Mežrozīte
ROSA

Latvijas teritorijā (sauvaļā) pamatā sastopamas potcelmu roze (Rosa subcanina),vogēzu rozes (Rosa vosagiaca) un krokainās rozes (Rosa cinnamomea L.). Protams, ir arī dažādas sugas ievestas ar dekoratīvu nozīmi, taču tās nebūs tik populārai sastopamas, kā iepriekš minētās. Lielākie pēc masas augļi būs krokainai rozei!

Mežrozīte ir krūms, kurš var izaug vidēji 2m augstumā. Stublāji tiem, kā jau rozei ir klāti ar ērkšķiem. Ziedi var būt gan blāvi rozīgi, sarkani un pat violeti. Augļi mēdz būt olveida, apaļi un izstiepti, sasniedz garumā no 0.7- 3cm un diametrā no 0.6-1.7cm. Auglī atrodas sēklas ar cietiem matiņiem.

Augļus ievāc augustā- septembrī, kad tie ir ieguvuši izteiktu krāsu atbilstoši savai sugai.

Ārstniecības nolūkā, parasti izmanto mežrozītes augļus (Rosae fructus). Tos ievāc, kad tie pilnībā ir nogatavojušies, sākot no augusta nereti līdz pat oktobra vidum, atkarīgs no sezonas. Augļus ievākt drīkst līdz pirmām salnām, jo apsaldētiem augļiem žāvējot zudīs lielākā daļa to vērtība. Ievāktos augļus žāvē saule, bēniņos vai vislabāk krāsnīs, nepārsniedzot 80C.

Mežrozītes augļi satur askorbīnskābe (2,5-5,5%), vitamīnus B2, K, P, riboflavīn, karotinoīdus; provitamīnu A, kriptoksantīnu un citus, flavonoīdus (kvercetīns, kaempferolu, izokvercetīnu, tilirozīdu), antociānus, taukvielas, cukuru (līdz 18%), pektīnvielas (līdz 14%), organiskās skābes (līdz 1,8%); ābolu un citronu skābi, miecvielas (4-5%). Mežrozītes augļu sēklas satur eļļas, kuras ir bagātas ar karotīnu un E vitamīnu.

Ārstnieciskā nozīme

Mežrozītes augļu uzlējums palīdz nespecifiskai organisma rezistencei, pastiprina audu reģenerācijas spēju un hormonu sintēzi, piedalās vielmaiņā, piemīt žults dzenošas īpašības.

Augļu bioloģiskā aktivitāte ir cieši saistīta ar askorbīnskābes saturu. Tai ir izteiktas spējas iedarboties atjaunojoši, tā ir svarīgs elements katalītiskajiem procesiem, kuri norisinās organisma audos, kā sarežģītu fermentu sistēmas komponenti- koenzīmi, kas piedalās procesos starp kodolu un citoplazmu. Ir noteikta arī aizsargīpašība askorbīnskābei, C- avitaminozes gadījumā.

Pateicoties askorbīnskābei un dehidroaskorbīnskābei, kura veidojas tai oksidējoties, rodas stimulācija, kas palīdz organismam vieglāk cīnīties pret vides ietekmi- infekcijas, vīrusi, vides negatīvā ietekme.

Askorbīnskābe ir arī lielisks pret sklerozes līdzeklis. Tā samazina holesterīna saturu asinīs, un piebremzē tā nogulsnēšanos uz asins vadu sieniņām.

Mežrozīšu augļiem un to preparātiem ir izteikt iedarbība pret cingu, spēja stimulēt virsnieru dziedzerus, lai sintezētu hormonus, piemīt pretiekaisuma un diurētiska iedarbība.

Askorbīnskābes deficīts, visbiežāk, novērojams civlēkiem, kuri ir pakļauti lielai fiziskai un psihoemocionālai slodzei. Cilvēka organisms pats nav spējīgs sintezēt askorbīnskābi, līdz ar to, to nepieciešams uzņemt pietiekamā daudzumā.

Pieaugušam cilvēkam ieteicamā dienas deva ir 50mg, taču pie lielām slodzēm, devu ieteicams palielināt uz 70-100mg. Tāpat arī grūtniecības laikā deva palielinās uz 75mg, zīdīšanas laikā līdz par 100mg. Bērniem līdz 7 gadiem nepieciešams 30-35mg, pēc 7 gadiem 50mg un vairāk. Protams, tas ir ideālais variants! Askorbīna skābi nepieciešams uzņemt no dabīgiem augiem, ne iegādātiem aptiekā tablešu veidā, ja tik tiešām ir vēlme nodrošināt pilnvērtīgi organismu.

Askorbīnskābe arī ievērojami ietekmē acu veselību (pētījumu rezultātā ir noteikts liels askorbīnskābes daudzums acs kristālā. Attīstoties kataraktai, daudzums samazinās), tamdēļ mežrozīšu augļu preparāti ir ieguvuši stabilu vietu acu slimību ārstēšanā, kuras saistās ar acs asins vadiem.

Tautas medicīnā, pielieto mežrozīšu augļu tēju, kuru lieto lai stiprinātu imunitāti, īpaši klepus un saaukstēšanās slimību gadījumā (pneimonija, bronhu pneimonija u.c). Mežrozīšu sīrupu var lietot arī lai uzlabotu apetīti. Svaigus augļus var izmantot arī kā pret tārpu līdzekli. Sēklas izmanto, lai atbrīvotos no akmeņiem urīnu izvada sistēmā un kā vieglu urīna dzenošu līdzekli reimatisma un podagras gadījumā.

Ar mežrozītes sēklu eļļu smērē saplaisājušus krūšu galus, trofiskās čūlas, apdegumus, izgulējumus un staru bojājumus ādai. Dermatīta gadījumā to lieto, kā iekšķīgi, tā ārēji.

Mežrozītes lapas arī var lietot, kā pret caurejas līdzekli un pie dažādām kuņģa problēmām.

Nav ieteicams lietot 

Mežrozītes augļi spēj palielināt kuņģa skābes saturu, kas var radīt arī dažādas barības vada saslimšanas. Tāpat arī augļa skābums var bojāt zobu emalju. Tāpēc ir nepieciešams pēc lietošanas izskalot muti ar siltu ūdeni.

Pateicoties K vitamīna saturam, tas palielina asins recēšanu, kas var ievērojami kaitēt sirds nepietiekamības slimniekiem, tromboflebīta un endokardīta slimniekiem. 

Tā kā mežrozīšu augļu sīrups veicina vēdera uzpūšanos, tad nepieciešams to apvienot ar diļļu un pētersīļu lietošanu.

Bīstami ir lietot šo augu arī cilvēkiem, kam ir tendence uz trombu veidošanos.

Kategoriski nav ieteicams šo augu lietot, cilvēkiem ar dermatoloģiskām problēmām.

Tāpēc mežrozīti nav ieteicams lietot ilglaicīgi, jo tas var radīt arī aknu bojājumus un novest līdz dzeltenai kaitei.

Uztura receptes

Mežrozītes vitamīnu nostādinājums

2 ēd.k. sausus mežrozīšu augļu, 2 glāzes ūdens, 20 gr. cukurs.

Žāvētus augļus samaļ, aplej ar verdošu ūdeni un atstāj uz 4-5h. Atdala biezumus caur 5 slāņu marli, un pievieno cukuru. Dzer pirms ēšanas pa pus glāzei.

Veselu augļu vitamīnu dzēriens

10 gr. žāvētu mežrozīšu augļu, 1 glāze ūdens.

Augļus aplej ar verdošu ūdeni un vāra 10 emaljētā traukā, nostādina 20-24h. Atdala biezumus caur 2 slāņiem marles. Dzer pa vienai glāzei dienā. Gatavo nostādījumu ik dienas.

Tīrītu mežrozīšu augļu nostādinājums

5 gr. mežrozīšu augļu, attīrītus no sēklām, 1 glāze ūdens.

Svaigus augļus iztīra no sēklām, nomazgā un aplej ar verdošu ūdeni, nostādina 2-3h. Atdala biezumus caur 2 slāņiem marles. Dzer pa vienai glāzei dienā.

Mežrozīšu augļu tēja

1 glāzi žāvētus mežrozīšu augļus, 1 glāze žāvētu pīlādža ogu, 0,5 glāzes žāvētas upenes, 1 sauju žāvētu zemeņu lapu, 1 glāze žāvētu burkānu.

Visas sastāvdaļas samaisa un lieto, kā tēju: 2 ēd.k drogas aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens un notur 5-7 minūtes.

Mežrozītes augļu ķīselis

100 gr. žāvētu un sasmalcinātu mežrozīšu augļu, 150 gr. cukura, 50 gr. kartupeļu cietes, 0.5 gr. citronskābes, 1L ūdens.

Mežrozītes augļus nomazgā, izžāvē 40-50C temperatūrā un sasmalcina. Aplej ar ūdeni un vāra 15 minūtes. Novārījumam atdala biezumus caur 5 slāņu marli, pievieno citronskābi (vai citrona daiviņas), pievienot ūdenī atšķaidītu cieti. Vārīt līdz gatavs, nepārtraukti maisot. Vārot pievieno cukuru.

Mežrozīšu ziedlapiņu sīrups

30 gr. mežrozītes ziedlapiņu, 1L ūdens, 700 gr. cukura.

Ūdenī izšķīdina cukuru, uzvāra. Ar karstu sīrupu aplej mežrozītes ziedlapiņas un atkal uzvāra. Nostādina 10-12h aizvērtā traukā. Iegūto sīrupu izmanto, lai aromatizētu ķīseļus, dzērienus un želejas.

Mežrozīšu ziedlapiņu ķīselis

2 glāzes mežrozīšu ziedlapiņu sīrupa, 90 gr. kartupeļu cietes, 2L ūdens.

Mežrozīšu ziedlapiņu sīrupam pievieno 1,5L ūdeni un uzvāra. Pārējā ūdenī atšķaida kartupeļu cieti un lej verdošā sīrupa ūdenī, rūpīgi maisot. Uzvāra un pasniedz atdzesētu.

Mežrozīšu ziedlapiņu ievārījums

100 gr. mežrozītes ziedlapiņas, 700 gr. cukura, 1L ūdens, 1 gr. citronskābes.

Mežrozītes ziedlapiņas aplej ar cukura sīrupu, pievieno citronskābi un uzvāra. Saliet burciņās un uzglabāt aukstumā.

Svaigu mežrozīšu augļu kompots

4 glāzes svaigu mežrozīšu augļu, 20 gr. ābolu, 150 gr. cukura, 1 gr. citronskābes, 1L ūdens.

Mežrozīšu augļus iztīra no sēklām, rūpīgi nomazgā, aplej ar ūdeni un vāra 5 minūtes, pievieno ābolu šķēlītes, cukuru, citronskābi un turpina vārīt līdz gatavs.

Mežrozīšu augļu un dzērveņu ievārījums

1 kg svaigu mežrozīšu augļu, 400 gr. dzērvenes, 1.6 kg cukura.

Svaigus mežrozīšu augļus iztīra no sēklām, mazgā, uzvāra nelielā daudzumā ūdens un nolej ūdeni. Uzvārītus mežrozīšu augļus aplej ar 70% cukura sīrupu, pievieno dzērvenes un vāra līdz gatavs.

Mežrozīšu povidla

1 kg svaigu mežrozīšu augļu, 1 glāze ūdens, 700 gr. cukura. Svaigus mežrozīšu augļus mazgā, atbrīvo no sēklām, atkal mazgā un vāra līdz augļi paliek mīksti. Berž caur sietu, iegūto biezeni uzvāra, pievieno cukuru un vāra līdz gatavs. Fasē burciņās un pasterizē 20 minūtes.

Mežrozīšu augļu dzēriens

8 ēd.k. žāvētu mežrozīšu augļu, 4 ēd.k cukura, 4 glāzes verdoša ūdens.

Nomazgātus mežrozīšu augļus samaļ, aplej ar verdošu ūdeni, aizver ar vāciņu, liek uz uguns un vāra 10 minūtes. Noņem no uguns un atstāj nostāties uz 4-6h. Atdala biezumus, pievieno cukuru, aromatizācijai pievieno citrona miziņu un samaisa.

Svaigu mežrozīšu augļu sīrups

1 kg svaigu mežrozīšu augļu, 1 kg cukura, 1.2L ūdens.

Mežrozīšu augļus sagriež un iztīra sēklas, rūpīgi nomazgā tekošā ūdenī, samaļ gaļas mašīnā. Aplej ar 0.5L ūdens un vāra 10 minūtes, tad pievieno 60% cukura sīrupu ( 7 glāzes) un vāra 15-20 minūtes. Atdala biezumus un lej burciņās vai pudelēs. Iegūto sīrupu izmanto dažādu ēdienu un dzērienu gatavošanā. Izspaidas izmanto, kā pildījumu un piedevu citiem ēdieniem.

Lasīt par parasto pabērzu ->

 .