Virza parastā
STELLARIA MEDIA L.

  

  • Angliski: common Chickweed
  • Vāciski: Vogel-Sternmiere
  • Zviedru: våtarv
  • Igauņu: vesihein
  • Lietuviešu: daržinė žliūgė
  • Krievu: зведчатка средняя

Parastā virza ir viengadīgs augs ar mietveida sazarotu sakneni un cilindrisku, stāvu, sazarotu stublāju, augumā 10-30cm. Lapas parastai virzai ir izkārtotas pretēji, olformas ar smailu galu, garumā un platumā 2cm. Zemākās lapas ir uz kātiem, augšējās sēdošas. Ziedi ir balti, novietoti uz ziedkātiem, katra no piecām ziedlapiņām sadalīta divās daļās.

Augs zied sākot ar maiju un līdz pat septembrim, augļi nobriest augustā- septembrī. Pateicoties ilgstošam ziedēšanas periodam, augu ar var uzskatīt par lielisku medus augu. Augļi ir sēklu kārbiņas, ar daudzām pupu formas vai ieapaļām, brūnām sēkliņām. Viens augs spēj dot līdz 15 tūkstošiem sēklu, kuru dīgtspēja saglabājas 2-5 gadus. Tāpēc šis augs ir īpaši mīļš, katram dārzniekam.

Šo augu var izmantot arī, lai noteiktu kādi būs laika apstākļi. Parastā virza ir ļoti jūtīga pret mitruma un temperatūras maiņām, tāpēc ja no rīta līdz pulksten deviņiem šis augs nav piepacēlis un atvēris savu ziedu, tad varat gaidīt pa dienu lietu. Augu žāvē klājot to uz smalkiem sietiem vai papīra 3-5cm biezā slānī, kā ierasts noēnotā un labi vēdināmā vietā. Augu var žāvēt arī piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40-50C temperatūru. Žāvējot parasto virzu ilglaicīgi un augstās temperatūrās tas zaudēs jeb kādu ārstniecisko vērtību. Augu pēc žāvēšanas sasmalcina un uzglabā papīra maisos vai stikla burkās. Parasto virzu uzglabā ne ilgāk par vienu gadu.

Parastās virza uz 100gr sevī satur 23mg karotīna, 114mg C vitamīna, 44mg E vitamīna, vitamīnu K, kā arī mikroelementus- magniju, varu, kāliju, hloru, kobaltu, selēnu, silīciju un dzelzi. Augā ir arī miecvielas, triterpēnu saponīni, sinapskābe, alifātiskie spirti, organiskās skābes, alkaloīdi, lipīdi, flavonoīdi (saponaretīns un viteksīns), sveķvielas un ēteriskā eļļa.

Ārstnieciskās īpašības

Pateicoties, parastajā virzā esošajiem vitamīniem un citiem komponentiem, tā lieliski noder, kā pretiekaisuma, imunstimulējošs, brūču dziedējošs un ar reģenerējošām īpašībām apveltīts līdzeklis. Tai ir arī vieglas caureju veicinošas, žulti dzenošas un diurētiskas īpašības. 

Uzskata, ka pateicoties augā esošajiem flavonoīdiem un C, E vitamīnam, tam piemīt koronāro asinsvadu paplašinošas un hipotensīvas īpašības. Turklāt tas labvēlīgi ietekmē sirds darbību, palielinot asins pieplūdumu tai. Šīs auga īpašības var izmantot, lai novērstu stenokardijas saasinājumus.

Vitamīns K uzlabo asins recēšanas spēju un to līdzīgi, kā citus augus, kuru sastāvā ir K vitamīns var izmantot, kā asiņošanu apturošu līdzekli. Turklāt parasto virzu var lietot, lai pastiprinātu laktāciju.

Tautas medicīnā šis augs ir pazīstams sen un to izmanto, kā sāpju remdējošu, brūču dziedējošu, antiseptisku, antihistamīnu, atkrēpošanos veicinošu, tonizējošu, hipotensīvu, urīna dzenošu, antihipoksisku līdzekli.

Dažādu valstu tautas dziedniecībā parasto virzu izmanto, lai ārstētu hemoroīdus, asiņošanu, asins atklepošanu, sirds patoloģijas, nieres, aknas, plaušas, ādas slimības. Augs palīdz noņemt kāju tūsku. Augam piemīt arī pret audzēju īpašības un to droši var izmantot maisījumos ar citiem augiem, kuri paredzēti kompleksai terapijai, jaunveidojumu likvidēšanai.

Parasto virzu lieto, kā profilaktisku līdzekli hipertireozes, aterosklerozes, osteohondrozes, cirozes, cingas, cistīta, anēmijas un acu slimību gadījumā. Visos šajos gadījumos var lietot gan nostādinājumus, novārījumus, izvilkumus, gan svaigu šī auga sulu.

Nav ieteicams lietot

Šo augu nav vēlams lietot grūtniecēm un maziem bērniem, hipotoniķiem, kā arī tiem kuriem pret šo augu ir alerģija.

Pārtikas nozīme

Augs, kuru var atrast visās pasaules malās ir arī lielisks, uzturā lietojams augs. Šis augs ir lielisks ar to, ka to var sastapt visos gada laikos, galvenais, lai nav salnu.

Virzu lieto uzturā svaigu vai vārītu, kā piedevu zupās. Taču virzai nav pārlieku izteikta garša, tāpēc to salātos vēlams izmantot kā vienu no augiem jaucot ar ganu plikstiņu vai zvēreni.

Uztura receptes

Parastās virzas salāti ar sīpolu

100 gr. svaigas virzas (bez saknes), 100 gr. sīpola, 20 gr. krējuma, pusi vārītas olas, gaŗšvielas pēc vēlēšanās.

Sviestmaizes ar parasto virzu

100 gr. svaigas parastās virzas (bez saknes), 100 gr. sviesta, 50 gr. rīvēta mārrutka, malti melnie pipari pēc vēlēšanās. Visu samaisa kopā un samaļ- iegūto pastu var smērēt uz maizes.

Vasaras borščs ar parasto virzu

100 gr. parastās virzas, 100 gr. biešu laksti, 60 gr. konservētas pupiņas, 40 gr. sīpolu, 20 gr. burkānu, 20 gr. pētersīļu, 6 gr. cukura, 6 gr. etiķa, 20 gr.krējuma.

Dārzeņus sasmalcina un apsautē uz pannas, lakstus vāra līdz tie samīkstē. Verdošā buljonā vai sālītā ūdenī ievietot lakstus un kartupeļus, vāra 15 minūtes. Tad pievieno apsautētos augļus, sāli, tomātus, pupiņas pagatavo līdz galam un pievieno cukuru un etiķi.

Parastās virzas piedeva

200 gr. svaigas virzas, 2 ēd.k. malta mārrutka, 1 ēd.k. malta ķiploka, 1 ēd.k. augu eļļas, sāli un etiķi pēc vēlmes.

Samaļ gaļas mašīnā parasto virzu, pievieno mārrutku, ķiploku, augu eļļu, sāli un etiķi. Samaisa biezeņa tipa masā un izmanto kā piedevu gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem.

Parastās virzas dzēriens

200 gr. svaigas parastās virzas, 60 gr. cukurs, 100 gr. mārrutka, 2L ūdens.

Parasto virzu un mārrutku samaļ ar gaļas mašīnu, aplej ar verdošu ūdeni un nostādina 3-4h. Atdala biezumus un pievieno cukuru. Pasniedz atdzesētu.

Lasīt par zilo vizbulīti->