![]() | ![]() ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() |
Daudzgadīgs kaņepju dzimtas augs ar vijošu stublāju.
Katra dzimuma ziedi atrodas uz sava auga. Vijošā liānas stublājs ir
četršķautņains un klāts ar dzeloņiem.
Vīrišķie ziedi zaļi līdz dzelteni. Sievišķie ziedi pēc
noziedēšanas veido apiņu čiekuriņu- tā ir bagāta dažādām vērtīgām organiskām
vielām.
Zied no jūlija līdz augustam.
Šo augu pierasts ir sastapt piemājas dārzos, taču
nereti tas aug arī savvaļā, biežāk tas iedzīvojas, kādās vītolu audzēs, kur
viegli var vīties. Tam labprāt arī patīk lapu koku meža grāvmales.
Kad ir pienācis laiks novākt apiņa augļus, to var noteikt
pēc vairākām īpašībām:
- Sekot līdzi čiekuriņu stāvoklim, sākot no augusta otrās puses;
- Čiekuriņa zvīņām ir jākļūst iedzelteni- brūnganām;
- Gatavi apiņi kļūst mazliet lipīgi un līp pie pirkstiem;
- Saspiežot tie ātri atgriežas sākotnējā stāvoklī;
Svarīgi apiņus
ievākt laikus un nevākt jau sabrūnējušus čiekuriņus, jo tie praktiski savu
ārstniecisko iedarbību ir zaudējuši, taču ar tādiem var jau pildīt spilvenus un
tie iedarbosies nomierinoši.
Ārstnieciskā nozīme
Daudzgadīgs
vīteņaugs, kuru pielieto, kā nomierinošu līdzekli (sedatīvu).
Apini
lieto bezmiega, nervu pārpūles, paaugstināta uzbudinājuma, veģetatīvās
distonijas (īpaši hipertoniskā tipa), histērijas, klimatērisko traucējumu
gadījumā.
Dermatoloģijā
apini pielieto seborejas ekzēmas, atopiskā dermatīta, psoriāzes un matu
zaudēšanas gadījumā.
Apiņa
augļi parasti ir sastāvdaļa zālīšu maisījumiem un bioloģiski aktīvu uztura
bagātinātājiem.
Apiņa
čiekuriņi rada nomierinošu, pretiekaisuma, urīndzenošu, spazmolītisku,
baktericīdu iedarbību. Vielas, kas šīs īpašības nodrošina ir rūgtvielas,
fenolie savienojumi un ēteriskās eļļas.
Rūgtviela
lipulīns iedarbojas nomierinoši uz centrālo nervu sistēmu. Tāpat arī par
sedatīvo apiņa iedarbību atbild ēterisko eļļu sastāvdaļas- gaistošie spirti,
kuru koncentrācija palielinās tieši žāvēšanas procesā, sasniedzot maksimumu pēc
2 gadu uzglabāšanas. Sedatīvas iedarbības gadījumā apini parasti izmanto
maisījumos ar baldriāni vai kādu citu augu.
Eksperimentos
ir arī noteikta apiņu hipotenzīvā un pret sirds aritmijas iedarbība.
Medikamenti, kuru sastāvā ir apiņa sveķi, eksperimentāli noteikta audu
reģenerāciju paātrinoša, asins sastāva uzlabojoša un kuņģa sekrēta aktivizējoša
iedarbība.
Apiņa
rūgtvielām piemīt spēcīgas antiseptiskas īpašības. Tās samazina augšanas ātrumu
fitopatogēnām sēnītēm, dažas pat iznīcinot, samazina augšanu dermatokātiem,
praktiski aptur grampozitīvu un skābju noturīgu un lietojot lielās
koncentārcijās, arī gramnegatīvu baktēriju attīstību. Alfa un beta skābes, no
kurām sastāv apiņu sveķi ir ar antibiotiskām īpašībā.
Arī
apiņa ēteriskā eļļa ir efektīva pret grampozitīvā baktērijām un sēnītēm.
Apiņa
rūgtvielas rosina apetīti un uzlabo gremošanas procesus. Lietojot apiņu
novārījumu, tas pastiprina kuņģa sekrēciju un evakuatorās īpašības, īpaši
noderīgs gastrīta ar samazinātu skābju saturu, slimniekiem.
Flavonoīdi
un vitamīni iedarbojas, kā pret čūlu un kapilāru stiprinoši elementi.
Apiņa
fenolie savienojumi, ir izteikti antioksidanti, halkoni un flavanoni neitralizē
visus brīvos radikāļus, samazina brīvo radikāļu oksidēšanās iespēju, kuri var
izraisīt aterosklerozi, iekaisumus, kancerogenozi un citus pataloģiskus
procesus.
Apiņiem
noteikta arī labvēlīga iedarbība uz tauku, minerālu un vielu maiņas procesiem.
Apiņa
čiekuriņiem ir estrogēna aktivitāte. Valda pieņēmums, ka tieši šī hormonālā
aktivitāte ir saistīta ar spēju mazināt vīriešu dzimum- uzbudinājumu.
Tautas
medicīnā uzlējumu, novārījumu un nostādinājumu lieto, kā nomierinošu līdzekli
bezmiega ārstēšanai, nervu uzbudinājuma novēršanai, epilepsijas, histēriju,
neirastēnijas, neiralģijas, galvas reiboņu, kardioneirožu, paaugstinātas
seksuālās uzbudināmības, biežu polūciju, sāpīgas erekcijas, klimatērisku
neirožu, sirds mazspējas, vemšanas grūtniecības laikā un maziem bērniem, jūras
slimības, nakts nesaturēšanas ārstēšanai.
Kā
miega līdzekli apini izmanto, ar to pildot spilvenus- īpaši noderīgs, kad
nedrīkst lietot zāles.
Ūdens
uzlējumus no gatava apiņa čiekuriņa iesaka, lai uzlabotu gremošanu, apetīti
hiposekretoru gastrītu gadījumā, gastroenterītu, žultspūšļa slimību,
infekto-toksiskiem aknu bojājumiem, vīrusa raisītu hepatītu un dzeltenās kaites
gadījumā.
Apiņu
čiekurus izmanto nieru slimību, urīnpūšļā un tā ceļu iekaisuma un cistīta
gadījumā. To bieži izmanto arī gripas, klepus, tuberkulozes un citu
respirātorisko slimību gadījumā.
Tautas
medicīna iesaka lietot apiņa ziedus, plaušu, kuņģa un aknu vēža gadījumā. Lapu
uzlējumu var izmantot, lai uzlabotu redzi, kā arī lai ārstētu prostatītu un
cērmju invāzijas gadījumos.
Apiņa
novārījumu un nostādinājumu izmanto amonerejas, dismenorejas, estrogēna
nepietiekamības, kā arī hiperlaktācijas vai laktācijas apturēšanas gadījumā.
Ārīgi
pielieto kā kompreses un smēres, lai ārstētu locītavas, radikulītu, apdegumus,
apsaldējumus, sasitumus, sēnīšu slimības, inficētas brūces; vannas reimatisma
un podagras gadījumā.
Nav ieteicams lietot
Apinis parastais ir indīgs augs. Pārdozēšanas gadījumā novērojams bezspēks, galvas sāpes, slikta dūša, vemšana, sāpes sirds apvidū un aizdusa. Ir novērojama arī alerģiska reakcija pret šo augu.
Ārstniecības Receptes
Apiņu
čiekuru nostādinājums: 1 ēdamkarotes sasmalcinātu drogu aplej ar 200ml verdoša
ūdens un silda ūdens peldē 15 minūtes, atdzesē un atdala no biezumiem. Lieto pa
¼ glāzes 3 reizes dienā, pirms ēšanas, ārīgi šo nostādinājumu var lietot
kompreses veidā, saslapinot marles apsēju.
Āmuļa
čiekuru novārījums: 1 tējkaroti drogu aplej ar 200ml verdoša ūdens, vāra 20-30
minūtes, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes 3-4 reizes dienā.
Augs
satur lupulīnu. To lieto 0.15-0.2gr, 3 reizes dienā. Lupulīna pārdozēšana
(1-2gr dienā) var izraisīt vemšanu, sāpes kuņģī, noguruma sajūtu, galvas sāpes.
Ziede
no apiņa čiekuriem: drogas saberž pulverī un savieno ar augu eļļu, svara
attiecībā 1:4. Lieto ārīgi, kā pretsāpju un brūču dziedējošu līdzekli.
Spirta
izvilkums: 1 svara daļa apiņu čiekuriņi un 4 daļas spirta. Nostādina tumsā 2
nedēļas. Lieto šo izvilkumu nervu slimību, bezmiega, kā arī plaušu slimību
gadījumā, kuru pavada bezmiegs. Lieto 2 reizes pa dienu pirms ēšanas un pirms
miega. Deva ir 5-7 pilieni uz vienu tējkaroti. Šādu pašu izvilkumu un tādā pašā
devā lieto gastrīta un cērmju gadījumā.
Ūdens
nostādinājums (1:20) lieto, lai veicinātu apetīti uzlabotu gremošanu,
gastroenterīta un kuņģa katara gadījumā. To var lietot arī kā urīndzenošu un
pretiekaisuma līdzekli, urīnpūšļa un urīnceļu iekaisuma, nieru iekaisuma, žults
pūšļa un aknu slimību gadījumā ( pa vienai ēdamkarotei 3 reizes dienā).
Bieži
apiņu nostādinājumu lieto, kā nomierinošu līdzekli, paaugstinātas nervu
spriedzes un bezmiega gadījumā. Šādos gadījumos gatavo nostādinājumu ar
aprēķinu 2 tējkarotes apiņu čiekuriņu drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens- dzer
siltu uz nakti.
Apiņu
pulveri lieto pa ½ tējkarotei, 3 reizes dienā, 30-40 minūtes pirms ēšanas,
uzdzerot ūdeni.
Nostādinājumu
gatavo: 1 ēdamkarote apiņu čiekuriņi, aplej ar 500ml verdoša ūdens, nostādina 2
stundas un atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei 4 reizes dienā, pirms ēšanas.
Spirta izvilkuma sagatavošana: 1 ēdamkarote apiņu čiekuriņi, tiek aplieti ar 200ml šņabja (40%), nostādina 9 dienas un atdala biezumus. Lieto pa 10-15 pilieniem, 3 reizes dienā.
Uztura receptes
Vārītas
parastā apiņa saknes
200 gr. apiņa saknes, 800 gr. ūdens, 10 gr. sāls.
Mazgātas un sagrieztas saknes vāra sāls ūdenī un pasniedz, kā
garnīru pie gaļas un zivju ēdieniem.
Ceptas
parastā apiņa saknes
200 gr. apiņa saknes, 40 gr. tauku, 6 gr. sāls, 1 sīpolu
galviņa.
Apiņu saknes novāra sāls ūdenī, apcep taukos, samaisa ar uz
pannas sautētu sīpolu un turpināt cept vēl 3-5 minūtes.
Pasniedz, kā garnīru vai kā patstāvīgu ēdienu.
Parastā
apiņa zupa ar skābenēm
160 gr. apiņu saknes, 40 gr. skābenes, 40 gr. auzu pārslas,
40 gr. krējuma, 2 glāzes ūdens, sāls, garšvielas.
Vāra pārslas 10-15 minūtes, pievieno smalki grieztas apiņa
saknes un skābenes, sāla, vāra vēl 15-20 minūtes. Pievieno krējumu un
garšvielas.
Parastā
apiņa mērce ar sēnēm
300 gr. tomātu mērces, 100 gr. sīpola, 150 gr. svaigu sēņu
(vai 30 gr. žāvētu), 15 gr. margarīna, 10. gr sviesta, 50 gr. sausā vīna, 10
gr. apiņu, sāls, pipari.
Uz pannas apsautētam sīpolam pievieno, sasmalcinātas sēnes un
turpina sautēt 5 minūtes, pievieno tomātu mērci un sautē vēl 15 minūtes.
Pievieno parastā apiņa čiekuru novārījumu (novāra 100 gr. ūdens), vīnu un
pievieno sviestu. Pasniedz, kā piedevu gaļas ēdieniem.
Parastā
apiņa biezputra
100 gr. apiņa sakņu, 200 gr. piena, 100 gr. ūdens, sāls.
Apiņa saknes vāra ūdenī 20-30 minūtes, sāla, pievieno pienu
un vāra vēl 10 minūtes.