Tomāts
Lycopersicon esculentum Mill.

   

Tomāts ir viengadīgs lakstaugs līdz 150cm augstumam. Stublāji, tāpat kā lapas klātas dziedzera matiņiem. Lapas izkārtotas pamīšus, bez pielapēm, no apakšpuses pelēcīgi zaļas, augšpusē tumši zaļas, lapas izstieptas, šķeltas. Ziedi dzelteni, divdzimuma uz gariem ziedkātiem, izkārtoti cimozās ziedkopās.

Auglis- daudzligzdu oga, visbiežāk, sarkana. Augs spēj apputeksnēt sevi pats, vairojas ar sēklu palīdzību.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto augļus, taču ārstnieciskas īpašības piemīt arī stublājiem un lapām. Augļus, ierasti, izmanto svaigā veidā, savukārt, citas augu daļas žāvētas. Augļus vislabāk uzglabāt ir papīra maisos, istabas temperatūrā, vietā uz kuru nespīd tiešā veidā saules stari. Žāvētus stublājus un lapas uzglabā papīra maisos līdz 1 gadam.

Tomāta augļi satur daudz bioloģiski vērtīgas vielas. Tajos ir olbaltumvielas, fermenti, aminoskābes, steriņi, triterpēna saponīni, ogļhidrāti, organiskās skābes (skābeņskābe u.c.), vitamīni C, PP, B1, B2, B3, B6, B9, beta karotīns, cukuri (fruktoze un glikoze), minerālās vielas kālijs, kalcijs, nātrijs, magnijs, fosfors, cinks, dzelzs, varšs, jods u.c. Turklāt, tomāta augļos ir daudz karotīna, likopīna, serotonīna, tiramīna, fitoēna, neurosporīna, nealikopīna, likosantīna, likofilla, antociānu, augsti molekulārās taukskābes (steraīnskābe, linolskābe, plamintskābe), fenolkarbonskābes (kofeīnskābes, kumārskābes, ferulskābes) un ascīzskābe. Lapas un negatavi augļi sevī ietver arī alkoloīdus un ēteriskās vielas.

Ārstnieciskā nozīme

Tomātu ārstnieciskās īpašības ir visnotaļ plašas un tās vērtē augstu. Tomātiem (īpaši augļi) piemīt antioksidanta, antidepresanta, pretiekaisuma, imūnstimulējošas, antisklerotiskas, diurētiskas, žulti dzenošas, pret novecošanas, saules aizsargājošas īpašības.

Tomāta augļos esošais likopīns ir spēcīgs antioksidants, kurš spēj aizsargāt organisma šūnas no brīvo radikāļu graujošās iedarbības, turklāt, tas stiprina asinsvadus, neļauj attīstīties ļaundabīgiem veidojumiem (īpaši vairogdziedzerī un melanomas) un neļauj notikt mutācijai DNS, mazina sirds asinsvadu slimības (insults, infarkts), trombu veidošanos un aterosklerozi asinsvadiem, neļauj oksidēties holesterīnam.

Tomāta augļi labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību, normalizē vielmaiņu, samazina asinsspiedienu, stimulē imūno sistēmu, baro sirds muskuli, uzlabo vīriešu dzimumu orgānu darbību un uzlabo asins sastāvu, turklāt apgādā cilvēka organismu ar daudziem dzīvībai svarīgiem vitamīniem un mikro-, makroelementiem, organiskajām skābēm. Aizsargā matus un sejas ādu no saules kaitīgās ietekmes un uztur ādai jaunības efektu, uzlabojot krāsu un izgludinot grumbas. Augļi sašķeļ un izvada no organisma toksīnus, palīdz cīnīties ar depresiju negatīvajām sekām un stresu. Kas vēl būtisks, tomāta augļu lietošanā ir mazs kaloriju saturs, kas svarīgi cukura diabēta slimniekiem un tiem kas cieš no aptaukošanās.

Tomāta augļus izsens lieto arī tautas medicīnā. Zintnieki tomāta augļus iesaka, lai normalizētu vielmaiņu un gremošanu kopumā. Augļus lieto arī kā urīna dzenošu līdzekli, lai ārstētu nieru un urīnpūšļa slimības, kā arī lai iedarbotos uz nervu sistēmu, kā antidepresantu.

Tautas medicīnā tomāta augļus izmanto arī, lai ārstētu vecuma sklerozi, anēmiju, cukura diabētu, aptaukošanos, aizcietējumus, strutojošas brūces un čūlas. Agrāk, lai ārstētu apdegumus un kašķi izmantoja eļļu, kurā cepa tomātus.

Nav ieteicams lietot

Tomāta augļus, nav vēlams lietot cilvēkiem ar pārtikas alerģijām, kā arī nevajadzētu šos augļus lietot cilvēkiem, kuri sirgst ar artrītu, podagru, žultsakmeņu vai nierakmeņu slimību.

Nav vērts lietot marinētus un konservētus tomātus, ja sirgstat ar kuņģa čūlu, hipertoniju un sirds asinsvadu slimību. Tomātu augļi var izprovocēt pankreatīta un kuņģa čūlas saasinājumus.