Apinis parastais
HUMULUS LUPULUS

   

Daudzgadīgs kaņepju dzimtas augs ar vijošu stublāju. Katra dzimuma ziedi atrodas uz sava auga. Vijošā liānas stublājs ir četršķautņains un klāts ar dzeloņiem.

Vīrišķie ziedi zaļi līdz dzelteni. Sievišķie ziedi pēc noziedēšanas veido apiņu čiekuriņu- tā ir bagāta dažādām vērtīgām organiskām vielām.

Zied no jūlija līdz augustam.

Šo augu pierasts ir sastapt piemājas dārzos, taču nereti tas aug arī savvaļā, biežāk tas iedzīvojas, kādās vītolu audzēs, kur viegli var vīties. Tam labprāt arī patīk lapu koku meža grāvmales.

Kad ir pienācis laiks novākt apiņa augļus, to var noteikt pēc vairākām īpašībām:

  • Sekot līdzi čiekuriņu stāvoklim, sākot no augusta otrās puses;
  • Čiekuriņa zvīņām ir jākļūst iedzelteni- brūnganām;
  • Gatavi apiņi kļūst mazliet lipīgi un līp pie pirkstiem;
  • Saspiežot tie ātri atgriežas sākotnējā stāvoklī;

Svarīgi apiņus ievākt laikus un nevākt jau sabrūnējušus čiekuriņus, jo tie praktiski savu ārstniecisko iedarbību ir zaudējuši, taču ar tādiem var jau pildīt spilvenus un tie iedarbosies nomierinoši.

Ārstnieciskā nozīme

Daudzgadīgs vīteņaugs, kuru pielieto, kā nomierinošu līdzekli (sedatīvu).

Apini lieto bezmiega, nervu pārpūles, paaugstināta uzbudinājuma, veģetatīvās distonijas (īpaši hipertoniskā tipa), histērijas, klimatērisko traucējumu gadījumā.

Dermatoloģijā apini pielieto seborejas ekzēmas, atopiskā dermatīta, psoriāzes un matu zaudēšanas gadījumā.

Apiņa augļi parasti ir sastāvdaļa zālīšu maisījumiem un bioloģiski aktīvu uztura bagātinātājiem.

Apiņa čiekuriņi rada nomierinošu, pretiekaisuma, urīndzenošu, spazmolītisku, baktericīdu iedarbību. Vielas, kas šīs īpašības nodrošina ir rūgtvielas, fenolie savienojumi un ēteriskās eļļas.

Rūgtviela lipulīns iedarbojas nomierinoši uz centrālo nervu sistēmu. Tāpat arī par sedatīvo apiņa iedarbību atbild ēterisko eļļu sastāvdaļas- gaistošie spirti, kuru koncentrācija palielinās tieši žāvēšanas procesā, sasniedzot maksimumu pēc 2 gadu uzglabāšanas. Sedatīvas iedarbības gadījumā apini parasti izmanto maisījumos ar baldriāni vai kādu citu augu.

Eksperimentos ir arī noteikta apiņu hipotenzīvā un pret sirds aritmijas iedarbība. Medikamenti, kuru sastāvā ir apiņa sveķi, eksperimentāli noteikta audu reģenerāciju paātrinoša, asins sastāva uzlabojoša un kuņģa sekrēta aktivizējoša iedarbība.

Apiņa rūgtvielām piemīt spēcīgas antiseptiskas īpašības. Tās samazina augšanas ātrumu fitopatogēnām sēnītēm, dažas pat iznīcinot, samazina augšanu dermatokātiem, praktiski aptur grampozitīvu un skābju noturīgu un lietojot lielās koncentārcijās, arī gramnegatīvu baktēriju attīstību. Alfa un beta skābes, no kurām sastāv apiņu sveķi ir ar antibiotiskām īpašībā.

Arī apiņa ēteriskā eļļa ir efektīva pret grampozitīvā baktērijām un sēnītēm.

Apiņa rūgtvielas rosina apetīti un uzlabo gremošanas procesus. Lietojot apiņu novārījumu, tas pastiprina kuņģa sekrēciju un evakuatorās īpašības, īpaši noderīgs gastrīta ar samazinātu skābju saturu, slimniekiem.

Flavonoīdi un vitamīni iedarbojas, kā pret čūlu un kapilāru stiprinoši elementi.

Apiņa fenolie savienojumi, ir izteikti antioksidanti, halkoni un flavanoni neitralizē visus brīvos radikāļus, samazina brīvo radikāļu oksidēšanās iespēju, kuri var izraisīt aterosklerozi, iekaisumus, kancerogenozi un citus pataloģiskus procesus.

Apiņiem noteikta arī labvēlīga iedarbība uz tauku, minerālu un vielu maiņas procesiem.

Apiņa čiekuriņiem ir estrogēna aktivitāte. Valda pieņēmums, ka tieši šī hormonālā aktivitāte ir saistīta ar spēju mazināt vīriešu dzimum- uzbudinājumu.

Tautas medicīnā uzlējumu, novārījumu un nostādinājumu lieto, kā nomierinošu līdzekli bezmiega ārstēšanai, nervu uzbudinājuma novēršanai, epilepsijas, histēriju, neirastēnijas, neiralģijas, galvas reiboņu, kardioneirožu, paaugstinātas seksuālās uzbudināmības, biežu polūciju, sāpīgas erekcijas, klimatērisku neirožu, sirds mazspējas, vemšanas grūtniecības laikā un maziem bērniem, jūras slimības, nakts nesaturēšanas ārstēšanai.

Kā miega līdzekli apini izmanto, ar to pildot spilvenus- īpaši noderīgs, kad nedrīkst lietot zāles.

Ūdens uzlējumus no gatava apiņa čiekuriņa iesaka, lai uzlabotu gremošanu, apetīti hiposekretoru gastrītu gadījumā, gastroenterītu, žultspūšļa slimību, infekto-toksiskiem aknu bojājumiem, vīrusa raisītu hepatītu un dzeltenās kaites gadījumā.

Apiņu čiekurus izmanto nieru slimību, urīnpūšļā un tā ceļu iekaisuma un cistīta gadījumā. To bieži izmanto arī gripas, klepus, tuberkulozes un citu respirātorisko slimību gadījumā.

Tautas medicīna iesaka lietot apiņa ziedus, plaušu, kuņģa un aknu vēža gadījumā. Lapu uzlējumu var izmantot, lai uzlabotu redzi, kā arī lai ārstētu prostatītu un cērmju invāzijas gadījumos.

Apiņa novārījumu un nostādinājumu izmanto amonerejas, dismenorejas, estrogēna nepietiekamības, kā arī hiperlaktācijas vai laktācijas apturēšanas gadījumā.

Ārīgi pielieto kā kompreses un smēres, lai ārstētu locītavas, radikulītu, apdegumus, apsaldējumus, sasitumus, sēnīšu slimības, inficētas brūces; vannas reimatisma un podagras gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Apinis parastais ir indīgs augs. Pārdozēšanas gadījumā novērojams bezspēks, galvas sāpes, slikta dūša, vemšana, sāpes sirds apvidū un aizdusa. Ir novērojama arī alerģiska reakcija pret šo augu.

Ārstniecības Receptes

Apiņu čiekuru nostādinājums: 1 ēdamkarotes sasmalcinātu drogu aplej ar 200ml verdoša ūdens un silda ūdens peldē 15 minūtes, atdzesē un atdala no biezumiem. Lieto pa ¼ glāzes 3 reizes dienā, pirms ēšanas, ārīgi šo nostādinājumu var lietot kompreses veidā, saslapinot marles apsēju.

Āmuļa čiekuru novārījums: 1 tējkaroti drogu aplej ar 200ml verdoša ūdens, vāra 20-30 minūtes, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes 3-4 reizes dienā.

Augs satur lupulīnu. To lieto 0.15-0.2gr, 3 reizes dienā. Lupulīna pārdozēšana (1-2gr dienā) var izraisīt vemšanu, sāpes kuņģī, noguruma sajūtu, galvas sāpes.

Ziede no apiņa čiekuriem: drogas saberž pulverī un savieno ar augu eļļu, svara attiecībā 1:4. Lieto ārīgi, kā pretsāpju un brūču dziedējošu līdzekli.

Spirta izvilkums: 1 svara daļa apiņu čiekuriņi un 4 daļas spirta. Nostādina tumsā 2 nedēļas. Lieto šo izvilkumu nervu slimību, bezmiega, kā arī plaušu slimību gadījumā, kuru pavada bezmiegs. Lieto 2 reizes pa dienu pirms ēšanas un pirms miega. Deva ir 5-7 pilieni uz vienu tējkaroti. Šādu pašu izvilkumu un tādā pašā devā lieto gastrīta un cērmju gadījumā.

Ūdens nostādinājums (1:20) lieto, lai veicinātu apetīti uzlabotu gremošanu, gastroenterīta un kuņģa katara gadījumā. To var lietot arī kā urīndzenošu un pretiekaisuma līdzekli, urīnpūšļa un urīnceļu iekaisuma, nieru iekaisuma, žults pūšļa un aknu slimību gadījumā ( pa vienai ēdamkarotei 3 reizes dienā).

Bieži apiņu nostādinājumu lieto, kā nomierinošu līdzekli, paaugstinātas nervu spriedzes un bezmiega gadījumā. Šādos gadījumos gatavo nostādinājumu ar aprēķinu 2 tējkarotes apiņu čiekuriņu drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens- dzer siltu uz nakti.

Apiņu pulveri lieto pa ½ tējkarotei, 3 reizes dienā, 30-40 minūtes pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni.

Nostādinājumu gatavo: 1 ēdamkarote apiņu čiekuriņi, aplej ar 500ml verdoša ūdens, nostādina 2 stundas un atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei 4 reizes dienā, pirms ēšanas.

Spirta izvilkuma sagatavošana: 1 ēdamkarote apiņu čiekuriņi, tiek aplieti ar 200ml šņabja (40%), nostādina 9 dienas un atdala biezumus. Lieto pa 10-15 pilieniem, 3 reizes dienā. 

Uztura receptes

Vārītas parastā apiņa saknes

200 gr. apiņa saknes, 800 gr. ūdens, 10 gr. sāls.

Mazgātas un sagrieztas saknes vāra sāls ūdenī un pasniedz, kā garnīru pie gaļas un zivju ēdieniem.

Ceptas parastā apiņa saknes

200 gr. apiņa saknes, 40 gr. tauku, 6 gr. sāls, 1 sīpolu galviņa.

Apiņu saknes novāra sāls ūdenī, apcep taukos, samaisa ar uz pannas sautētu sīpolu un turpināt cept vēl 3-5 minūtes.

Pasniedz, kā garnīru vai kā patstāvīgu ēdienu.

Parastā apiņa zupa ar skābenēm

160 gr. apiņu saknes, 40 gr. skābenes, 40 gr. auzu pārslas, 40 gr. krējuma, 2 glāzes ūdens, sāls, garšvielas.

Vāra pārslas 10-15 minūtes, pievieno smalki grieztas apiņa saknes un skābenes, sāla, vāra vēl 15-20 minūtes. Pievieno krējumu un garšvielas.

Parastā apiņa mērce ar sēnēm

300 gr. tomātu mērces, 100 gr. sīpola, 150 gr. svaigu sēņu (vai 30 gr. žāvētu), 15 gr. margarīna, 10. gr sviesta, 50 gr. sausā vīna, 10 gr. apiņu, sāls, pipari.

Uz pannas apsautētam sīpolam pievieno, sasmalcinātas sēnes un turpina sautēt 5 minūtes, pievieno tomātu mērci un sautē vēl 15 minūtes. Pievieno parastā apiņa čiekuru novārījumu (novāra 100 gr. ūdens), vīnu un pievieno sviestu. Pasniedz, kā piedevu gaļas ēdieniem.

Parastā apiņa biezputra

100 gr. apiņa sakņu, 200 gr. piena, 100 gr. ūdens, sāls.

Apiņa saknes vāra ūdenī 20-30 minūtes, sāla, pievieno pienu un vāra vēl 10 minūtes.

Kosmētiskā nozīme

Parastais apinis ir pazīstams alus darīšanā un kā viens no spēcīgākajiem nomierinošajiem augiem, taču tas ir ne mazāk vērtīgs arī kosmētiskajos līdzekļos. Kosmētikā parasto apini izmanto ekstraktu veidā, kurš tiek pievienots dažādiem kosmētiskajiem līdzekļiem, retāk kā mono ekstrakts. Apiņu ekstrakts iedarbojas plaši un īpaši, kā jauninošs, nomierinošs, pretiekaisuma un tonizējošs līdzeklis.

Ne mazāk populārs parastā apiņa ekstrakts ir matu kopšanā- tas piešķir matiem spīdumu un stingrību.

Parastais apinis ir uzskatāms par vienu no pilnvērtīgākajiem augiem, kuri ir fitoestrogēnu avots- hormoniem līdzīgas vielas, kuras palīdz nodrošināt dabīgu un veselīgu ādas toni un saglabāt tās tonusu. Šie dabas savienojumi samazina ādas novecošanu, jo tie stimulē kolagēna šķiedru sintēzi, stiprina dermālo matriksu, turklāt novērš iekaisuma procesus. Parastā apiņa ekstrakts palīdz samazināt zemādas mazo kapilāru un asinsvadu tīkliņa redzamību.

Parastā apiņa ekstrakts sevī satur daudz vērtīgu antioksidantu un savienojumu, kā arī ēterisko eļļu, minerālvielu un vitamīnu, kuri nav mazāk nozīmīgi par fitoestrogēniem. Par parastā apiņa ārstnieciskajām īpašībām atbild mircēns, kariofilēns, farnezēns un humulēns- aromātiskie savienojumi, kuri nodrošina antiseptisku un savelkošu efektu. Parastā apiņa ekstraktam piemīt iespaidīgas savelkošas un tonizējošas īpašības, un vieglas antibakteriālas un balinošas īpašības.

Kosmetoloģijā, parastā apiņa ekstrakts tradicionāli tiek iekļauts dažādos līdzekļos, kuri stiprina matus. Šis līdzeklis, lieliski atjauno tauku līdzsvaru matos un galvas ādā, uzlabo ādas vielmaiņas procesus, novērš blaugznu veidošanos un matu izkrišanu.

Noslēpums ir tajā, ka apiņa vērtīgie fitosavienojumi, palīdz atvērt galvas ādas poras, tādi piekļūstot pie matu sīpoliņiem un tos sabaro. Rezultātā mazinās matu izkrišana un tiek izārstētas blaugznas. Līdzīgas īpašības piemīt lupulīnam- parastā apiņa ekstrakta aktīvā viela, kurš noņem iekaisumu un kairinājumu, nomierina ādu galvas matainajā daļā.

Parastais apinis ir visnotaļ vērtīgs augs, kuru izmanto, galvenokārt, lai koptu novecojošu ādu. Apinis arī noderēs, lai koptu sausu un plēkšņojošu ādu, turklāt apinis palīdzēs pret saules apdegumiem.

Praksē ir gadījumi, kad parastais apinis palīdz tikt galā ar hipo- un hiperpigmentāciju- šajā gadījumā izmanto parastā apiņa aplikācijas, lokāli. Šis augs palīdzēs arī pret pinnēm un pūtītēm, kā arī atbrīvoties no melnajiem riņķiem zem acīm.

Izteiktu blakņu šim augam nav, tik daudz cik, ja ir paaugstināta jūtība pret to! Der zināt, ka parastā apiņa ekstraktam piemīt spēcīgs krāsojošs efekts- ādu tonējošs.

Lasi par divšķautņu asinszāli ->

 .