 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: sickle Medick
- Vāciski: Sichel-Luzerne
- Zviedru: gullusern
- Igauņu: sirplutsern
- Lietuviešu: geltonžiedė liucerna
- Krievu: люцерна серповидная
Sirpjveida lucerna ir daudzgadīgs augs, kura stublāji var izaugt līdz 50cm.Stublāji guloši vai piepacelti. Lapas trīsstaraini saliktas no trīs apgrieztas olformas lapiņā,. Lapu malas zobotas. Pielapes smailas saaugušas līdz pusei ar stublāju.
Ziedi dzelteni, pa 15-30 izvietoti ķekara ziedkopās, augšējo lapu žāklēs. Auglis- sirpjveidīga pāksts. Augs zied no maija līdz septembrim.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu, biežāk tikai galotnītes, tā ziedēšanas laikā. Žāvēšanu veic labi vēdināmās un apēnotās vietās, drīkst žāvēt piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru. Uzglabā elpojošā tarā ne ilgāk par 2 gadiem.
Sirpjveida lucernā ir saponīni, alkaloīdi, karotīns, askorbīnskābe, K vitamīns, flavonoīdi un kumestrols. Augs principā ir pētīts maz, no tā ārstnieciskās iedarbības, jo lucernas visbiežāk tiek izmantotas lopbarībā.
Augā ir arī pietiekamos daudzumos kalcijs un magnijs, steroīdi, hlorofils, beta- karotīns, B6 vitamīns.
Ārstnieciskā nozīme
Ārstniecībā augu biežāk izmanto tautas medicīnā, kā urīna dzenošu, pretiekaisuma, imunitāti stiprinošu, pret drudža, baktericīdu, brūču dziedējošu, tonizējošu, organismu stiprinošu un metabolismu veicinošu līdzekli.
Sirpjveida lucerna ir noderīga, lai ārstētu saaukstēšanās, urīnceļu, nieru slimības, kuņģa čūlu, cukura diabētu, pielonefrītu, cistītu, artrītu, podagru, mazasinību, dermatoloģiskas slimības, aterosklerozi. Turklāt, augs palīdzēs arī stresa situācijās, lai mazinātu nervu spriedzi, kā arī lai no organisma izvadītu liekos toksīnus un holesterīnu.