Sūrene zalkšu
POLYGONUM BISTORTA L. VAI BISTORTA OFFICINALIS

 

  • Angliski: common Bistort
  • Vāciski: Wiesen-Knöterich
  • Zviedru: stor ormrot
  • Igauņu: ussitatar
  • Lietuviešu: paprastoji gyvatžolė
  • Krievu: горец змеиный

Zalkšu sūrene ir daudzgadīgs augs augumā no 30-70cm, ar resnu, īsu un kā čūska izlocītu sakneni un no tā augošām saknītēm. Stublājs viens, retāk vairāki, stāvi, kaili, nesazaroti. Lapas ar pielapēm, sakārtotas pamīšus, uz kātiem, izstiepti lancetveida ar mazliet viļņotu malu, 10-20cm garas un 4-10cm platas, no augšpuses zaļas, no apakšpuses spilgti vai balti-zilganas no spēcīgā vaska pārklājuma. Ziediņi maziņi (3,5mm garumā), spilgti rozā, atrodas stublāja galotnē, blīvās vārpveida ziedkopās (3-6cm garās). Auglis- trīšķautņu, gluds, spīdīgs, brūns riekstiņš. Zied jūnijā- augustā. Augļi sāk nobriest jūnijā- jūlija sākumā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto žāvētas saknes. Saknes rok vasaras otrajā pusē vai rudenī (augusts-oktobris), pēc virszemes daļas atmiršanas, nereti rok arī pavasarī pirms virszemes daļa ir ataugusi. Sakneni rok kopā ar mazajām saknītēm, rūpīgi attīra no lapu daļas un mazajām saknītēm, skalo tekošā ūdenī un griež gabalos līdz 10cm. Žāvē saknes temperatūrā līdz 40C, vai labi vēdināmās un noēnotās vietās. Sakneņus ieteicams bieži apmaisīt, lai tās nesāktu pūt. Vienās un tajās pašās audzēs atkārtota auga ievākšana notiek pēc 8-12 gadiem. Droga ir bez izteiktas smaržas, lūzuma vietā brūni rozīgā krāsā. Augu uzglabāt var līdz 2 gadiem.

Zalkšu sūrene satur līdz 25% miecvielu, 0,44% galskābi, 0,5% katehīnu, 26,5% cietes, 1,1% kalcija oksalātu, kā arī oksimetil- antrahinonu, askorbīnskābi, kāliju, magniju, dzelzi, krāsvielas, C vitamīnu un provitamīnu A. Augā pastiprināti uzkrājas selēns, stroncijs un bārijs.

Auga virszemes daļā atrasta, kafijskābe, hlorogēnskābe un protokatehīnskābe, flavonoīdu glikozīdi (hiperozīds), rutīns, avikularīns, kvercetīns, kempferols, cianidīns. Auga visas daļas sevī satur visnotaļ lielu daudzumu askorbīnskābes.

Ārstnieciskā nozīme

Zalkšu sūrene pateicoties tajā esošajām miecvielā iedarbojas pretiekaisuma, asiņošanu apturoši, antibakteriāli, savelkoši un dezodorējoši.

Zalkšu sūreni saturošie preparāti regulē gremošanas orgānu funkcionālo darbību un tiem piemīt brūču dziedējošas, nervu sistēmas nomierinošas īpašības. Augs efektīvi palīdz cīnīties ar caureju.

Zalkšu sūrene tiek izmantota arī tautas medicīnā, kā savelkošs līdzeklis gremošanas sistēmas darbības traucējumu gadījumā. Sakneņa novārījumu izmanto caurejas, dizentērijas žultsakmeņu (akmeņu sašķelšanai žultspūslī), sieviešu slimību, nervu darbības traucējumu, dažāda veida asiņošanas apturēšanas, prostatas un zarnu vēža, reimatisma un neiralģijas (kā urīna dzenošu līdzekli), kā arī anēmijas un grēmu gadījumā.

Saknes pulveri lieto arī ārīgi, lai apstrādātu asiņojošas brūces un čūlas. Zalkšu sūrene ir populārs līdzeklis tautas medicīnā kolīta, stomatīta un gingvinīta gadījuma, kā arī to dzer saindēšanās gadījumā.

Vīriešiem

No zalkšu sūrenes sakneņa gatavo spēcīgus pretiekaisuma līdzekļus, lai ar tiem ārstētu urīna izvadkanālus.

Nav ieteicams lietot 

Zalkšu sūrenes preparāti ir netoksiski, taču lietojot tos ilglaicīgi, ir iespējami aizcietējumi, tāpēc šo augu neiesaka vispār, ja ir tendences uz aizcietējumiem. Kā arī ir noteikts, ka zalkšu sūrenei piemīt spēcīgas asins sabiezinošas īpašības, attiecīgi grūtniecēm un cilvēkiem ar tromboflebītu šis augs nav ieteicams vispār.

Pārtikas nozīme

Pārtikai ievāc auga jaunās lapas. Jaunajām lapām izgriež vidus dzīslu un vāra. Ēdami ir arī sakneņi, taču tajos ir daudz miecvielu un pirms lietošanas uzturā, tos vēlams ilgi atmērcēt. Sakneņus cep vai arī žāvē. Žāvētu sakneni maļ un iegūst miltus, kurus pievieno maizes mīklai.

Lasīt par mazo sūrici ->