 |  |  |  |  |
 |  |  |  |
- Angliski: common Bistort
- Vāciski: Wiesen-Knöterich
- Zviedru: stor ormrot
- Igauņu: ussitatar
- Lietuviešu: paprastoji gyvatžolė
- Krievu: горец змеиный
Zalkšu sūrene ir daudzgadīgs augs augumā no
30-70cm, ar resnu, īsu un kā čūska izlocītu sakneni un no tā augošām saknītēm.
Stublājs viens, retāk vairāki, stāvi, kaili, nesazaroti. Lapas ar pielapēm,
sakārtotas pamīšus, uz kātiem, izstiepti lancetveida ar mazliet viļņotu malu,
10-20cm garas un 4-10cm platas, no augšpuses zaļas, no apakšpuses spilgti vai
balti-zilganas no spēcīgā vaska pārklājuma. Ziediņi maziņi (3,5mm garumā),
spilgti rozā, atrodas stublāja galotnē, blīvās vārpveida ziedkopās (3-6cm
garās). Auglis- trīšķautņu, gluds, spīdīgs, brūns riekstiņš. Zied jūnijā-
augustā. Augļi sāk nobriest jūnijā- jūlija sākumā.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto žāvētas saknes.
Saknes rok vasaras otrajā pusē vai rudenī (augusts-oktobris), pēc virszemes
daļas atmiršanas, nereti rok arī pavasarī pirms virszemes daļa ir ataugusi.
Sakneni rok kopā ar mazajām saknītēm, rūpīgi attīra no lapu daļas un mazajām saknītēm,
skalo tekošā ūdenī un griež gabalos līdz 10cm. Žāvē saknes temperatūrā līdz
40C, vai labi vēdināmās un noēnotās vietās. Sakneņus ieteicams bieži apmaisīt,
lai tās nesāktu pūt. Vienās un tajās pašās audzēs atkārtota auga ievākšana
notiek pēc 8-12 gadiem. Droga ir bez izteiktas smaržas, lūzuma vietā brūni
rozīgā krāsā. Augu uzglabāt var līdz 2 gadiem.
Zalkšu sūrene satur līdz 25% miecvielu, 0,44%
galskābi, 0,5% katehīnu, 26,5% cietes, 1,1% kalcija oksalātu, kā arī oksimetil-
antrahinonu, askorbīnskābi, kāliju, magniju, dzelzi, krāsvielas, C vitamīnu un
provitamīnu A. Augā pastiprināti uzkrājas selēns, stroncijs un bārijs.
Auga virszemes daļā
atrasta, kafijskābe, hlorogēnskābe un protokatehīnskābe, flavonoīdu glikozīdi
(hiperozīds), rutīns, avikularīns, kvercetīns, kempferols, cianidīns. Auga
visas daļas sevī satur visnotaļ lielu daudzumu askorbīnskābes.
Ārstnieciskā nozīme
Zalkšu sūrene pateicoties tajā esošajām miecvielā
iedarbojas pretiekaisuma, asiņošanu apturoši, antibakteriāli, savelkoši un
dezodorējoši.
Zalkšu sūreni saturošie preparāti regulē
gremošanas orgānu funkcionālo darbību un tiem piemīt brūču dziedējošas, nervu
sistēmas nomierinošas īpašības. Augs efektīvi palīdz cīnīties ar caureju.
Zalkšu sūrene tiek izmantota arī tautas medicīnā,
kā savelkošs līdzeklis gremošanas sistēmas darbības traucējumu gadījumā.
Sakneņa novārījumu izmanto caurejas, dizentērijas žultsakmeņu (akmeņu
sašķelšanai žultspūslī), sieviešu slimību, nervu darbības traucējumu, dažāda
veida asiņošanas apturēšanas, prostatas un zarnu vēža, reimatisma un
neiralģijas (kā urīna dzenošu līdzekli), kā arī anēmijas un grēmu gadījumā.
Saknes pulveri lieto arī ārīgi, lai apstrādātu
asiņojošas brūces un čūlas. Zalkšu sūrene ir populārs līdzeklis tautas medicīnā
kolīta, stomatīta un gingvinīta gadījuma, kā arī to dzer saindēšanās gadījumā.
Vīriešiem
No zalkšu sūrenes sakneņa gatavo spēcīgus pretiekaisuma līdzekļus, lai ar tiem ārstētu urīna izvadkanālus.