Pīlādzis parastais
SORBUS AUCUPARIA L.

Parastais pīlādzis ir koks, kurš spēj sasniegt 20m augstumu, retāk krūmājs, ar pašķidru vainagu un gludu, pelēcīgu mizu.

Augi balti, sakopoti ziedkopās 8-15cm diametrā, ziedi pieclapu ar rūgtu mandeļu smaržu. Augļi ovāli vai apaļi, sulīgi, oranži vai sarkani, skābi un rūgtgani pēc garšas. Pēc pirmajām salnām rūgtums no ogām izzūd.

Pamatā izmanto augļus (Sobri fructus), kurus ievāc augustā un septembrī, pirms salnām. Svarīgi, ievācot pīlādžus ir nelauzt tā zarus. Ogas attīra no kātiņiem, tālāk gatavo sīrupus, ievārījumus, uzlējumus vai žāvē labi vēdināmās telpās vai krāsnīs nepārsniedzot 60-80C.

Pīlādžu ogās ir bagāts vitamīnu komplekss: C, E, B1, B2, P, PP, K, karotinoīdi un folijskābe. Flavonoīdu un brīvo aminoskābju daudzuma ziņā, pīlādža oga pārspēj jeb kuru ogu kultūru. Augļos ir atrastas 18 brīvās aminoskābes un 8 no tām ir neaizvietojamas. Atrasts ir rutīns, kvercetīns, izokvercetīns u.c.

Pīlādža augļos ir arī cukuri- glikoze līdz 3,8%, fruktoze līdz 4.3%, saharoze līdz 1%, sorbīta spirts līdz 25% un citi. Tāpat ir arī miecvielas līdz 0.3%, antocianīni, fosfolipīdi, pektīnvielas  līdz 2%, organiskās skābes, rūgtvielas, sorbīta un parasorbīta skābe, ēteriskā eļļa, mikro un makroelementi.

Pīlādža lapās ir vitamīns C, flavonoīdi; sēklās- tauku eļļa līdz 22% un glikozīda amigdalīns; mizā- miecvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Pateicoties augstai vitamīnu koncentrācijai augļos, tā nostādinājums iedarbojas kā organisma spēcinošs, kā arī iedarbojas diurētiski, hipertensīvi un žults dzenoši. Medicīna tās augļus izmanto kā polivitamīnu līdzekli.

Tāpat arī pīlādža augļi iedarbojas tonizējoši, pret skorbutu, asins atjaunojoši, sviedru dzenoši un sāpju mazinoši.

Gatavu augļu bioloģiskā aktivitāte neitralizē toksiskos elementus ķermeņi, paaugstina asins vadu rezistenci, iedarbojas kā pret iekaisuma līdzeklis zarnu traktā, paaugstina kuņģa skābes skābumu, uzlabo apetīti, labvēlīgi ietekmē taukvielu apmaiņu (samazina tauku saturu aknās), regulē menstruālo ciklu.

Pīlādžu augļu flavonoīdu ekstrakts palielina organisa radiorezistenci, ievadot to orgnismā pirms un pēc staru terapijas.

Ir noskaidrots arī ka sorbītam, sorbīta skābei un organiskajām vielām, kuras atrodas augļos ir aknu aizsargājošas īpašības.

Cukura diabēta slimniekiem, pīlādžu ogas ir svarīgs vitamīnu avots, kā arī tie satur diabēta slimniekiem nekaitīgu saldo sorbītu. Daudzās valstīs sorbīts tiek pielietots kā cukura aizvietotājs.

Augļos esošās pektīnvielas ir spējīgas veidot želejveidīgu masu, ar dabīgajiem cukuriem un skābēm. Tās darbojas pret ogļhidrātu rūgšanu, attiecīgi arī apspiežot gāzu veidošanos zarnās. Pektīni veicina endogēnu un eksogēnu toksīnu sasaisti un lieko ogļhidrātu izvadi.

Žultsdzenošās īpašības rodas pateicoties sorbītam un sorbīta skābei. Sorbīts mazina tauku saturu aknās un holesterīna saturu asinīs. Tas ir arī efektīvs aizcietējumu gadījumos, kuram seko žults vadu saslimšanas.

Gatavos augļos esošais C un P vitamīns ļauj tos izmantot aterosklerozes, hipertoniskās saslimšanas, hemoroīdu diatēzes profilaksei.

Tautas medicīnā, pīlādzis tiek izmantots dažādu aknu un žults pūšļa slimību ārstēšanā.  Svaigas pīlādžu ogas iesaka ēst, lai ārstētu aknu akmeņus; ogu sulu, kā žults dzenošu un lai pastiprinātu kuņģa sulas daudzumu; žāvētas ogas, dizentērijas gadījumā.

Nostādinājumus, novārījumu un sulas lietot gremošanas traucējumu, hepatīta, hepatoholescīta, apgrūtināta žults atdales gadījumā.

Pīlādžu ogas pielieto hroniska aizcietējuma, resnās un tievās zarnas atonijas gadījumā, kā arī lai mazinātu nierakmeņus un akmeņus urīna izdales sistēmā, cistīta un urīnvadu slimību gadījumos. Ogas izmanto, kā asins atjaunojošu, pret dizentērijas un vēdera izejas mīkstinošu līdzekli. Pīlādža ogas dod slimniekam arī apgegumu gadījumā.

Ogas un ziedus lieto avitaminozes, vielmaiņas traucējumu, reimatisma, saaukstēšanās (kā sviedru dzenošu) gadījumā; novārītu mizu, lieto hipertonijas gadījumā.

Tāpat arī pīlādžu ogas būs lielisks palīgs, organisma stiprināšanai un palīdzēs profilaktiski sirds slimību gadījumos. Ziedu novārījumus lieto aknu slimību un sieviešu slimību ārstēšanai. Svaigas lapas un ogas izmanto arī skrofulozes ārstēšanai. 

Nav ieteicams lietot

Pīlādzis spēj kaitēt cilvēkiem, kuriem ir paaugstināta asins recēšana. No ogu lietošanas ieteicams atteikties pie dažām no sirds slimībām, piemēram, išēmiskās sirds slimības gadījumā. 

Tāpat jāuzmanās cilvēkiem ar paaugstinātu kuņģa sulu. Un pat nav ieteicams lietot ogas cilvēkiem ar tendenci uz trombu veidošanos un hroniska gastrīta gadījumā.

Lasītāju receptes

Nr.1

Gatavas ogas rudenī sēņojot salasu mežā. Pārlasu un sausas ogas maisiņā aizsienu un saldētavā. Piemirstu uz kādu laiku. Kad sāk traucēt, un esmu tikusi galā ar visām pārējām ogām, beram sasalušās pīlādžogas katlā, pielejam pusglāzi ūdens un vāram...labu laiku, līdz ogas atlaižas un uzvārās. Neaizmirstiet laiku pa laikam apmaisīt. Kad ogas mīkstas, pašķīdušas, tas jāizberž caur sietu. Biezeni liek atpakaļ uz uguns un pēc garšas pievieno cukuru. Šīs ir tās ogas, kurām man vienmēr cukurs liekas par maz... Karstu pilda burkās, aizgriež un patur atkal vēkšpēdus kamēr atdziest. Šis gan būs saželējušas un apgriežot atpakaļ, pasit burku pret galdu, lai nostājas savā vietā.

Lasīt par mājas plūmi ->

 .