Mauraga
HIERACIUM L.

    

Daudzgadīgi augi, augumā 10-140cm. Stublājs stāvs, blīvi aplapots, kails, nereti sazarojas tikai stublāja augšdaļā. Nereti veido ložņājošus un iesakņojošos dzinumus (mazā mauraga). Lapas izkārtotas pamīšus, izstieptas (2.5- 5cm garas un 0.3-1.5cm platas), vienkāršas, sēdošas. Lapu malas sīkzobainas. Ziedi dzelteni, retāk iesarkani, savākti ziedu kurvīšos 1-2.5cm diametrā, kuri nereti veido vairogveida ziedkopas (čemurainā mauraga). Mauragām ir tāda īpatnība, kā apomiks- tas ir vairošanās veids, kad augam nav nepieciešama apaugļošanās un bieži sastopama arī starpsugu hibridizācija. Zied parasti maijā- jūnijā, nereti līdz pat septembrim. Augs ir vērtīgs nektāraugs.

Ārstnieciskam nolūkam tiek ievākts viss augs. Lapas ievāc maijā un jūnijā, ziedēšanas laikā; saknes- agrā pavasarī vai rudenī. Augu žāvē ēnainā, labi vēdināmā vietā, piespiedu žāvētājos žāvē nepārsniedzot 40C. Augu uzglabā papīra maisos, sausā telpā, ne ilgāk par 2 gadiem..

Mauraga satur  miecvielas, rūgtvielas, gļotvielas, fenolu karbonātskābes un tās atvasinājumus (kafijskābi, hlorogēnskābi), kumarīns (umbelliferons), ogļhidrātus un mangānu. Ziedos atrasti karotinoīdi, flavonoīdi (luteolīns, apigenīns, izoramnetīns). To starpā augā atrastas arī krāsvielas, alkaloīdi, vitamīns C (lapās), inulīns un citas vielas.

Ārstnieciskā nozīme

Mauragai piemīt pretiekaisuma, urīna dzenošas, savelkošas, antiseptiskas un pretmikrobu īpašības. Mauragu pielieto arī, kā asiņošanu apturošu, brūču dziedējošu un antiseptisku līdzekli, asiņojošu un ilgi nedzīstošu brūču gadījumā, kā atsāpinošu līdzekli galvas sāpju gadījumā un kā nomierinošu bezmiega gadījumā.

Mauragas īpašības plaši tiek pielietotas tautas medicīnā. Ārstnieciskam nolūkam visbiežāk pielieto mazo mauragu (Hieracium pilosella) un čemuru mauragu (Hieracium umbellatum). Tautas medicīnā mauragu lieto, lai ārstētu gremošanas trakta un aknu slimības, mazinātu tūsku un atsāpinātu sāpīgu menstruāciju.

Mauragas tēju lieto, gremošanas orgānu darbības uzlabošanai un kā acu skalojamo līdzekli. Dzeltenās kaites gadījumā, lieto žāvēta auga pulveri; menstruālā cikla traucējumu gadījumā- auga virszemes daļas novārījumu; plaušu un dzemdes asiņošanas gadījumā- saknes un virszemes daļas novārījumu. Turklāt mauragas novārījumus lieto, pret tūsku, nieru iekaisuma slimību gadījumos, tāpat arī urīnpūšļa akmeņu, prostatīta, tūskas un ascīta gadījumā. Kā brūču dziedējošu līdzekli, izmanto mauragas lapas, (kompreses veidā), kā arī uz brūci ber kaltēta auga pulveri, ja brūce ir sastrutojusi.

Kopēja novārguma gadījumā ir ieteicams, lietot mauragas ziedu nostādinājumu. Mauragas saknes novārījumu un nostādinājumu, tautas medicīnā, lieto kā savelkošu, asiņošanu apturošu, pretiekaisuma, brūču dziedējošu, sāpju mazinošu līdzekli; izvilkumu spirtā- lai atjaunotu darba spējas.

Mauragas novārījums arī palīdzēs cīnīties ar hemoroīdiem un dizentēriju. Kā arī tautas zintnieki iesaka mauragas novārījumus lietot, mazasinības un liesas slimību gadījumā.

Mauraga ir efektīvs līdzeklis, lai ārstētu bronhītu, plaušu iekaisumus, saaukstēšanās slimības, klepu, plaušu tuberkulozi, mutes dobuma un kakla iekaisumus. Auga ūdens izvilkums tiek rekomendēts, ja ir asins saturoša caureja vai galvas sāpes. Ar mauragas novārījumu skalo acis, iekaisumu un hemeralopijas (vistas aklums) gadījumā skalo mutes dobumu un kaklu, asiņojošu smaganu gadījumā. Čemuru mauragas novārījumu lieto arī ārīgi, lai ārstētu ādas alerģiskas reakcijas.

Nav ieteicams lietot

Mauragu lietot ieteicams mazās devās un pēc konsultācijas ar speciālistu. Pārdozēšanas gadījumā ir iespējams vājums, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, galvas sāpes, reiboņi. To nav vēlams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, protams, arī bērniem to nevajadzētu lietot.

Lasīt par ārstniecības matuzāli->