Bioloģiskais apraksts
Latvijas teritorijā (sauvaļā) pamatā sastopamas potcelmu roze
(Rosa subcanina),vogēzu rozes (Rosa vosagiaca) un krokainās rozes (Rosa rugosa Thunb.). Protams, ir arī dažādas sugas ievestas ar dekoratīvu nozīmi,
taču tās nebūs tik populārai sastopamas, kā iepriekš minētās. Lielākie pēc
masas augļi būs krokainai rozei!
Mežrozīte
ir krūms, kurš var izaug vidēji 2m augstumā. Stublāji tiem, kā jau rozei ir
klāti ar ērkšķiem. Ziedi var būt gan blāvi rozīgi, sarkani un pat violeti.
Augļi mēdz būt olveida, apaļi un izstiepti, sasniedz garumā no 0.7- 3cm un
diametrā no 0.6-1.7cm. Auglī atrodas sēklas ar cietiem matiņiem.
Ievākšana un apstrāde
Mežrozītes augļus ievāc augustā un septembrī, kad tie ir pilnībā nogatavojušies un ieguvuši izteiktu krāsu, raksturīgu konkrētajai sugai. Ārstniecības nolūkos, galvenokārt, izmanto augļus (Rosae fructus), taču arī lapas un ziedus var ievākt specifiskām preparātu formām. Augļus drīkst ievākt līdz pirmām salnām, jo apsaldētiem augļiem žāvēšanas laikā zūd lielākā daļa vērtīgo vielu, īpaši C vitamīns un flavonoīdi.Žāvēšanai piemēroti ir saulaini, labi vēdināti bēniņi, vai arī žāvēšana krāsnī, nepārsniedzot 50 °C, lai saglabātu bioaktīvo vielu stabilitāti. Lapas ievāc vasaras vidū, pirms ziedēšanas, kad tās ir pilnībā attīstītas, bet vēl nav pārāk cietas, jo vecākas lapas satur vairāk lignīna un mazāk aktīvo vielu. Ziedus ievāc pilnīgi atvērušos, parasti jūnija beigās vai jūlijā, tieši pirms to aromātiskā un antioksidantu potenciāla maksimuma.
Ievāktos augļus, lapas un ziedus žāvē atsevišķi, izvairoties no mitruma un tiešas saules gaismas, lai saglabātu aktīvās vielas. Pēc žāvēšanas tos glabā cieši noslēgtos traukos sausā, tumšā un vēsā vietā, lai nodrošinātu maksimālu ārstniecisko iedarbību līdz nākamajai sezonai.
Ķīmiskais sastāvs
Mežrozītes augļi ir īpaši bagāti ar askorbīnskābi (C vitamīnu), kura saturs var sasniegt 2,5–5,5 %, padarot tos par vienu no bagātākajiem, dabiskajiem C vitamīna avotiem. Augļos ir arī B grupas vitamīni (B2, riboflavīns), vitamīns K, vitamīns P (bioflavonoīdi), provitamīns A un karotinoīdi, tai skaitā kriptoksantīns.
No fenoliskajiem savienojumiem augļi satur flavonoīdus- kvercetīnu, kaempferolu, izokvercetīnu, tilirozīdu, kā arī antociānus, kuri nodrošina antioksidantu īpašības. Augļos ir līdz 18 % cukuru (fruktoze, glikoze, saharoze) un apmēram 14 % pektīnvielu, kas veicina gremošanas sistēmas darbību un saista toksīnus.
Organiskās skābes (līdz 1,8 %) ietver ābolskābi, citronu skābi un citus savienojumus, kas piešķir augļiem raksturīgo skābuma un garšas profilu. Mežrozītes satur arī miecvielas (4–5 %) un nelielu daudzumu taukvielu.
Mežrozītes sēklas ir īpaši vērtīgas – tās satur eļļas, kas bagātas ar karotīnu, E vitamīnu, taukskābēm (oleīnskābi, linolskābi), kā arī sterīniem un fosfolipīdiem. Šīs sēklu eļļas tiek plaši izmantotas gan uzturā, gan kosmētikā, pateicoties to antioksidantu un mitrinošajām īpašībām.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Mežrozītes augļu preparāti ir vērtīgi nespecifiskas organisma rezistences veicināšanai, audu atjaunošanai un hormonu sintēzes stimulēšanai. Tie piedalās vielmaiņas procesos, veicina žults izdalīšanos un uzlabo gremošanu. Augļu bioloģiskā aktivitāte, galvenokārt, saistīta ar askorbīnskābi, kuras saturs augļos ir ievērojams. Askorbīnskābe un tās oksidētais atvasinājums dehidroaskorbīnskābe darbojas kā spēcīgi antioksidanti, atvieglojot organisma cīņu pret infekcijām, vīrusiem un citiem vides stresoriem.C vitamīns veicina fermentu sistēmu darbību audos, piedaloties šūnu katalītiskajos procesos un starp kodolu un citoplazmu notiekošajos bioķīmiskajos mehānismos. Tas novērš C vitamīna deficīta simptomus, piemēram, cingu, veicina asinsvadu elastību, samazina holesterīna nogulsnēšanos un kavē aterosklerotisko plāksnīšu veidošanos.
Mežrozīšu augļi stimulē virsnieru dziedzeru darbību, piedalās hormonālās līdzsvara uzturēšanā, kā arī piemīt pretiekaisuma, diurētiskas un atjaunojošas īpašības. Regulāra lietošana palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas, veicina imūnsistēmas darbību un aizsargā acis- pētījumos pierādīts, ka acs kristāla šķidrumā atrodams augsts askorbīnskābes līmenis, kas samazina kataraktas risku.
Rekomendētās dienas devas ir: pieaugušajiem – 50 mg, pie lielām slodzēm vai stresa situācijās 70–100 mg; grūtniecēm 75 mg, zīdīšanas laikā līdz 100 mg; bērniem līdz 7 gadiem 30–35 mg, pēc 7 gadiem 50 mg vai vairāk. Prioritāte ir dabīgiem C vitamīna avotiem, piemēram, mežrozīšu augļiem, nevis sintētiskām tabletēm.
Papildus askorbīnskābei augļi satur karotinoīdus, provitamīnu A, kriptoksantīnu un bioflavonoīdus, kas piedalās antioksidatīvās aizsardzības procesos, stabilizē šūnu membrānas un novērš oksidatīvo stresu, kas saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā mežrozītes augļi tiek izmantoti imunitātes stiprināšanai un kā profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanās slimībām, tostarp bronhu un pneimonijas gadījumos. Sīrupu lieto apetītes uzlabošanai, savukārt, svaigus augļus tradicionāli izmanto kā pretparazītu līdzekli.Mežrozīšu sēklu eļļa ir ārkārtīgi vērtīga dermatoloģijā- to lieto saplaisājušu krūšu galu, trofisko čūlu, apdegumu un staru bojājumu ārstēšanai, gan iekšķīgi, gan lokāli. Dermatīta gadījumos eļļu var lietot gan uz ādas, gan kā piedevu vannai.
Mežrozīšu lapas tautas medicīnā tiek izmantotas kā pretcaurejas līdzeklis, kā arī kuņģa un gremošanas trakta atbalsts. Nostādinājumi vai uzlējumi no augļiem un lapām tiek pielietoti arī kā urīndzenošs līdzeklis, īpaši reimatisma un podagras gadījumā, palīdzot izvadīt urīnskābi un sāļus no organisma.
Pasaules literatūrā arī minēts, ka mežrozīšu augļi un to ekstrakti var palīdzēt normalizēt nieru un aknu darbību, samazināt urīnskābes līmeni un veicināt asinsriti, padarot augu par vērtīgu līdzekli gan profilaksē, gan papildus ārstniecībā.