Parastā ligzdene
Neottia nidus-avis L.

    

Parastā ligzdene ir daudzgadīgs augs, kurš sasniedz augumu 20-45cm. Augam ir spēcīgs saknenis, kurš sastāv no daudzām resnām saknēm, kuras radiāli izdalās uz visām pusēm. Stublāji klāti ar brūnganu zvīņojumu (3-5 gab.) un attīstītu lapu nav kā tādu. Attīstības sākumā stublāji ir dzeltenā krāsā, vēlāk tie iegūst brūnu toni. Ziedi ir brūngani dzelteni, lieli, aromātiski, ar medus smaržu, izvietoti garā (<20cm) čemurveidīgā ziedkopā. Parastā ligzdene zied jūnijā- jūlijā. Tuvāk rudenim formējas auglis- daudzsēklu kārbiņa.

Parastā ligzdene ir saprofīts (mikotrofs), kurā nav hlorofila. Sēklas attīstās augsnē sēņu simbiozē. Pirmos gadus, kad ligzdene ir ieaugusi, saknes attīstās lēni, sestajā dzīves gadā ir tikai 4-5 starpmezgli. Uz 9-10 gadu no sakneņa izaug virszemes dzinums. Stublājs dzīvo tikai 2 mēnešus un tad tas nokalsts.

Augs vairojas ar sēklu palīdzību un veģetatīvi. Pēc sēklu nobriešanas saknenis nomirst, taču uz saknēm attīstās pumpuri, kas sniedz sākumu jauniem augiem. Dažkārt, ligzdenes ziedēšana nenotiek, jo tā nav spējīga izlauzties cauri zemes klātnei, šādos gadījumos ziedi mēdz attīstīties zemes klātnē. Notiek pašapputeksnēšanās un sēklas sāk augt pa tiešo no sēklu kārbiņas.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu (stublājus, ziedus) un saknes. Virszemes daļu ievāc auga ziedēšanas periodā (jūnijs- jūlijs), saknes rok rudenī. Saknes rūpīgi attīra no augsnes un piemaisījumiem, tad skalo tekošā ūdenī. Žāvē saknes piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50C temperatūru. Žāvētu drogu uzglabā auduma vai papīra maisos ne ilgāk par 2 gadiem.

Virszemes daļu griež ar dārznieku šķērēm vai nazi, izvēlas tikai veselus augus. Izklāj augus plānā slānī uz sietiem, ne biezākā par 5cm, bieži drogu uzrušinot, lai tā nesāktu pūt. Rūpīgi izžāvētu augu uzglabā papīra maisos, ne ilgāk par 2 gadiem.

Parastās ligzdenes ķīmiskais sastāvs, praktiski, ir neizpētīts. Taču auga virszemes daļā un saknē ir atrasti alkaloīdi un kumarīni, glikozīds loroglosīns, kā arī dažas organiskās skābes.

Ārstnieciskā nozīme

Parastās ligzdenes ārstnieciskā nozīme saistās ar tajā esošajiem alkaloīdiem, kumarīniem un glikozīdu loroglosīnu. Sedatīvās, sāpju remdējošās un pret krampju īpašības ir pārbaudītas eksperimentāli. Augā esošie alkaloīdi iedarbojas kā pret helmintu līdzekļi, kā arī tiem piemīt baktericīdas īpašības. Kumarīni bremzē asins recēšanas procesus, paātrina brūču dzīšanu.

Ārstnieciskie līdzekļi uz parastās ligzdenes bāzes var būt izmantoti, lai apstrādātu strutojošas un ilgi nedzīstošas rētas.

Tautas medicīnā parastā ligzdene ir pazīstama jau sen. Tās ūdens nostādinājumu pielieto, lai ārstētu malāriju. Šo ašu līdzekli izmantoja arī pret epilepsiju. Ar auga virszemes daļas novārījumu izsens ārstē malāriju. Sakneņa novārījumu izmantoja, lai no zarnu trakta izdzītu cērmes.

Ziede no smalcināta sakneņa izmanto hemoroīdu ārstēšanai. Smalcināta auga virszemes daļa vai saknenis palīdz mazināt zobu sāpes, kā arī tiek lietots ārīgi, lai dziedētu brūces, griezumus, apdegumus un čūlas.

Nav ieteicams lietot

Šo augu nav ieteicams lietot, ja ir tendence uz alerģijām. Kā arī grūtniecības un laktācijas periodā. Šo augu neizmanto maziem bērniem.

Lasīt par ārstniecības lupstāju ->

 .