 |  |  |  |  |
 |  |  |
- angliski: common Toadflax
- vāciski: Gemeines Leinkraut
- zviedru: gulsporre
- igauņu: harilik käokannus
- lietuviešu: paprastoji linažolė
- krievu: льнянка обыкновенная
Parastā vīrcele ir daudzgadīgs augs 30-60cm augstumā,
retāk 90cm. Sakne ir stabveida un tai ir gari ložņājoši atzari. Stublāji ir
sazaroti ar biezu aplapojumu.
Ziedi abu dzimumu, zigomorfi (neregulāri), kas savākti
biezās, garās ziedkopās. Augs vairojas ar sēklām un saknēm. Augs ilgi zied, no
jūnija līdz pat septembrim. Sēklas nogatavojas sākot ar augustu.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virzemes daļu.
Drogām augu ievāc sākot no jūnija līdz augustam, pēc augusta atstāj sēklu
nobriešanai. Ievāc auga virszemes daļu, no zemes to nogriežot apmēram 6cm
augstumā. Iegūtos augus izklāj uz auduma 3-5cm biezumā un žāvē svaigā gaisā,
ēnainā un ventilējamā vietā. Drogas uzglabā papīra maisos vai koka kastītēs.
Gatavu drogu garša ir samērā asa, sāļi- rūgta, uzglabāšanas laiks no 1-2 gadiem.
Parastās vīrceles ķīmisko sastāvu nodrošina:
alkaloīds peganīns, flavonoidālie glikozīdi (acetilpektolinarīns un linarīns,
linarizīns, neolinarīns, pektolinarīns). Bez tā no parastās vīrceles tiek
iegūti fitosterīni, triakantīns, organiskās skābes (citronskābe, skurdrskābe,
folijskābe, ābolu un etiķskābe), saponīni, pektīnvielas un miecvielas, C vitamīns,
karotīns. Parastās vīrceles sēklas satur 32-35% augu taukus. Glikozīdi
hidrolīzē izdala parafīnus un ogļūdeņražskābi.
Ārstnieciskā nozīme
Parastās vīrceles preparāti (ekstrakti un esences)
ir apveltīti ar daudzām ārstnieciskām īpašībām- savelkošas, pretiekaisuma, detoksikācijas,
sāpju noņemošas, antiseptiskas, žulti dzenošām, pret cērmju, urīndzenošām,
viegli vēderu mīkstinošām, attīrošām, atkrēpošanos veicinošām un vispār
spēcinošām.
Alkaloīds peganīns pazemina arteriālo
asinsspiedienu, uzlabo pulsu un normalizē sirds saraušanās muskuļa darbību,
paaugstina dzemdes un zarnu tonusu, regulē kuņģa- zarnu traktu, normalizē
vielmaiņu.
Parastās vīrceles ārstnieciskās īpašības tiek
izmantotas dažādu tautu tautu medicīnā. Tautas medicīnā pamatā izmanto
novārījumus, nostādinājumus un uzlējumus, lai ārstētu elpas trūkumu, tūsku,
galvas sāpes, reiboņus (kurus pavada vemšana), urīnpūšļa slimības, nakts
nesaturēšanu, hemoroīdus, diatēzi, anēmiju, cistītu, nierakmeņu slimību,
askaridozi, sākuma stadijās priekšdziedzera hipertrofiju un podagru (podagras
ārstēšanai iesaka parasto vīrceli sajaukt 1:1 ar maura sūreni). Parasto vīrceli
var nostādināt arī uz eļļas un iegūto eļļu var izmantot, lai ārstētu
izgulējumus un muskuļus, kuriem ir nepieciešams atjaunot funkcionalitāti.
Parasto vīrceli
dermatoloģijā izmanto, lai ārstētu ādas iekaisumus, sēnīšu slimības, ekzēmu,
psoriāzi, čūlas, kašķi, dermatītu, papilomas, furunkulus, sastrutojumus. Kā arī
to var izmantot pret blaugznām un galvas ādas niezi, pie tam tā uzlabos matu
augšanu.
Vīriešiem
Augs rada spēcīgu iedarbību, prostatas hipertrofijas gadījumā. Maisījumos ar citiem augiem, tas tiek lietots, lai palielinātu seksuālo uzbudinājumu un pastiprinātu erekciju. Tāpat to lieto, lai ārstētu impotenci un prostatītu.