 |  |  |   |  |
 |  |
- angliski: Daisy
- vāciski: Ausdauerndes Gänseblümchen
- zviedriski: tusensköna
- igauniski: harilik kirikakar
- lietuviski: daugiametė saulutė
- krieviski: маргаритка многолетняя
Ilggadīgā mārpuķīte (Bellis perennis L.) ir daudzgadīgs, neliela auguma lakstaugs no kurvjziežu (Asteraceae) dzimtas, kas veido zemu lapu rozeti pie pašas zemes. No rozetes izaug viens vai vairāki nelieli ziedkāti, parasti 5 līdz 15 centimetrus augsti, kas ir stāvi, apaļi un kaili. Lapas ir vienkāršas, veselas, ar īsu kātu, otrādi olveidīgas līdz lāpstveidīgas, mala var būt viegli viļņaina vai ar sīkzobainu apmali.
Zieds ir komplicēts kurvītis ar dzeltenu centrālo disku, ko veido daudzi sīki cauruļziedi, un ārējo daļu, kuru veido baltas vai nedaudz rozā mēlziedlapiņas — tās piešķir ziedam raksturīgo "mārpuķītes" izskatu. Ziedkāta galā esošais kurvītis ir apmēram 2 līdz 3 centimetri plats. Augs zied agri pavasarī un var atkārtoti ziedēt līdz pat rudenim, īpaši maigākā klimatā.
Auglis ir sīks, neuzkrītošs, plakans, iegarens riekstiņš. Augs vairojas gan sēklām, gan veģetatīvi. Mārpuķīte ir ziemcietīga un bieži saglabā zaļu lapu rozeti arī ziemas laikā, tādējādi var ātri atsākt augšanu pavasarī. Tā dod priekšroku saulainām vai daļēji noēnotām vietām, labi aug trūdvielām bagātās, bet arī vienkāršās augsnēs, īpaši tur, kur nav liela konkurence no citiem augiem.
Ilggadīgo mārpuķīti (Bellis perennis L.) ievāc ziedēšanas laikā, kas Latvijā parasti sākas aprīlī un turpinās līdz pat rudenim. Visbiežāk ievāc ziedus — veselas ziedkopas (kurvīšus), nogriežot tās ar īsu kātiņu vai bez kāta, taču dažkārt ievāc arī visu virszemes daļu, īpaši jaunus lakstus kopā ar ziediem. Saknes parasti netiek ievāktas, jo tām nav būtiska ārstnieciska pielietojuma.
Pēc ievākšanas ziedus vai lakstus izklāj plānā kārtā uz sieta, papīra vai auduma labi vēdināmā vietā, kas pasargāta no tiešiem saules stariem. Dabiskā žāvēšanā ziedi parasti izžūst 3 līdz 5 dienu laikā. Ja izmanto elektrisko žāvētāju, tad optimālā temperatūra ir 35 līdz 40 grādi, jo augstāka temperatūra var bojāt flavonoīdus un citas aktīvās vielas, kā arī mainīt ziedu krāsu. Žāvēti ziedi saglabā balto vai nedaudz rozā nokrāsu un maigu, raksturīgu smaržu.
Sagatavoto drogu uzglabā cieši noslēgtos stikla traukos, papīra vai lina maisiņos, sausā, vēsā un tumšā vietā. Ja telpā ir paaugstināts mitrums, piemērotāks būs trauks ar hermētisku vāku, lai pasargātu no bojāšanās. Gaisma, siltums un mitrums samazina drogas kvalitāti un iedarbību, tāpēc to vajadzētu glabāt uzmanīgi. Ilggadīgās mārpuķītes ziedus un lakstus vēlams izlietot gada laikā, jo ilgstoši uzglabājot to aktīvo vielu saturs būtiski samazinās, un šāda droga vairs nav ieteicama ārstnieciskai lietošanai.
Ilggadīgajā mārpuķītē (Bellis perennis L.) ir sastopamas vairākas vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas. No flavonoīdiem tajā konstatēti apigenīns, luteolīns, kvercetīns un kaempferols, kas bieži sastopami glikozīdu formā, piemēram, kā apigenīna-7-O-glikozīds. Augā ir arī triterpēnu saponīni, no kuriem īpaši izdalāmi bellisaponīns A un B. No fenolkarbonskābēm mārpuķīte satur kofeīnskābi un hlorogēnskābi. Tanīnvielas pārstāvētas gan hidrolizējamo, gan kondensēto tanīnu veidā, un papildus tam augs satur gļotvielas — galvenokārt, heteroglikānus. Nelielos daudzumos mārpuķītē ir arī ēteriskā eļļa, kuras sastāvā var būt kampars, pinēns, mircēns, limonēns un citi terpēni. Papildus šīm organiskajām vielām augs satur arī dažādus minerālvielu mikroelementus, piemēram, kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, cinku un mangānu.Ārstnieciskā nozīme
Ilggadīgā mārpuķīte (Bellis perennis L.) ir tradicionāls ārstniecības augs ar plašu pielietojumu gan tautas medicīnā, gan mūsdienu fitoterapijā. Tās ārstnieciskās īpašības balstās uz bagātīgo bioloģiski aktīvo vielu kompleksu, kuru sastāvā ir flavonoīdi, saponīni, tanīni, gļotvielas un ēteriskās eļļas. Auga galvenā nozīme ir tā pretiekaisuma, mīkstinošā un antiseptiskā iedarbībā.
Ilggadīgā mārpuķīte tiek lietota, galvenokārt, ādas saslimšanu gadījumos, piemēram, kā mīkstinošs līdzeklis pret ādas kairinājumiem, iekaisumiem, sasitumiem, zilumiem, nobrāzumiem un nelielām brūcēm. Tā palīdz samazināt tūsku un veicina audu dzīšanu, kā arī darbojas kā viegls antiseptisks līdzeklis, kavējot infekciju attīstību. Auga ekstrakti vai tinktūras tiek lietotas arī mīkstinošu un nomierinošu komprešu veidā dermatīta un ekzēmu gadījumos.
Turklāt, ilggadīgā mārpuķīte ir pazīstama kā līdzeklis, kas atvieglo elpceļu iekaisumus un bronhu kairinājumu, pateicoties, tās viegli atkrēpojošajai iedarbībai. Tējas vai uzlējumi no ziediem un virszemes daļām palīdz mazināt klepu, atvieglo krēpu izdalīšanos un mazina iekaisumu elpceļos.
Tradicionāli mārpuķīte tiek lietota arī kuņģa un zarnu trakta traucējumu gadījumos, kur tā darbojas kā viegls, gļotādu aizsargājošs un pretiekaisuma līdzeklis, palīdzot mazināt gremošanas traucējumus, piemēram, gastrītu vai kolītu. Auga sastāvā esošie saponīni un flavonoīdi arī veicina asinsriti un stiprina asinsvadu sieniņas, tādējādi tas tiek lietots asins attīrīšanai un kā līdzeklis pret hemoroīdiem.
Ilggadīgā mārpuķīte tiek lietota gan iekšķīgi, gan ārīgi. Iekšķīgai lietošanai parasti gatavo tējas, uzlējumus vai tinktūras, savukārt ārīgai lietošanai izmanto ziedes, kompreses un losjonus. Pateicoties, maigajai iedarbībai, šis augs ir piemērots arī bērnu un cilvēku ar jūtīgu ādu ārstēšanā.
Kopumā ilggadīgā mārpuķīte ir universāls augs, kas nodrošina pretiekaisuma, atkrēpojošu, antiseptisku, mīkstinošu un asinsvadu stiprinošu efektu, un tāpēc to plaši izmanto gan tradicionālajā, gan tautas medicīnā, kā atbalstu daudzveidīgu veselības problēmu risināšanā.