Bioloģiskais apraksts
Meža zemenei ir īss saknenis, smalkas saknītes, gari un
ložņājoši dzinumi- ūsa un stāvs stublājs. Lapas sakārtotas saknes rozetē,
trīsdaļīgas, ar pielapēm uz gariem kātiem, augšpusē zaļas vai tumši zaļas,
apakšā pelēcīgas. Saknenis brūnā krāsā, novietots horizontāli vai slīpi, resns,
īss no kura aug saknes un rozetveidā lapas. Ziediņi balti, 2cm diametrā uz
gariem ziedkātiem. Ziediņam ir piecas baltas ziedlapiņas. Zied sākot ar maiju
līdz jūlijam. Augļi- daudzskaitlīgi riekstiņi, kuri ir ieauguši gaļīgā, sulīgā,
saldā, olveidīgā, spilgti sarkanā ogā- zemenē! Augļi nobriest jūnijā- jūlijā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstniecībā izmanto nobriedušus augļus un lapas, augļus ievāc
agri no rīta, tiklīdz izžūst rasa vai dienas beigās. Žāvē piespiedu žāvētājos 50-55C grādu temperatūrā. Lapas ievāc auga ziedēšanas periodā, ar kātiņiem ne
garākiem par 1cm. Žāvē piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45C grādu temperatūru,
vai uz sietiem, labi vēdināmā telpā, lapas klāj plānā slāni, laiku pa laikam
tās apmaisot. Saknes un sakneni rok rudenī vai agrā pavasarī, attīra no
smiltīm, atdala sīkās saknes, skalo aukstā ūdenī un žāvē labi vēdināmā telpā,
ēnā vai piespiedu žāvētājos 50C temperatūrā. Lapas uzglabā maisiņos ne ilgāk par 1 gadu, ogas- 2 gadus,
saknes- 3 gadus.
Ķīmiskais sastāvs
Meža zemenes (Fragaria vesca L.) augļi ir bagāti ar C vitamīnu (askorbīnskābi 20–50 %), karotīnu (0,3–0,5 mg/%), B grupas vitamīniem, cukuriem (10–15 %), galvenokārt, glikozi un fruktozi, kā arī organiskajām skābēm- ābolskābi un salicilskābi. Augļos atrodami pektīnvielas (aptuveni 1,5 %), miecvielas, antociānu savienojumi, piemēram, pelargonidīna tripalantozīds un cianidīna triglikozīds, kā arī neliels daudzums minerālvielu, tostarp kālija, kalcija, dzelzs un mangāna.
Meža zemenes lapās askorbīnskābes saturs ir ievērojami augstāks (250–280 mg/%), tajās ir arī flavonoīdi, fenola savienojumi, nelieli alkaloīdu daudzumi un fitoncīdi, kas nodrošina pretmikrobu un antioksidantu īpašības. Lapās konstatēti arī antociāni un tanīni, kas piešķir tām savelkošu un pretiekaisuma efektu.
Papildus augļi un lapas satur ēteriskās eļļas, organiskās skābes, kumarīnus un dažādas mikroelementu formas, kas ir nozīmīgas gan antioksidanta iedarbībai, gan vielmaiņas procesiem organismā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Meža zemenes augļi un lapas ir vērtīgs vitamīnu, mikro- un makroelementu avots, galvenokārt, C vitamīna un karotīna. Augļiem piemīt vispār stiprinošas, pretiekaisuma, antiseptiskas, žulti un urīnu dzenošas īpašības, kā arī viegla caureju veicinoša iedarbība. Lapu ekstrakti rada pretmikrobu aktivitāti, īpaši pret gram-pozitīvām baktērijām, un pretiekaisuma efektu, ko nodrošina fenoli, flavonoīdi un miecvielas.Meža zemenes uzlabo asinsrades procesus, veicina vielmaiņu un palīdz regulēt holesterīna līmeni, atbalstot sirds un asinsvadu veselību. Lapu iedarbība ietver arī hipotensīvu, asiņošanu apturošu, savelkošu, antimikrobu un brūču dziedinošu efektu, ko papildina augstā antioksidantu koncentrācija. Antioksidanti, īpaši antociāni un flavonoīdi, palīdz aizsargāt aknu, nieru un sirds šūnas no oksidatīvā stresa.
Nostādinājumi no augļiem un lapām pastiprina urīna izdali, pateicoties kālija un organisko skābju klātbūtnei, savukārt, augļu sula veicina sviedru dzenošas un viegli caureju veicinošas īpašības. Preklīniskajos pētījumos meža zemenes ekstrakti ir demonstrējuši hipoglikēmisku efektu, uzlabojot glikozes homeostāzi un insulīna jutību, kas var būt noderīgi cukura diabēta sākuma stadijās.
Papildus, augļos un lapās esošie flavonoīdi rada neiroprotektīvu iedarbību, palīdzot mazināt oksidatīvo stresu un aizsargājot nervu šūnas, kā arī veicina kolagēna sintēzi un ādas reģenerāciju, kas atbalsta dermatoloģisko pielietojumu.
Tautas medicīna
Tautas
medicīnā meža zemenes lapas izmanto, lai ārstētu cingu, kā asiņošanu apturošu,
savelkošu un urīna dzenošu līdzekli. Augļiem piemīt daudz vērtīgu īpašību un ir
uzskatāms par diētisku līdzekli, kurš ir īpaši vērtīgs mazasinības,
avitaminozes un pēc slimošanas un pēc operāciju periodā.
Meža
zemenes augļu spirta izvilkums ir unikāls līdzeklis, lai aizsargātu ādu no
saules iedeguma un vasaras raibumiem, kā arī radzenes saduļķošanās gadījumā.
Lapas un saknes izmanto brūču un čūlu ārstēšanai, tām piemīt diurētiskas
īpašības un tās labvēlīgi ietekmē liesu. Mutes skalošana ar lapu un sakņu
novārījumu stiprina smaganas un kustošus zobus. Zemeņu augļu nostādinājumu
lieto sāpju gadījumā sirds rajonā, hipertonijas, aterosklerozes, gastrīta,
kolītu, holecistīta ārstēšanai. Saknes un lapu nostādinājumu lieto nierakmeņu,
aknu slimību, podagras, aterosklerozes, caurejas ārstēšanai. Ar lapu
nostādinājumu ārstē aknu, nieru slimības un rahītu, hemoroīdus, un kolītu. Ar
lapu novārījumu ārstē bronhiālo asmu, gastrītu un kolītus.
Meža
zemenes sula pazemina cukura līmeni asinīs, to dzer pa 4-6 ēdamkarotēm dienā,
cukura diabēta gadījumā.
Zemeņu
ogas vislabāk ir lietot kopā ar krējumu vai pienu, jo tādi labāk uzsūcas
organismā tās bioloģiski aktīvās vielas.
Taču vienmēr ir jāatceras,
ka daudz cilvēku ir jūtīgi pret zemeni un tā lielos daudzumos var radīt alerģisku
reakciju- nātrene, slikta dūša, nieze, gļotādu uztūkums un līdzīgi. Protams, ja
novērojat alerģisku reakciju, tad labāk šo augu nelietot.