Ārstniecības žodzene
Sisymbrium officinale L.

   

Ārstniecības žodzene pārziemojoša nezāle, divgadīgs, stāvs, sazarots augs. Augs klāts biezu apmatojumu un izaug augumā 30-60cm. Stublāja zemākās un vidus lapas ir uz lapu kātiem, koklesveida, nevienmērīgi zobotas, ar izteikti trīsstūra gala daļu. Augstākās lapas sēdošas, maziņas, šķēpveida vai lancetveidīgas. Ziediņi dzelteni, maziņi, izvietoti šķidrā vārpveidīgā, izstieptā ziedkopā.

Ārstniecības vajadzībām izmanto auga virszemes daļu un lai arī augs zied no maija līdz novembrim, to ievāc tikai vasaras mēnešos. Augu griež ar nazi vai sirpi. Tos žāvē izklājot plānā slānī ēnainā vietā, uzglabā to tumsā prom no saules stariem. Visspēcīgāk iedarbojas svaigs augs, žāvēts uzglabā savas īpašības ne ilgāk par gadu un ir ievērojami vājāks iedarbībā.

Ārstniecības žodzenes ķīmiskais sastāvs tiek uzskatīts par izpētītu. Auga virszemes daļa satur miecvielas, tioglikozīdus, flavonoīdus, kardenolīdi (korhorozīds A, helvetikozīds), karotīns, askorbīnskābi, oleīnskābi un sēru. Ārstniecības žodzenē esošais ferments mirozīns, mijiedarbojoties ar glikozīdu sinigrīnu, veido sinepju ēterisko eļļu. Ārstniecības žodzenes sēklas ir bagātas ar augu taukiem (<30%) un skābēm, starp tām, arahīnskābe, linolskābe, linolēnskābe, palmintskābe, oleīnskābe, eikozadiēnskābe, erukskābe, zikozēnskābe un stearīnskābe.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstnieciskās īpašības ir pamatotas ar tās ķīmisko sastāvu. Miecvielas nodrošina auga savelkošās īpašības, sirds muskuļa stimulējošās īpašības nodrošina glikozīds sinigrīns, kā arī pateicoties lielam C vitamīna saturam augs ir lielisks pret cingas līdzeklis.

Pētot augu Romas universitātes fizioloģijas un farmakoloģijas katedrā, tika noteikts, ka augam nav antibakteriālu īpašību, taču tai pašā laikā tika noteikts, ka augam piemīt pret mutācijas īpašības, attiecībā pret zarnu nūjiņu. Tālāk jau ieplānoja augu pētīt padziļinātāk.

Ārstniecības žodzene tiek plaši pielietota tautas medicīnas vajadzībām. To iesaka lietot caureju, dažādu aknu slimību, cukura diabēta un gastrīta ārstēšanai. Zintnieki uzskata, ka šis augs palīdz pankreatīta un cingas gadījumā. Ar auga nostādinājumu ārstē tonsilītu, angīnu, faringītu, bronhītu, laringītu un citas augšējo elpceļu slimības, kā arī astmu.

Ārstniecības žodzeni lieto, kā urīna dzenošu līdzekli- to dzer urīna izvadu sistēmas iekaisumu ārstēšanai. Ārīgi pielieto auga sulu un nostādinājumus, lai ārstētu stomatītu, kašķi, dažādas brūces un čūlas. Auga sēklas var izmantot arī kā pret cērmju līdzekli, tās rada arī stimulējošu efektu uz sirds muskuli.

Nav ieteicams lietot

Ārstniecības žodzenei ir arī savas blaknes.  To nedrīkst lietot grūtniecēm un barojošām māmiņām, cilvēkiem, kuri sirgst no žults pūšļu slimībām, kā arī šo bērnu nedrīkst dot maziem bērniem.

Cilvēkiem, kuri slimo ar hipertoniju, pielonefrītu un aritmiju, pirms uzsākt šī auga lietošanu, vēlams ir konsultēties ar savu ārstējošo ārstu vai augu speciālistu.

Der ņemt vērā, ka regulāra un ilglaicīga sulas, novārījumu un nostādinājumu lietošana var negatīvi ietekmēt sirds- asinsvadu sistēmu, samazināt sirds muskuļa darbības ritmu.

Uztura receptes

Salāti no gurķiem un žodzenes lapām

50 gr. žodzenes lapas, 100 gr. svaigu gurķu, 50 gr. sīpolu, 1 ola, 40 gr. krējuma vai majonēzes.

Salāti no sīpola un žodzenes lapām

25 gr. žodzenes lapas, 150 gr. sīpolu, 20 gr. krējuma, 1 ola, sāls pēc vēlmes.

Kartupeļu salāti ar žodzenes lapām

25 gr. žodzenes lapas, 200 gr. vārīta kartupeļa, 25 gr. sīpola, 5- 10 gr. eļļas, sāls un pipari pēc garšas.

Zupa ar žodzeni

200 gr. kartupeļu, 25 gr. žodzenes lapu, 25 gr. burkānu, 25 gr. sīpola, 10 gr. sviesta, 20 gr. krējuma. Nomazgātas un sasmalcinātas žodzenes lapas un apceptu sīpolu pievieno zupai, 5 minūtes pirms beigām. Zupai var izmantot arī gaļas buljonu.

Žodzenes piedeva

Žodzenes lapas samaļ caur gaļas mašīnu, pievieno sāli un aso piparu pulveri un izmanto, kā piedevu gaļas un dārzeņu ēdieniem.

Lasīt par ārstniecības alteju ->

 .