Zemene meža
FRAGARIA VESCA L.

Meža zemenei ir īss saknenis, smalkas saknītes, gari un ložņājoši dzinumi- ūsa un stāvs stublājs. Lapas sakārtotas saknes rozetē, trīsdaļīgas, ar pielapēm uz gariem kātiem, augšpusē zaļas vai tumši zaļas, apakšā pelēcīgas. Saknenis brūnā krāsā, novietots horizontāli vai slīpi, resns, īss no kura aug saknes un rozetveidā lapas. Ziediņi balti, 2cm diametrā uz gariem ziedkātiem. Ziediņam ir piecas baltas ziedlapiņas. Zied sākot ar maiju līdz jūlijam. Augļi- daudzskaitlīgi riekstiņi, kuri ir ieauguši gaļīgā, sulīgā, saldā, olveidīgā, spilgti sarkanā ogā- zemenē! Augļi nobriest jūnijā- jūlijā.

Ārstniecībā izmanto nobriedušus augļus un lapas, augļus ievāc agri no rīta, tiklīdz izžūst rasa vai dienas beigās. Žāvē piespiedu žāvētājos 60-65C grādu temperatūrā. Lapas ievāc auga ziedēšanas periodā, ar kātiņiem ne garākiem par 1cm. Žāvē piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45C grādu temperatūru, vai uz sietiem, labi vēdināmā telpā, lapas klāj plānā slāni, laiku pa laikam tās apmaisot. Saknes un sakneni rok rudenī vai agrā pavasarī, attīra no smiltīm, atdala sīkās saknes, skalo aukstā ūdenī un žāvē labi vēdināmā telpā, ēnā. Žāvētas ogas, spilgti sarkanā krāsā, patīkamu un savdabīgu aromātu, skābi- saldas garšas. Lapas uzglabā maisiņos ne ilgāk par 1 gadu, ogas- 2 gadus, saknes- 3gadus.

Meža zemenes augļos ir askorbīnskābe (20-50%), karotīns (0,3-0,5mg/%), vitamīns B1, cukuri (10-15%), ābolskābe un salicilskābe, nelielā daudzumā miecvielas, pektīnvielas 1,5%), antociānu savienojumi: pelargonidīna tripalantozīds un cianīda triglikozīds. Lapās ir askorbīnskābe (250-280mg/%) un alkaloīdu pēdas.

Ārstnieciskā nozīme

Augļi un lapas ir vērtīgs vitamīnu avots. Meža zemenes augļiem piemīt vispār stiprinošas, pretiekaisuma, antiseptiskas, žulti dzenošas, urīna dzenošas, pretcingas, hipoglēmiskas īpašības, un mazliet vēdera izeju veicinoša iedarbība. Uzlabo asinsrades procesus un vielmaiņu, veicina holesterīna izvadi no organisma. Lapas iedarbojas hipotensīvi, asiņošanu apturoši, pretiekaisuma, savelkoši, antimikrobi, dezodorējoši, balinoši un brūču dziedējoši.

Tautas medicīnā meža zemenes lapas izmanto, lai ārstētu cingu, kā asiņošanu apturošu, savelkošu un urīna dzenošu līdzekli. Augļiem piemīt daudz vērtīgu īpašību un ir uzskatāms par diētisku līdzekli, kurš ir īpaši vērtīgs mazasinības, avitaminozes un pēc slimošanas un operāciju periodā.

Meža zemenes augļu spirta izvilkums ir unikāls līdzeklis, lai aizsargātu ādu no saules iedeguma un vasaras raibumiem, kā arī radzenes saduļķošanās gadījumā. Lapas un saknes izmanto brūču un čūlu ārstēšanai, tām piemīt diurētiskas īpašības un tās labvēlīgi ietekmē liesu. Mutes skalošana ar lapu un sakņu novārījumu stiprina smaganas un kustošus zobus. Zemeņu augļu nostādinājumu lieto sāpju gadījumā sirds rajonā, hipertonijas, aterosklerozes, gastrīta, kolītu, holecistīta ārstēšanai. Saknes un lapu nostādinājumu lieto nierakmeņu, aknu slimību, podagras, aterosklerozes, caurejas ārstēšanai. Ar lapu nostādinājumu ārstē aknu, nieru slimības un rahītu, hemoroīdus un kolītu. Ar lapu novārījumu ārstē bronhiālo asmu, gastrītu un kolītus.

Meža zemenes sula pazemina cukura līmeni asinīs, to dzer pa 4-6 ēdamkarotēm dienā, cukura diabēta gadījumā.

Zemeņu ogas vislabāk ir lietot kopā ar krējumu vai pienu, jo tādi labāk uzsūcas organismā tās bioloģiski aktīvās vielas.

Taču vienmēr ir jāatceras, ka daudz cilvēku ir jūtīgi pret zemeni un tā lielos daudzumos rada alerģisku reakciju- nātrene, slikta dūša, nieze, gļotādu uztūkums un līdzīgi. Protams, ja novērojat alerģisku reakciju, tad labāk šo augu nelietot.

Nav ieteicams lietot

Meža zemene nereti cilvēkiem rada alerģisku reakciju, tāpēc lietot meža zemenei ārstniecībā vajag uzmanīgi. Tā nav vēlama grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī gastrītu gadījumā ar paaugstinātu kuņģa skābes saturu.

Receptes

Meža zemenes lapu nostādinājums: 5gr drogu aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina 8-10h, tad atdala biezumus. Lieto, kā tēju.

Meža zemeņu lapu novārījums: 20gr (3-4 ēdamkarotes) drogu aplej kārstu ūdeni, vāra 5-10 minūtes, atdzesē istabas temperatūrā, tad atdala biezumus. Lieto pa 1 ēdamkarotei, 3-4 reizes dienā.

Meža zemenes augļu sula: lieto pa ½ glāzes, kopā ar ēdamkaroti medus, 3 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas.

Meža zemenes augļu nostādinājums: 50gr ogu aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina 2h, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes dienā.

Meža zemenes lapu un sakņu nostādinājums: 50gr sakneņu un lapu aplej ar 500ml verdoša ūdens un nostādina 4h, tad atdala biezumus. Lieto pa 1 glāzei, 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Meža zemeņu augļu novārījums: 50gr sausas ogas aplej ar 500ml verdoša ūdens, vāra uz mazas uguns 10 minūtes, nostādina 2-3h, atdala biezumus un dzer pa ½ glāzi vai pa glāzei 3-5 reizes dienā, kā vitamīnu un vispār stiprinošu līdzekli.

Tautas medicīnā šādu recepti lieto arī spēka izsīkuma, mazasinības un bērniem caurejas gadījumā: 2 ēdamkarotes ogu uz 1 glāzi verdoša ūdens, lieto pa ½ glāzei, 3-4 reizes dienā. Lapu nostādinājumus gatavo pēc šāda aprēķina: 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens.

Lasīt par zileni ->

 .