kā sarežģītu
fermentu sistēmas komponenti- koenzīmi, kas piedalās procesos starp kodolu un
citoplazmu. Ir noteikta arī aizsargīpašība askorbīnskābei, C- avitaminozes
gadījumā.
Pateicoties
askorbīnskābei un dehidroaskorbīnskābei, kura veidojas tai oksidējoties, rodas
stimulācija, kas palīdz organismam vieglāk cīnīties pret vides ietekmi-
infekcijas, vīrusi, vides negatīvā ietekme.
Askorbīnskābe
ir arī lielisks pret sklerozes līdzeklis. Tā samazina holesterīna saturu
asinīs, un piebremzē tā nogulsnēšanos uz asins vadu sieniņām.
Mežrozīšu
augļiem un to preparātiem ir izteikt iedarbība pret cingu, spēja stimulēt
virsnieru dziedzerus, lai sintezētu hormonus, piemīt pretiekaisuma un
diurētiska iedarbība.
Askorbīnskābes deficīts,
visbiežāk, novērojams civlēkiem, kuri ir pakļauti lielai fiziskai un
psihoemocionālai slodzei. Cilvēka organisms pats nav spējīgs
sintezēt askorbīnskābi, līdz ar to, to nepieciešams uzņemt pietiekamā
daudzumā.
Pieaugušam
cilvēkam ieteicamā dienas deva ir 50mg, taču pie lielām slodzēm, devu ieteicams
palielināt uz 70-100mg. Tāpat arī grūtniecības laikā deva palielinās uz 75mg,
zīdīšanas laikā līdz par 100mg. Bērniem līdz 7 gadiem nepieciešams 30-35mg, pēc
7 gadiem 50mg un vairāk. Protams, tas ir ideālais variants! Askorbīna skābi
nepieciešams uzņemt no dabīgiem augiem, ne iegādātiem aptiekā tablešu veidā, ja
tik tiešām ir vēlme nodrošināt pilnvērtīgi organismu.
Askorbīnskābe arī
ievērojami ietekmē acu veselību (pētījumu rezultātā ir noteikts liels
askorbīnskābes daudzums acs kristālā. Attīstoties kataraktai, daudzums
samazinās), tamdēļ mežrozīšu augļu preparāti ir ieguvuši stabilu vietu acu
slimību ārstēšanā, kuras saistās ar acs asins vadiem.
Tautas
medicīnā, pielieto
mežrozīšu augļu tēju, kuru lieto lai stiprinātu imunitāti, īpaši klepus un
saaukstēšanās slimību gadījumā (pneimonija, bronhu pneimonija u.c). Mežrozīšu
sīrupu var lietot arī lai uzlabotu apetīti. Svaigus augļus var izmantot arī kā
pret tārpu līdzekli. Sēklas izmanto, lai atbrīvotos no akmeņiem urīnu
izvada sistēmā un kā vieglu urīna dzenošu līdzekli reimatisma un podagras
gadījumā.
Ar
mežrozītes sēklu eļļu smērē saplaisājušus krūšu galus, trofiskās čūlas,
apdegumus, izgulējumus un staru bojājumus ādai. Dermatīta gadījumā to lieto, kā
iekšķīgi, tā ārēji.
Mežrozītes
lapas arī var lietot, kā pret caurejas līdzekli un pie dažādām kuņģa problēmām.
Nav ieteicams lietot
Mežrozītes
augļi spēj palielināt kuņģa skābes saturu, kas var radīt arī dažādas barības
vada saslimšanas. Tāpat arī augļa skābums var bojāt zobu emalju. Tāpēc ir
nepieciešams pēc lietošanas izskalot muti ar siltu ūdeni.
Pateicoties
K vitamīna saturam, tas palielina asins recēšanu, kas var ievērojami kaitēt
sirds nepietiekamības slimniekiem, tromboflebīta un endokardīta
slimniekiem.
Tā
kā mežrozīšu augļu sīrups veicina vēdera uzpūšanos, tad nepieciešams to
apvienot ar diļļu un pētersīļu lietošanu.
Bīstami
ir lietot šo augu arī cilvēkiem, kam ir tendence uz trombu veidošanos.
Kategoriski
nav ieteicams šo augu lietot, cilvēkiem ar dermatoloģiskām problēmām.
Tāpēc
mežrozīti nav ieteicams lietot ilglaicīgi, jo tas var radīt arī aknu bojājumus
un novest līdz dzeltenai kaitei.
Uztura receptes
Mežrozītes
vitamīnu nostādinājums
2 ēd.k. sausus mežrozīšu augļu, 2 glāzes ūdens, 20 gr.
cukurs.
Žāvētus augļus samaļ, aplej ar verdošu ūdeni un atstāj uz
4-5h. Atdala biezumus caur 5 slāņu marli, un pievieno cukuru. Dzer pirms ēšanas
pa pus glāzei.
Veselu
augļu vitamīnu dzēriens
10 gr. žāvētu mežrozīšu augļu, 1 glāze ūdens.
Augļus aplej ar verdošu ūdeni un vāra 10 emaljētā traukā,
nostādina 20-24h. Atdala biezumus caur 2 slāņiem marles. Dzer pa vienai glāzei
dienā. Gatavo nostādījumu ik dienas.
Tīrītu
mežrozīšu augļu nostādinājums
5 gr. mežrozīšu augļu, attīrītus no sēklām, 1 glāze ūdens.
Svaigus augļus iztīra no sēklām, nomazgā un aplej ar verdošu
ūdeni, nostādina 2-3h. Atdala biezumus caur 2 slāņiem marles. Dzer pa vienai
glāzei dienā.
Mežrozīšu
augļu tēja
1 glāzi žāvētus mežrozīšu augļus, 1 glāze žāvētu pīlādža ogu,
0,5 glāzes žāvētas upenes, 1 sauju žāvētu zemeņu lapu, 1 glāze žāvētu burkānu.
Visas sastāvdaļas samaisa un lieto, kā tēju: 2 ēd.k drogas
aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens un notur 5-7 minūtes.
Mežrozītes
augļu ķīselis
100 gr. žāvētu un sasmalcinātu mežrozīšu augļu, 150 gr.
cukura, 50 gr. kartupeļu cietes, 0.5 gr. citronskābes, 1L ūdens.
Mežrozītes augļus nomazgā, izžāvē 40-50C temperatūrā un
sasmalcina. Aplej ar ūdeni un vāra 15 minūtes. Novārījumam atdala biezumus caur
5 slāņu marli, pievieno citronskābi (vai citrona daiviņas), pievienot ūdenī
atšķaidītu cieti. Vārīt līdz gatavs, nepārtraukti maisot. Vārot pievieno
cukuru.
Mežrozīšu
ziedlapiņu sīrups
30 gr. mežrozītes ziedlapiņu, 1L ūdens, 700 gr. cukura.
Ūdenī izšķīdina cukuru, uzvāra. Ar karstu sīrupu aplej
mežrozītes ziedlapiņas un atkal uzvāra. Nostādina 10-12h aizvērtā traukā.
Iegūto sīrupu izmanto, lai aromatizētu ķīseļus, dzērienus un želejas.
Mežrozīšu
ziedlapiņu ķīselis
2 glāzes mežrozīšu ziedlapiņu sīrupa, 90 gr. kartupeļu
cietes, 2L ūdens.
Mežrozīšu ziedlapiņu sīrupam pievieno 1,5L ūdeni un uzvāra.
Pārējā ūdenī atšķaida kartupeļu cieti un lej verdošā sīrupa ūdenī, rūpīgi
maisot. Uzvāra un pasniedz atdzesētu.
Mežrozīšu ziedlapiņu
ievārījums
100 gr. mežrozītes ziedlapiņas, 700 gr. cukura, 1L ūdens, 1
gr. citronskābes.
Mežrozītes ziedlapiņas aplej ar cukura sīrupu, pievieno citronskābi
un uzvāra. Saliet burciņās un uzglabāt aukstumā.
Svaigu mežrozīšu
augļu kompots
4 glāzes svaigu mežrozīšu augļu, 20 gr. ābolu, 150 gr.
cukura, 1 gr. citronskābes, 1L ūdens.
Mežrozīšu augļus iztīra no sēklām, rūpīgi nomazgā, aplej ar
ūdeni un vāra 5 minūtes, pievieno ābolu šķēlītes, cukuru, citronskābi un
turpina vārīt līdz gatavs.
Mežrozīšu
augļu un dzērveņu ievārījums
1 kg svaigu mežrozīšu augļu, 400 gr. dzērvenes, 1.6 kg
cukura.
Svaigus mežrozīšu augļus iztīra no sēklām, mazgā, uzvāra
nelielā daudzumā ūdens un nolej ūdeni. Uzvārītus mežrozīšu augļus aplej ar 70%
cukura sīrupu, pievieno dzērvenes un vāra līdz gatavs.
Mežrozīšu
povidla
1 kg svaigu mežrozīšu augļu, 1 glāze ūdens, 700 gr. cukura.
Svaigus mežrozīšu augļus mazgā, atbrīvo no sēklām, atkal mazgā un vāra līdz
augļi paliek mīksti. Berž caur sietu, iegūto biezeni uzvāra, pievieno cukuru un
vāra līdz gatavs. Fasē burciņās un pasterizē 20 minūtes.
Mežrozīšu
augļu dzēriens
8 ēd.k. žāvētu mežrozīšu augļu, 4 ēd.k cukura, 4 glāzes
verdoša ūdens.
Nomazgātus mežrozīšu augļus samaļ, aplej ar verdošu ūdeni,
aizver ar vāciņu, liek uz uguns un vāra 10 minūtes. Noņem no uguns un atstāj
nostāties uz 4-6h. Atdala biezumus, pievieno cukuru, aromatizācijai pievieno
citrona miziņu un samaisa.
Svaigu
mežrozīšu augļu sīrups
1 kg svaigu mežrozīšu augļu, 1 kg cukura, 1.2L ūdens.
Mežrozīšu augļus sagriež un iztīra sēklas, rūpīgi nomazgā
tekošā ūdenī, samaļ gaļas mašīnā. Aplej ar 0.5L ūdens un vāra 10 minūtes, tad
pievieno 60% cukura sīrupu ( 7 glāzes) un vāra 15-20 minūtes. Atdala biezumus
un lej burciņās vai pudelēs. Iegūto sīrupu izmanto dažādu ēdienu un dzērienu
gatavošanā. Izspaidas izmanto, kā pildījumu un piedevu citiem ēdieniem.