Retējs stāvais
POTENTILLA ERECTA L. RAEUSCH

    

Stāvais retējs- daudzgadīgs augs augumā no 10-40cm. Stāvā retēja saknenis ir cilindrisks, bumbuļveidīgs, paresnināts, koksnains, sarkanīgi-brūngans, uz tā aug daudz saknīšu. Stublājs viens vai vairāki, stāvs vai piepacelts, sazarots.

Lapas pie sakneņa trīsdaļīgas vai piecdaļīgas uz pagariem kātiņiem. Stublāja lapas trīsdaļīgas, sēdošas. Stāvā retēja ziedi vientuļi uz garas ziedkājiņas, diametrā līdz 1cm. Zieds sastāv dzeltenām ziedlapiņām.

Stāvais retējs sāk ziedēt no maija vidus līdz pat septembrim. Auglis nobriest augustā, septembrī.

Ārstnieciskām vajadzībām tiek izmantots stāvā retēja saknenis (Potentillae rhizomata). Sakneņus rok ziedēšanas laikā, attīra no saknītēm, nomazgā no zemes un žāvē svaigā gaisā, labi vēdināmās telpās vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 60C. Lai saglabātu maksimāli daudz vērtīgo vielu, labāk izmantojam piespiedu žāvētājus. Pirms žāvēšanas sagriežam sakneni mazākos gabalos, jo izžuvušus tos sagriezt būs neiespējami.

Farmakoloģisko aktivitāti nosaka auga bioloģiski aktīvās vielas, kuras satur augs. Saknenis satur līdz 30% miecvielas, glikozīdu tormentilīnu, triterpenoīdus līdz 6% (hinovikskābi un tormentozīdu), sveķus, kristālisko ēteri tormentolu, ābolu skābi, askorbīnskābe, fenolkarbonātu skābes: gallskābi, hinonskābi, ellagskābi, kafijskābi, n-kumarīnskābi, protokatehīnskābi, flavonoīdi (kempferols), flobafēni, fenoli (floroglucīns, pirokatehīns, pirogallols), katehīns, vasks, gumijvielas, ciete, makro un mikro elementi (varš, dzelzs, mangāns, magnijs,selēns u.c.)

Ārstnieciskā nozīme

Stāvā retēja sakneņi iedarbojas savelkoši, pretiekaisuma, asins atjaunojoši, baktericīdi, kā arī tai piemīt atkrēpošanos veicinoša un žulti dzenoša iedarbība.

Ir noskaidrots, ka stāvā retēja sakneņa ūdens nostādinājumiem piemīt pretmikrobu, pretprotozoju un fungicīda iedarbība. Novārījuma pretmikrobu iedarbība uz zarnu mikrofloru ir savabīga. Tā iedarbība ir maiga un fizioloģiska, jo tā aktīvās vielas būtībā ir eubiotikas un pret tām neveidojas patogēnajiem ierosinātājiem noturība. Līdz ar to stāvā retēja novārījumus pielieto, lai ārstētu slimības, kuras saistās ar zarnu darbības funkcionāliem traucējumiem. Papildus ārstēšanai, stāvā retēja sakneņa novārījums aizsargā zarnu sieniņas no kairinājuma un mikrobu vai citu nelabvēlīgu ietekmētāju bojājumiem, noņem akūtas iekaisuma reakcijas, stabilizē zarnu motoriku, nomāc patogēno zarnu floru un atjauno eubiozi zarnās.

Kopējā pretiekaisuma darbība saistīta ar augā esošajiem flavonoīdiem, taču vietējā ar miecvielām, kuras spēj izveidot bioloģisku aizsargplēvīti, kura pasargā audus no baktērijām, ķīmiskas un mehāniskas iedarbības, kuru pavada iekaisums, vienlaikus samazinot kapilāru caurejamību un sašaurina asinsvadus.

Ar stāvā retēja saknes preparātiem veiksmīgi var ārstēt diareju, kā arī iznīcināt nereti kuņģī mītošu ‘helicobacter pylori’, to var izmantot monoterpijās, vai jaucot kopā ar citiem līdzekļiem, neizjaucot to līdzekļu iedarbību. Šī auga viena no labākajām īpašībām ir tā, ka ļoti retos gadījumos ir novērojama tā nepanesamība un tas derīgs visām vecuma grupām. Taču lielās miecvielu koncentrācijas dēļ, vienmēr jāatceras par šī auga kaltējošo efektu uz gļotādu.

Tautas medicīnā pielieto šī auga novārījumu, nostādinājumu, tēju un pat uzlējumu uz spirta. Pamatā stāvo rētēju izmanto, kā savelkošu, atkrēpošanu veicinošu un atsāpinošu līdzekli. Stāvā retēja saknenis ir sens tautas medicīnas līdzeklis, lai ārstētu gastrītu, kuņģa čūlas, kā arī dažādas iekšķīgās asiņošanas (plaušas, kuņģis, zarnas, dzemdes). Caurejas vai dizentērijas gadījumā dzēra sakneņa tēju. Sakneņa novārījumu lietoja gremošanas trakta un nepietiekama kuņģa skābes skābuma ārstēšanai.

Lietoja to arī ārīgi, kā sastāvdaļu smērei, lai dziedētu apdegumus, apsaldējumus, mitro ēdi, kā arī skaloja muti angīnas un cingas gadījumā. Retēja sakneni lietoja arī dzeltenās kaites, aknu slimību, podagras gadījumā; maisījumu sastāvā- pie dažādām nieru, urīnpūšļa slimībām un prostatas adenomas.

Ir pozitīvi novērojumi par auga sakneņa, stublāja, lapu un ziedu novārījuma, lai ārstētu akūtos un hroniskos hepatīta slimniekus, kā arī tos kuriem ir aknu ciroze ar uzkrāšanās simptomiem (tūska, ascīts).

Nav ieteicams lietot

Individuālas nepanesamības, atonisko aizcietējumu, augsta protrombīna indeksa, hipertonijas gadījumā, jo spēj samazināt kapilāru caurlaidību radīt asinsvadu sašaurināšanos.

 .