Tīruma pēterene
Knautia arvensis

    

Tīruma pēterene ir daudzgadīgs augs, augumā 30- 100cm. Stāvs, maz zarots stublājs, klāts ar īsiem, cietiem matiņiem. Piesaknes lapas veselas, lancetveidīgas, stublāja- šķeltas, sēdošas, izkārtotas pamīšus; zemākās- uz lapu kātiem. Mazi, divdzimuma ziedi izvietoti lielās, blīvās, saspiestās, apaļveidīgās ziedkopās zili- violetā, sarkani- violetā vai violetā krāsā. Ziediņi gar malām lielāki, kā vidū. Augs zied visu vasaru līdz vēlam rudenim, augļus nobriedina augustā. Saknenis sazarots. Augs vairojas veģetatīvi un ar sēklu palīdzību. Vienas vasaras laikā augs spēj saražot 3000 sēklu.

Tīruma pētereni ievāc sausā laikā, visu auga ziedēšanas laiku un žāvē labi vēdināmā un ēnainā vietā. Žāvētu un sasmalcinātu augu uzglabā blīvos auduma maisos vai stikla burkās.

Saknes rok pavasarī, kad tajās ir visvairāk vērtīgo vielu. Tās rūpīgi attīra no augsnes, noskalojot un žāvē piespiedu žāvētājos. Izžāvētas saknes uzglabā koka kārbās vai stikla burkās.

Der zināt, ka šis augs ir ar izteiktu tendenci absorbēt sevī kaitīgās vielas, tāpēc tā ievākšanu veic tīrās vietās.

Augā atrasti ir polisaharīdi, fenola (flavonoīdi, fenolkarbonskābes, kumarīni, miecvielas) un triterpēnu savienojumi, organiskās skābes, karotinoīdi, aminoskābes, makro un mikroelementi; atrasti arī slāpekļa saturoši bāzes savienojumi.

Pētot fenola savienojumus ir noteikta flavonoīdu (rutīns, kvercetīns, luteolīns-7-glikozīds, kempferols), kumarīnu (kumarīns, umbeliferons), fenolkarbonātskābes (galskābe, o-kumārskābe, kafijskābe, cigoriņškābe, ferulskābe), tanīna, epikatehīna klātbūtne. No flavonoīdu savienojumiem virsroku ņem luteolīns-7-glikozīds un kvercetīns, no fenolkarbonātskābēm- galskābe, no kumarīnu vielām- umbeliferons.

Ārstnieciskā nozīme

Iridoīdi, kuri ir atrasti augā, rada pretiekaisuma, antibakteriālu un pretvīrusu aktivitāti. Tāpēc šī auga virszemes daļas tēju lieto, lai ārstētu sastrutojušu ādu, izsitumus, dermatomikozes un ekzēmas, angīnu, bronhītu un urīnpūšļa iekaisumu. Pirms parādījās antibiotikas, tēju no tīruma pēterenes dzēra pret tuberkulozi. Iridoīdu spazmolītiskā aktivitāte ļauj augu izmantot, kā pret klepus līdzekli un lai atbrīvotu zarnas no spazmām.

Pateicoties flavonoīdu antibakteriālajai aktivitātei, no auga var veidot kompreses, kuras izmanto, lai ārstētu ekzēmu, dermatītu, kašķi un citas mikrobu etoloģijas slimības. Žāvētas zāles pulveris iedarbojas nāvējoši uz kukaiņiem. Saponīni rada pretiekaisuma iedarbību, tautas zintnieki izmanto, lai ārstētu strutojošas brūces un ilgi nedzīstošas čūlas.

Miecvielas un rūgtvielas, ļauj tā nostādinājumu lietot diarejas un žultspūšļa diskinēzijas ārstēšanai. Ūdens un spirta izvilkumi ir efektīvi pret alerģijas līdzekļi. Tie palīdz atbrīvoties no iekaisuma un noņem ādas niezi. Tīruma pēterenes tēja palīdz no organisma izvadīt toksīnus.

Tautas medicīnā tīruma pētereni lieto, lai ārstētu bronhītu, akūtas respirātoriskās infekcijas, angīnu, klepu, urīnpūšļa iekaisumu. Šim nolūkam izmanto arī spirta izvilkumus, pilienu veidā. Ar tīruma pētereni skalo sāpošu kaklu un mazgā ādu, lai to atbrīvotu no pinnēm. Tīruma pētereni dzer diarejas un smaguma sajūtas kuņģī gadījumā.

Ārīgi šo augu pielieto aplikācijās, kompresēs, apmazgāšanai un vannās, lai ārstētu hroniskas ādas slimības, ekzēmas, dermatomikozes, kašķi un lai atbrīvotos no niezes.

Novārījumus un nostādinājumus pievieno vannā, alerģisku dermatītu, psoriāzes un citu hronisku ādas slimību gadījumā. Žāvēta auga pulveri lieto uz mājdzīvniekiem, lai iznīcinātu blusas to kažokā.

Nav ieteicams lietot

Blaknes, lietojot šo augu nav novērotas. Ārstējot dermatītus sākotnējās stadijās var rasties slimības saasinājumi, kuri pazūd tālākā lietošanas laikā. Tīruma pēterene ir maz pētīts augs un netiek pielietots oficiālajā medicīnā. Tāpat arī šo augu nerekomendē lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar to neārstēt mazus bērnus.

Lasīt par ārstniecības pieneni ->