- Angliski: field Horsetail
- Vāciski: Acker-Schachtelhalm
- Zviedru: åkerfräken
- Igauņu: põldosi
- Lietuviešu: dirvinis asiūklis
- Krievu: хвощ полевой
Tīruma kosa ir daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu
sakneni un smalkām saknītēm. Agrā pavasarī augs veido nesazarotus, sarkani
brūnus stublājus augumā līdz 25cm, kuru galotnē ir sporu vālīte. Sporas
nobriest maijā, pēc kā stublājs atmirst un veidojas neauglīgs, sazarots, zaļš
augs augumā 30-60cm. Zari tam ir daudz, tie vērsti slīpi uz augšu. Lapas
neattīstītas. Vasaras zaļie stublāji raupji, abrazīvi uz tausti, tas
pateicoties silīcijskābes kristāliem, kuri veidojas uz tā.
Ārstnieciskiem nolūkiem izmanto vasaras zaļā auga
virszemes daļu. Ievāc tos visas vasaras garumā, ātri žāvē ēnā vai žāvētājos,
nepārsniedzot 40—50C temperatūru.
Augs satur flavonoīdus
(kempferolu, apigenīnu, saponaretīnu, naringenīnu, dihidrokempferolu,
ekvizetrīnu, izokvercetīnu, luteolīnu); askorbīnskābi (<0,2%), karotīnu,
ābolskābi, akonītskābi, skābeņskābi, sitosterīnu, miecvielas, alkaloīdus
(nikotīns, palustrīns), silīcijskābes atvasinājumus (<25%), augu taukus,
rūgtvielas, sveķvielas, makro un mikroelementus.
Ārstnieciskā nozīme
Tīruma kosa iedarbojas urīna dzenoši un kā
pretiekaisuma līdzeklis.
Cilvēkiem ar sirds dekompresijas slimībām, kuras
pavada tūskas, tīruma kosa palielina diurēzi līdz pat 2 reizēm. Iedarbība
parādās jau ar pirmajām auga lietošanas dienām un pārtraucot lietot augu,
turpinās vēl 2-3 dienas.
Silīcijskābe sadaloties ūdenī veido sāļus, kuri
viegli uzsūcas gremošanas traktā. Urīnā silīcijskābes kristāli veido aizsarg
koloīdus, kuri neļauj veidoties citu minerālo komponentu kristāliem, liedzot
iespēju veidoties akmeņiem urīnpūslī.
Veseliem cilvēkiem šis augs blaknes nerada, taču
ilglaicīgi to lietojot var sāk iekaist nieru parenhīma, tāpēc tā izmantošana ne
vienmēr ir droša.
Vairākkārtīgi pētījumi ir noteikuši, ka tīruma
kosai piemīt arī asiņošanu apturošas un pretiekaisuma īpašības. Tīruma
kosas novārījumi uzlabo fosfora- kalcija vielmaiņu.
Augam piemīt detoksicējošas īpašības, tas spēj no
organisma izvadīt svinu, līdz ar to šo augu var pielietot gadījumos, kad ir
nācies saindēties ar šo metālu.
Augs plaši tiek pielietots tautas medicīnā.
Novārījumus no nostādinājumus pielieto plaušu un elpceļu slimību, urīnpūšļa
slimību, iekšējo asiņošanu, malārijas, sēžas nerva iekaisuma, dažādu formu
cukura diabēta, sirds mazspējas, aterosklerozes un augsta arteriālā
asinsspiediena ārstēšanā. Auga īpašības tiek pielietotas arī, lai ārstētu
podagru un reimatismu.
Tautas medicīnā tīruma kosu izmanto maisījumos,
kurus lieto arī ārīgi čūlu un vecu
brūču gadījumā. No nostādinājuma un svaigas sulas taisa aplikācijas, kompreses,
vannas, lai ārstētu abscesus, furunkulus, ēdes, ekzēmas, osteomielītu, ādas
tuberkulozi.
Šī auga sulu var maisīt kopā ar parastās māllēpes
sulu un iegūt efektīvu līdzekli ar kuru ārstēt augšējo elpceļu un bronhu
slimības.
Augu izmanto arī, lai nomāktu vemšanas refleksu,
kas noder caureju, dizentēriju, aknu un žultspūšļa, kā arī bronhu slimību
gadījumā.